ŽURNĀLS Redaktora sleja

11. Jūnijs 2019 /Nr.23 (1081)

Viens likums visiem medijiem
4 komentāri

Saeimā izskatīšanā ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts,1 kurā noteikti sabiedrisko mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas un citi jautājumi.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka sabiedrisko mediju pilnvērtīgu funkciju īstenošanu demokrātiskā sabiedrībā garantē pastāvīgs, pietiekams un neatkarīgs publiskais finansējums. Līdz ar to likumprojektā paredzēta budžeta garantija, ka piešķirtais finansējums nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Likumprojekts paredz, ka sabiedrisko raidorganizāciju peļņa jāizmanto sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Jaunajā likumprojektā paredzēts nošķirt regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Plānots, ka jauno padomi veidos deviņi locekļi. Pašlaik Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vienlaikus uzrauga sabiedriskos medijus un nozari kopumā.

Jaunā padome iecerēta kā abu sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja, un tās uzdevums būs atbilstoši savai kompetencei pārstāvēt sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nosakot sabiedrisko pasūtījumu. Pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetencē tiks atstātas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās regulatora funkcijas.

Latvijā ir divi sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kuru darbību regulēs jaunais likumprojekts, kurā noteikts, ka sabiedriskie mediji Latvijā izveidoti, lai stiprinātu demokrātisko iekārtu un vārda brīvību, uzsvērts, ka tie ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes.

Lielas neskaidrības skar sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumus, kas saistīti ar tehnoloģiju modernizācijas nepieciešamību un plānoto sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus pēc diviem gadiem. Šī norma jau ir pieņemta, bet tiks iestrādāta arī plānotajā likumprojektā. Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus tiek rēķināta piecu līdz astoņu miljonu eiro apmērā.

Kaut arī eksperti skaidro, ka jauns likums ir vajadzīgs,2 par tā nepieciešamību rodas šaubas. Pirmkārt, kāpēc nepieciešama vēl viena uzraugošā padome, ja notiek diskusijas par pašreizējās padomes lietderību un neatkarību. Otrkārt, nav pārliecības, ka vispār nepieciešams atsevišķs likums sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem.

Varbūt kā piemēru var minēt Darba likumu, kas regulē darba tiesiskās attiecības gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Nav nepieciešamības katram sektoram pieņemt atsevišķu likumu.

Elektronisko mediju darbību regulē Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likums, kurā ietilpst arī sabiedriskie mediji. Savukārt Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteikti vispārīgi mediju darbības principi, ieskaitot žurnālistu tiesības un pienākumus. Ilgstoši šis likums regulēja visu mediju darbību.

Apvienojot visus trīs minētos likumus, medijiem varētu būt viens – Mediju likums, iekļaujot tajā visaptverošus darbības principus visiem medijiem. Viens kvalitatīvs likums noteikti spēj regulēt visu mediju darbību. Turklāt tas būtu plats solis normatīvisma mazināšanas virzienā.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat.: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/26209-saeima-konceptuali-atbalsta-likumprojektu-par-sabiedrisko-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-parvaldibu

2.  Skat.: https://juristavards.lv/doc/273331-jauns-regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Viens likums visiem medijiem. Jurista Vārds, 11.06.2019., Nr. 23 (1081), 2.lpp.
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Grasis
12. Jūnijs 2019 / 16:18
0
ATBILDĒT
Salīdzinājums ar darba tiesībām ir ļoti neveiksmīgs. Valsts pārvaldē paralēli Darba likumam ir arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.
Slejas autors > Grasis
12. Jūnijs 2019 / 18:20
0
ATBILDĒT
Atzīstos, ka domāju, vai salīdzinājums ir vietā. Tagad ir skaidrs, ka nelīdz arī piebilde - varbūt kā piemēru var minēt, ko pievienoju. Noteikti varēja iztikt bez tās rindkopas. Pateicos par aizrādījumu, kas man turpmāk liks trīsreiz padomāt par katru rindkopu.
Skatītājs
12. Jūnijs 2019 / 10:01
0
ATBILDĒT
Salīdzināt mediju vides tiesisko regulējumu ar darba tiesisko attiecību regulējumu ir tas pats, kas salīdzināt valsts pārvaldi ar sabiedrisko mediju pārvaldi. Pirms šādu sleju veidošanas, aicinu iepazīties padziļināti ar tiem problēmjautājumiem, kas rodas, vienai institūcijai esot gan sabiedrisko mediju kapitāldaļu pārvaldītājai, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares uzraugam.
Slejas autors > Skatītājs
12. Jūnijs 2019 / 12:22
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt, ka par salīdzinājums vajadzēja ilgāk padomāt un pameklēt citu.
Bet slejas galvenā doma ir - kāpēc nepieciešama vēl viena padome. Tas nozīmē papildus izdevumus no valsts budžeta - telpas, atalgojums, tehniskais nodrošinājums. Un kāpēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai nepieciešams speciāls likums, kas ir Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas produkts.
visi numura raksti
Intervija
Vispārējie tiesību principi un cilvēces sirdsapziņa kā starptautisko tiesību pamats
No 2019. gada 13. maija līdz 14. maijam pēc Satversmes tiesas aicinājuma oficiālā vizītē Latvijā viesojās Starptautiskās tiesas tiesnesis Antoniu Augūštu Kansādu-Trindāde (Antônio Augusto Cançado Trindade). ...
Saulvedis Vārpiņš
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par un ap tiesnešu neatkarību saistībā ar profesora K. Torgāna rakstu
35 komentāri
Mārcis Krūmiņš
Atsaucoties uz publicēto
Tiesneši ir pakļauti tikai likumam
24 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību politika
Būt vai nebūt ekonomisko lietu tiesai Latvijā
1 komentāri
Tiesību politika
Tieslietu ministrijas konceptuāls ziņojums "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"
AUTORU KATALOGS