Šis "Jurista Vārds" ir veltīts apjomīgajiem Administratīvā procesa likuma (APL) grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Mūsu lasītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja pirmajiem tikt pie likuma jaunās redakcijas komentāriem, kurus izstrādājuši tiesībnieki, kas ir ne vien atzīti administratīvā procesa tiesību teorētiķi un praktiķi, bet arī paši bijuši klāt šo APL grozījumu tapšanā – no pirmajiem projekta uzmetumiem Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā līdz pat pēdējam slīpējumam pirms Saeimas balsojuma.
Redakcijas un noteikti arī mūsu lasītāju vārdā jāizsaka pateicība šī "Jurista Vārda" tematiskā laidiena rakstu autoriem! Šis mūsu pieredzē ir arī gandrīz vai unikāls gadījums, kad tik apjomīga materiālu kopa top tik ātrā laikā un – pats svarīgākais – pēc pašu autoru iniciatīvas. Tas liecina par īpaši augstu atbildības sajūtu, kas liek darbu patiešām izdarīt "līdz galam" – ne vien izstrādāt likumprojektu, bet arī parūpēties, lai tas būtu pēc iespējas plaši un argumentēti izskaidrots tiesību piemērotājiem. Veronika Krūmiņa, kuras vadībā autoru kolektīvs veidoja šo rakstu kopu, "Jurista Vārdam" norādīja, ka "mērķis ir plašākai publikai padarīt zināmus apsvērumus, kas bijuši pamatā konkrētu grozījumu veikšanai Administratīvā procesa likumā. Autori cer, ka tādējādi tiks atvieglota šo grozījumu piemērošana. Par atsevišķiem jautājumiem pastāv atšķirīgi viedokļi, ko autori arī ir norādījuši, tādējādi cerot veicināt diskusiju un vislabākā iespējamā risinājuma atrašanu".
Starp citu, ja kāds mūsu lasītājs vēlētos APL jaunākos grozījumus skeptiski ierindot bieži kritizētajā "normu plūdu" ietvarā, šādam viedoklim būtu noteikti jāiebilst. Ar interesi jākonstatē, ka apjomīgais un savulaik ārkārtīgi novatoriskais APL ir viens no grozījumu "antirekordistiem" Latvijā: kopš pieņemšanas 2001. gadā tas kopumā grozīts tikai septiņas reizes! Salīdzinājumam – citi kodeksi. Piemēram, Krimināllikums 19 gados grozīts 57 reizes, bet Kriminālprocesa likums 12 gados – 31 reizi.
No vienas puses, tas noteikti liecina par APL projekta autoru savulaik ļoti rūpīgi paveikto darbu un izcilo tālredzību, iestrādājot likumā normas, kas atbilst sabiedrības vajadzībām ilgstošā perspektīvā. No otras puses, tas noteikti ir arī labs "tiesībpolitiskas pašdisciplīnas" piemērs, kad tiesību zinātnieku un tiesību praktiķu konstatētie trūkumi (kas laika gaitā parādās jebkura likuma darbībā) tiek uzkrāti, apkopoti, izsvērti un tad pieņemti "lielākās porcijās" un ar "pieklājīgu" laika distanci, tādējādi nedz lieki nodarbinot likumdevēju, nedz iedzenot izmisumā (apjukumā) likuma piemērotājus (jo nav taču retums pat tādi gadījumi, kad tiek grozīti vēl spēkā nestājušies likuma grozījumi!).
Vienlaikus jāpiebilst, ka tomēr arī administratīvā procesa tiesību speciālisti jau apsver nākamos iespējamos APL grozījumus – tie varētu tapt saistībā ar gaidāmajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā var atņemt pieeju valsts noslēpumam un šādu lēmumu pārsūdzēt. Jāatgādina, ka pavisam nesen Satversmes tiesa līdzšinējo regulējumu šai jomā atzina par neatbilstošu un uzdeva Saeimai līdz 2018. gada 1. jūlijam grozīt attiecīgos normatīvos aktus.
Noslēgumā jāinformē, ka, ņemot vērā īpaši aktuālo un pirmreizīgo šī "Jurista Vārda" saturu, laidiens ir nodrukāts palielinātā tirāžā, lai interesenti varētu to iegādāties mazumtirdzniecībā: žurnāls ir nopērkams "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53 (tālrunis: 67898741).
