Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību.
1. ECK kā leduskalns
Šī atziņa nav oriģināla. Bieži no malas var saskatīt tikai šī leduskalna augšējo daļu – procesu ECT. Taču parasti sekmīgāka lieta ir tā, kur cilvēktiesību pārkāpumu var novērst pēc iespējas ātrāk – jau nacionālā līmenī. Šajā sakarā ir jāuzslavē Latvijas tiesneši un ierēdņi – divdesmit gados ir panākts milzīgs progress, nodrošinot uzmanīgu attieksmi pret ECK argumentācijas izmantošanu gan tiesās, gan valsts pārvaldes iestādēs. Un pat gadījumos, kad šī argumentācija nacionālajā līmenī tiesu nepārliecina, tā ir nepieciešama, jo ECT pieņem lietu izskatīšanai tikai tad, ja argumenti par ECK tikuši lietoti dalībvalsts līmenī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes