ŽURNĀLS Numura tēma

16. Maijs 2017 /Nr.21 (975)

Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru
Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos 

Ministrijas kompetences novērtējums

Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai1 ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas mērķus visefektīvākajā veidā.

Šis uzstādījums noteic ministrijas ikdienas darbību ikvienā jomā, tajā skaitā pildot tās funkcijas un uzdevumus, kas ietekmē cilvēktiesību politikas tālākveidošanu. Atbilstoši ministrijas nolikumam2 ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību, reliģisko tiesību un procesuālo tiesību jomā. Ministrija atbild arī par sodu politikas izstrādi, īstenojot kriminālsodu un administratīvo sodu politiku. Izstrādājot valsts politiku katrā no šīm jomām, Tieslietu ministrija tālāk attīsta Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības, un tas ir ministrijas saturiski svarīgākais ieguldījums cilvēktiesību attīstībā Latvijā.

Vienlaikus ministrija ir atbildīga par tiesību sistēmas attīstību kopumā, kas tajā skaitā izpaužas, sniedzot atzinumus par visiem citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, kā arī attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Ministrijas pienākums vērtēt katra projekta atbilstību tiesību sistēmai, t.sk. cilvēktiesību aizsardzības prasībām, ir būtisks pienesums, lai Satversmē un starptautiskajos dokumentos nostiprinātās cilvēktiesības Latvijā tiktu aizsargātas katrā tiesību nozarē un politikas jomā. Vērtējot Tieslietu ministrijas devumu cilvēktiesību jomas attīstībā, nevar neminēt vēl divas darbības jomas: Tieslietu ministrija regulāri piedalās kā pieaicinātā persona Satversmes tiesas procesos, ar saviem viedokļiem sniedzot ieguldījumu Satversmes tiesas judikatūras attīstībā. Tāpat ministrija sniedz atbildes uz privātpersonu iesniegumiem un iestāžu vēstulēm, kurās skaidro ministrijas viedokli sarežģītos un strīdīgos cilvēktiesību gadījumos.

Plašais mandāts norāda uz Tieslietu ministrijas būtisko lomu un atbildību Satversmē nostiprināto cilvēktiesību ievērošanai tiesību jaunradē un piemērošanas praksē. Tāpēc turpinājumā neliels vērtējums par Tieslietu ministrijas uzkrāto pieredzi, attīstot cilvēktiesību jomu Latvijā.

 

Vispārējs situācijas novērtējums

Satversmes 89. pants paredz: "Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem."3 Minētais Satversmes pants izsmeļoši norāda uz avotiem, kas definē Latvijā aizsargātās cilvēktiesības. Lai arī cilvēktiesību avoti ir skaidri definēti, tā nav statiska nozare un to tvērums un izpratne attīstās līdzi laikam.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Latvijas Republikas prokuratūra
Numura tēma
Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija ...
Jurista Vārds
Notikums
Satversmes tiesu turpmāk vadīs Ineta Ziemele
Pagājušajā nedēļā, 8. maijā, Satversmes tiesas tiesneši par jauno tiesas priekšsēdētāju ievēlēja prof. Inetu Ziemeli. Savukārt kandidātiem uz tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu neizdevās gūt nepieciešamo balsu skaitu, ...
Numura tēma
ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca
Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu ...
Mārtiņš Mits
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācijas process Latvijā
Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1995. gada 10. februārī, un tajā pašā dienā ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju jeb Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ...
Kristīne Līce
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā
Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". ...
AUTORU KATALOGS