Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

4. Aprīlis 2017 /Nr.14/15 (968/969)

No pirmavotiem
5 komentāri

Šis "Jurista Vārds" ir veltīts apjomīgajiem Administratīvā procesa likuma (APL) grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Mūsu lasītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja pirmajiem tikt pie likuma jaunās redakcijas komentāriem, kurus izstrādājuši tiesībnieki, kas ir ne vien atzīti administratīvā procesa tiesību teorētiķi un praktiķi, bet arī paši bijuši klāt šo APL grozījumu tapšanā – no pirmajiem projekta uzmetumiem Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā līdz pat pēdējam slīpējumam pirms Saeimas balsojuma.

Redakcijas un noteikti arī mūsu lasītāju vārdā jāizsaka pateicība šī "Jurista Vārda" tematiskā laidiena rakstu autoriem! Šis mūsu pieredzē ir arī gandrīz vai unikāls gadījums, kad tik apjomīga materiālu kopa top tik ātrā laikā un – pats svarīgākais – pēc pašu autoru iniciatīvas. Tas liecina par īpaši augstu atbildības sajūtu, kas liek darbu patiešām izdarīt "līdz galam" – ne vien izstrādāt likumprojektu, bet arī parūpēties, lai tas būtu pēc iespējas plaši un argumentēti izskaidrots tiesību piemērotājiem. Veronika Krūmiņa, kuras vadībā autoru kolektīvs veidoja šo rakstu kopu, "Jurista Vārdam" norādīja, ka "mērķis ir plašākai publikai padarīt zināmus apsvērumus, kas bijuši pamatā konkrētu grozījumu veikšanai Administratīvā procesa likumā. Autori cer, ka tādējādi tiks atvieglota šo grozījumu piemērošana. Par atsevišķiem jautājumiem pastāv atšķirīgi viedokļi, ko autori arī ir norādījuši, tādējādi cerot veicināt diskusiju un vislabākā iespējamā risinājuma atrašanu".

Starp citu, ja kāds mūsu lasītājs vēlētos APL jaunākos grozījumus skeptiski ierindot bieži kritizētajā "normu plūdu" ietvarā, šādam viedoklim būtu noteikti jāiebilst. Ar interesi jākonstatē, ka apjomīgais un savulaik ārkārtīgi novatoriskais APL ir viens no grozījumu "antirekordistiem" Latvijā: kopš pieņemšanas 2001. gadā tas kopumā grozīts tikai septiņas reizes! Salīdzinājumam – citi kodeksi. Piemēram, Krimināllikums 19 gados grozīts 57 reizes, bet Kriminālprocesa likums 12 gados – 31 reizi.

No vienas puses, tas noteikti liecina par APL projekta autoru savulaik ļoti rūpīgi paveikto darbu un izcilo tālredzību, iestrādājot likumā normas, kas atbilst sabiedrības vajadzībām ilgstošā perspektīvā. No otras puses, tas noteikti ir arī labs "tiesībpolitiskas pašdisciplīnas" piemērs, kad tiesību zinātnieku un tiesību praktiķu konstatētie trūkumi (kas laika gaitā parādās jebkura likuma darbībā) tiek uzkrāti, apkopoti, izsvērti un tad pieņemti "lielākās porcijās" un ar "pieklājīgu" laika distanci, tādējādi nedz lieki nodarbinot likumdevēju, nedz iedzenot izmisumā (apjukumā) likuma piemērotājus (jo nav taču retums pat tādi gadījumi, kad tiek grozīti vēl spēkā nestājušies likuma grozījumi!).

Vienlaikus jāpiebilst, ka tomēr arī administratīvā procesa tiesību speciālisti jau apsver nākamos iespējamos APL grozījumus – tie varētu tapt saistībā ar gaidāmajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā var atņemt pieeju valsts noslēpumam un šādu lēmumu pārsūdzēt. Jāatgādina, ka pavisam nesen Satversmes tiesa līdzšinējo regulējumu šai jomā atzina par neatbilstošu un uzdeva Saeimai līdz 2018. gada 1. jūlijam grozīt attiecīgos normatīvos aktus.

