ŽURNĀLS Numura tēma

4. Aprīlis 2017 /Nr.14/15 (968/969)

Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas
Mg. iur.
Inga Bērtaite
LU Juridiskās fakultātes doktorante un Valststiesību zinātņu katedras pasniedzēja, AT Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 

Rakstā aplūkoti grozījumi Administratīvā procesa likumā,1 kas attiecas uz procesa dalībnieka atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz tā dēvētā 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, otrkārt, personas automātisku atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un, treškārt, personas atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, it īpaši kontekstā ar tā dēvētajiem traucējošajiem prāvniekiem.

29. panta subjekta atbrīvošana no drošības naudas (128. panta pirmā daļa)

Līdz grozījumiem Administratīvā procesa likuma2 128. panta pirmajā daļā bija paredzēts, ka papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts. Ar grozījumiem šī norma izteikta jaunā redakcijā: "Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts."

Normā noteiktais, ka no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, ir tikai redakcionāls precizējums, kas pēc būtības līdzšinējo regulējumu nemaina. Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma3 3. pantam tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir vienīgi fiziskajām personām.

Izmaiņas pēc būtības 128. panta pirmajā daļā attiecas uz 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Atbilstoši 29. panta pirmajai daļai likumā paredzētajos gadījumos publisko tiesību subjektam vai privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz grozījumiem jebkurš 29. panta subjekts – gan publisko tiesību subjekts, gan privāto tiesību juridiskā persona – uz 128.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Veronika Krūmiņa
Numura tēma
Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā
2017. gada 2. februārī tika pieņemts un 1. martā stājās spēkā likums "Grozījumi Administratīvā procesa likumā".1 Šā raksta un šajā numurā iekļauto rakstu mērķis ir iepazīstināt izdevuma "Jurista Vārds" lasītājus ar ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Kolektīva monogrāfija par Latvijas tiesību sistēmu
Pēc vairāku gadu darba Biznesa augstskolas "Turība" izdotajā sērijā "Tiesību zinātņu bibliotēka" ar 38. kārtas numuru ir iznākusi šīs augstskolas Tiesību zinātņu katedras docētāju kolektīvā monogrāfija "Latvijas tiesību ...
4 komentāri
Informācija
Vēlēs Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju
Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces dienaskārtībā 7. aprīlī iekļauts ne vien organizācijas darba pārskats, bet arī amatpersonu un dažādu komisiju locekļu (LZAP priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu, ...
3 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Maksātnespējas jomas institūcijās – jauni vadītāji
Maksātnespējas joma ir viena no tām, kurai veltītā kritika ir īpaši bieža un skarba, dažādos forumos, pētījumos un tiesībpolitiskos dokumentos prasot tās sakārtošanu. Tādēļ "Jurista Vārds" nedaudz plašāk iepazīstina ...
Dita Plepa
Informācija
Desmit gadi Satversmes tiesas tiesneša amatā
Satversmes tiesas (ST) tiesneša amats uzliek pienākumu lemt par normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Tomēr ST tiesnešu amata izpildīšana ir ierobežota ar likumā noteiktu termiņu – desmit gadi. 2017. gada ...
AUTORU KATALOGS