ŽURNĀLS Numura tēma

16. Maijs 2017 /Nr.21 (975)

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā
Kristīne Līce
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 

Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". Izmantojot Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja tēlaino salīdzinājumu, šo mijiedarbību var iztēloties kā "kinētisku skulptūru", kura sastāv no līdzsvarotām un savienotām detaļām un kurā vienas detaļas kustība neizbēgami iekustina otru detaļu.1 Paturot prātā šo salīdzinājumu, šajā rakstā ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā autore vēlas apskatīt pēc iespējas plaši, pievēršoties gan ECT viedoklim par Latvijai īpaši svarīgiem jautājumiem, gan tiem gadījumiem, kad ECT secinājumi ir izraisījuši pārmaiņas Latvijas normatīvajā regulējumā, gan arī tām situācijām, kas atklāj ECT atbildi uz pārmaiņām Latvijā, jo īpaši Latvijas tiesu praksē.

I. Vairāki ECT nolēmumi apstiprina Latvijai svarīgu izšķiršanos par konceptuālu atbilstību cilvēktiesībām

Diskusijās par ECT un Latvijas mijiedarbību salīdzinoši reti atrodams atgādinājums, ka ECT vairākās lietās ir izskatījusi un izteikusies par Latvijas valstiskumam un identitātei principiāli svarīgiem jautājumiem, turklāt Latvijas izvēlē nesaskatot neatbilstību ECK prasībām. Piemēram, vienā no pirmajām sūdzībām, kas tika iesniegta ECT īsi pēc ECK stāšanās spēkā Latvijā, iesniedzēji apgalvoja, ka pēc ECK mērķiem viņi būtu uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem, jo līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai viņi bija Latvijas PSR pilsoņi un nevienas citas valsts pilsonību viņi nav ieguvuši. Šādu nostāju atbalstīja arī Krievijas valdība, kas lietā "Sļivenko un citi pret Latviju" bija iestājusies kā trešā puse. Atbildot uz šo argumentu, ECT Lielā palāta vispirms atgādināja, ka ECK negarantē tiesības uz pilsonību, lai gan atsevišķos gadījumos patvaļīga pilsonības liegšana var radīt valsts atbildību ECK izpratnē.2 ECT nākamais secinājums Latvijai ir īpaši nozīmīgs, proti, ECT Lielā palāta atzina, ka izskatāmajā lietā nav nekādu norāžu, ka sūdzības iesniedzējiem Latvijas pilsonība būtu liegta patvaļīgi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Latvijas Republikas prokuratūra
Numura tēma
Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija ...
Jurista Vārds
Notikums
Satversmes tiesu turpmāk vadīs Ineta Ziemele
Pagājušajā nedēļā, 8. maijā, Satversmes tiesas tiesneši par jauno tiesas priekšsēdētāju ievēlēja prof. Inetu Ziemeli. Savukārt kandidātiem uz tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu neizdevās gūt nepieciešamo balsu skaitu, ...
Numura tēma
ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca
Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu ...
Mārtiņš Mits
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācijas process Latvijā
Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1995. gada 10. februārī, un tajā pašā dienā ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju jeb Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ...
Ineta Ziemele
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā
Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko ...
AUTORU KATALOGS