Noslēgumā jāinformē, ka, ņemot vērā īpaši aktuālo un pirmreizīgo šī "Jurista Vārda" saturu, laidiens ir nodrukāts palielinātā tirāžā, lai interesenti varētu to iegādāties mazumtirdzniecībā: žurnāls ir nopērkams "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53 (tālrunis: 67898741).

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. No pirmavotiem. Jurista Vārds, 04.04.2017., Nr. 14/15 (968/969), 2.lpp.
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
6. Aprīlis 2017 / 22:01
0
ATBILDĒT
Lieliska iniciatīva! Interesants divu tiesību avotu apvienojums – gan materiālā likumdevēja viedoklis, gan arī doktrinārs darbs. Anotācijas nereti neatbilst aktuālajai likuma redakcijai vai ir rakstītas ļoti lakoniski. Šāda veida komentāri varētu būt noderīgāki. Cerams, ka citu likumprojektu autori sekos šim piemēram.
formālā varas dalīšana > Proficius Aliri
9. Aprīlis 2017 / 19:57
3
ATBILDĒT
Ja manu lietu skatīs kāds no šī tiesību avotu apvienojuma autoriem, sakiet, kas skatīs manu lietu - tiesa vai likumdevējs materiālā nozīmē? Redakcijas sleja labi parāda, cik lielu autoritāti cilvēki piešķir likumu rakstītāju un klātstāvētāju skaidrojumiem. Interesanti, vai un kā tāda autoritāte ietekmē sprieduma tapšanu.
varas dalīšana
5. Aprīlis 2017 / 12:56
12
ATBILDĒT
Tiešām tālredzīgi. Paši rakstīja, paši pastāsta, kas ar ko bija domāts, paši pamāca, kā jāpiemēro, un paši piemēro.
Likumdevējs? Parūpēsimies, lai tas netiek lieki nodarbināts.
par ko cepamies? > varas dalīšana
5. Aprīlis 2017 / 16:13
0
ATBILDĒT
Neviens tak neliedz Jums iesniegt savu komentāru ar alternatīvu skatījumu.
Būs lasītājam pieejami dažādi viedokļi, tikai veselīgi.
Kad velk uz kašķi, iemeslu var atrast vienmēr.
Ja grozījumu sagatavotāji nebūtu rakstījuši šos skaidrojumus, noteikti arī būtu slikti?
:) > varas dalīšana
5. Aprīlis 2017 / 15:14
2
ATBILDĒT
Vai tad likumdevējs nepiedalījās grozījumu pieņemšanas 3 lasījumu procedūrā???
visi numura raksti
Veronika Krūmiņa
Numura tēma
Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā
2017. gada 2. februārī tika pieņemts un 1. martā stājās spēkā likums "Grozījumi Administratīvā procesa likumā".1 Šā raksta un šajā numurā iekļauto rakstu mērķis ir iepazīstināt izdevuma "Jurista Vārds" lasītājus ar ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Kolektīva monogrāfija par Latvijas tiesību sistēmu
Pēc vairāku gadu darba Biznesa augstskolas "Turība" izdotajā sērijā "Tiesību zinātņu bibliotēka" ar 38. kārtas numuru ir iznākusi šīs augstskolas Tiesību zinātņu katedras docētāju kolektīvā monogrāfija "Latvijas tiesību ...
4 komentāri
Informācija
Vēlēs Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju
Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces dienaskārtībā 7. aprīlī iekļauts ne vien organizācijas darba pārskats, bet arī amatpersonu un dažādu komisiju locekļu (LZAP priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu, ...
3 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Maksātnespējas jomas institūcijās – jauni vadītāji
Maksātnespējas joma ir viena no tām, kurai veltītā kritika ir īpaši bieža un skarba, dažādos forumos, pētījumos un tiesībpolitiskos dokumentos prasot tās sakārtošanu. Tādēļ "Jurista Vārds" nedaudz plašāk iepazīstina ...
Dita Plepa
Informācija
Desmit gadi Satversmes tiesas tiesneša amatā
Satversmes tiesas (ST) tiesneša amats uzliek pienākumu lemt par normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Tomēr ST tiesnešu amata izpildīšana ir ierobežota ar likumā noteiktu termiņu – desmit gadi. 2017. gada ...
AUTORU KATALOGS