Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

9. Janvāris 2018 /Nr.2 (1008)

Riska personas tiesiskā statusa kritēriju konstatācija
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA – 599
2017. gada 21. martā

Riska personas tiesiskā statusa regulējuma plašākais mērķis ir ierobežot tādu komersantu darbību, kuru patiesais dibināšanas mērķis ir saistīts ar starpnieka lomas izpildi naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas shēmās un kuru darbības organizētāji, kā arī patiesā labuma guvēji administratīvā procesa ietvaros nav identificējami.

Riska personu kritēriju piemērošanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kādi pastāvējuši tiesību normas spēkā stāšanās brīdī, kā arī tie var būt apstākļi, kuri aizsākušies pirms tiesību normas spēkā stāšanās, kas turpinās (jeb normai ir arī t.s. neīsts atpakaļvērsts spēks). Tas nav nekas neparasts un nepieņemams no tiesiskas valsts principa viedokļa, jo sabiedrībai var būt nepieciešams tūlītēji atbildēt uz tiem izaicinājumiem, kādi rodas.

Personas tiesību ierobežojums uz nodarbošanos var tikt nekavējoši pārskatīts, ja mainās tiesiskā statusa noteikšanas pamatā esošie apstākļi. Tiesas ieskatā, riska personas tiesiskā statusa noteikšana un no tā izrietošais ierobežojums piedalīties komersanta vadīšanā un saimnieciskajā darbībā nav pielīdzināma personas kriminālsodīšanai. Kriminālsodam ir pavisam cita bardzības pakāpe un ievērojami būtiskāka ietekme uz personas turpmāko dzīvi un nodarbošanos.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Skāmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba
Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš ...
13 komentāri
Rūta Šutko
Viedoklis
Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un ...
4 komentāri
Jānis Zeltiņš, Jana Samuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem

Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos.

1 komentāri
Rihards Gulbis
Tiesību prakse
Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama
Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas ...
4 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās
Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS