ŽURNĀLS Intervija

16. Jūlijs 2019 /Nr.28 (1086)

ANO ir vitāli nepieciešams restarts
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Andrejs Pildegovičs intervijā Leonardam Pāvilam
Andrejs Pildegovičs
Foto: Ieva Leiniša, LETA

Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas būs saistošas un tieši piemērojamas arī Latvijā un tiks publicētas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Diviem VSIA "Latvijas Vēstnesis" pārstāvjiem – žurnāla "Jurista Vārds" informācijas un judikatūras redaktoram Leonardam Pāvilam un LV portāla galvenajam redaktoram Guntim Ščerbinskim – bija iespēja apmeklēt ANO galveno mītni Ņujorkā, iepazīties ar Latvijas pārstāvniecības un citu ANO struktūru darbu, noskaidrot, kā notiek dokumentu aprite un lēmumu pieņemšana šajā pasaules organizācijā, kā arī vērot ANO Drošības padomes vēlēšanas Ģenerālās asamblejas plenārsēdē. Vizītes laikā bija tikšanās un saruna ar Latvijas vēstnieku ANO Andreju Pildegoviču.

Kā jūs raksturotu ANO vietu un lomu mūsdienu pasaulē? Vai piekrītat, ka ANO nepieciešams restarts?

ANO var uzskatīt par pasaules parlamentu ar 193 dalībvalstīm, sākot no Tongas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, kur dzīvo tikai 100 tūkstoši cilvēku, un beidzot ar Ķīnu, kurā ir 1,4 miljardi iedzīvotāju. No ANO 193 dalībvalstīm 110 ir nelielas valstis. Vairums pasaules valstu vēlas rīcībspējīgu un ietekmīgu ANO, it sevišķi tas ir svarīgi nelielām valstīm, tāpēc reformas ANO ir vitāli nepieciešamas.

ANO loma mūsdienu pasaulē noteikti varētu būt ietekmīgāka. Lai to panāktu kardināli jāgroza ANO statūti, kas vienlaicīgi ir šīs organizācijas konstitūcija. Diskusijas, piemēram, par iespējamām reformām ANO Drošības padomē ilgst jau 25 gadus. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos par padomes locekļu kategorijām, veto tiesībām, reģionālo pārstāvību, padomes locekļu skaitu, kā arī Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas attiecībām.

Diplomāts Andrejs Pildegovičs

Dzimis 1971. gadā, precējies, ir dēls un divas meitas

Izglītība
1991. – absolvējis Pekinas Svešvalodu institūtu, ķīniešu valodas studijas
1994. – absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Austrumu valodu fakultāti
1995. – absolvējis Stenfordas Universitāti, Hūvera institūtu, mācību programmu diplomātijā
1999. – absolvējis Oksfordas Universitāti ārlietu dienesta specialitātē

Karjera
1994.–1996. – Ārlietu ministrijas vecākais referents, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs
09.1996. – Ārlietu ministrijas preses sekretārs, Ārlietu ministrijas Āzijas un Āfrikas valstu nodaļas vadītājs
2000. – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārlietu padomnieks
06.2006.–07.2007. – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs
07.2007.–07.2012. – Latvijas vēstnieks ASV
11.2007. – arī Latvijas nerezidējošais vēstnieks Meksikā
07.2012. – Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
05.2013. – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
06.2013. – iecelts par Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas priekšsēdētāju
07.2018. – Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aigars Strupišs
Atsaucoties uz publicēto
Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019
33 komentāri
Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu dokumentu izmantošanas tiesiskais regulējums
Kopš cilvēki sāka ceļot, tiem ir bijis jārod risinājumi, kā vienā valstī izmantot citā valstī izdotus dokumentus. Dokumentu, kurus izdevušas citu valstu iestādes, izmantošana vienmēr ir bijusi saistīta gan ar nepieciešamību ...
Daniela Krūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika
1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām1 (turpmāk – Konvencija) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – ANO STK) darba lielākais sasniegums, kura mērķis bija starptautisko ...
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību
Laika gaitā noziegumi ir kļuvuši krietni sarežģītāki, kaut arī epizodiski, taču beigu beigās tie var būt ļoti saistīti. Tāpat ir attīstījusies izpratne un kriminālprocesuālo normu interpretācija saistībā ar citā ...
1 komentāri
Valsts kontrole
Tiesību politika
Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas
2017. gada jūnijā Valsts kontrole pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte", kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas sistēmas attīstību un tās ...
AUTORU KATALOGS