ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūlijs 2019 /Nr.28 (1086)

Ārvalstu dokumentu izmantošanas tiesiskais regulējums
Mg. iur., Mg. pol. sc.
Dagnija Lāce-Ate
Ārlietu ministrijas padomniece, Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja 

Kopš cilvēki sāka ceļot, tiem ir bijis jārod risinājumi, kā vienā valstī izmantot citā valstī izdotus dokumentus. Dokumentu, kurus izdevušas citu valstu iestādes, izmantošana vienmēr ir bijusi saistīta gan ar nepieciešamību izprast, vai to ir izdevusi kompetentā ārvalsts iestāde, gan ar bažām par dokumenta īstumu un viltojumu riskiem.

Nepieciešamība gūt pārliecību par ārvalstī izsniegtā dokumenta īstumu savu aktualitāti ir saglabājusi cauri gadsimtiem. Vēl jo vairāk – mūsdienu globalizētā vide šim jautājumam līdz ar nepieredzētu pārvietošanās un darījumu brīvību piešķir īpašu nozīmi, piemēram, attiecībā uz civilstāvokļa reģistrācijas aktiem, augstskolu diplomiem vai darījumu apliecinošiem dokumentiem. Tādēļ valstis vienmēr ir centušās rast risinājumus šai problēmai – sākot no senatnē pielietotā trīs godavīru apliecinājuma līdz modernajai dokumentu īstuma apliecināšanas sistēmai. Mūsdienās dokumentu īstuma apliecināšanas prasība balstās uz valsts suverēnajām tiesībām savā teritorijā noteikt ārvalstīs izdotu dokumentu aprites nosacījumus. Pašlaik pastāv divi starptautiski izmantoti publisku dokumentu īstuma apliecināšanas veidi – dokumentu legalizācija un apliecināšana ar uzrakstu Apostille.1 Šajā rakstā tiks sniegts ieskats šo procesu praktiskajā norisē, tiesiskajā pamatojumā un būtiskākajos ar tiem saistītajos riskos. Vienlaikus šie dokumentu īstuma apliecināšanas procesi rada administratīvas barjeras dokumentu starptautiskai apritei un prasa papildu līdzekļus un laiku to izmantotājiem. Tādēļ valstis, kuras ir ieinteresētas plašākā savstarpējā sadarbībā un spējušas rast savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz dokumentu aprites drošību, šo prasību atceļ. Raksta otrajā daļā tiks aplūkoti arī šie mehānismi.

 

1. Dokumentu īstuma apliecināšana

1.1. Legalizācija

Mūsdienās pielietotais vēsturiski senākais dokumentu īstuma apliecināšanas veids ir publisku dokumentu legalizācija. Galvenais apgrūtinājums, kuru palīdz pārvarēt legalizācijas process, ir nepieciešamība pārliecināties, ka dokumentu parakstījusī amatpersona ārvalstī tiešām ir bijusi tiesīga rīkoties un tā šo dokumentu tiešām ir parakstījusi. Katrai valstij, lai nodrošinātu šādu pārbaudi, būtu jāuzkrāj ziņas par visu citu valstu esošajām un bijušajām amatpersonām un to parakstu un zīmogu nospiedumu paraugi. Lai to padarītu iespējamu, starptautiskā sabiedrība ir radījusi kanālu šādas informācijas nodošanai, legalizācijas procesu nesaraujami saistot ar valstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbu un balstot principā, ka valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (turpmāk – konsulārās amatpersonas) ir savas valsts pilnvaroti pārstāvji ārvalstīs un līdz ar to drīkst apliecināt savas valsts amatpersonas izdota dokumenta īstumu. Savukārt otras valsts diplomātiskais un konsulārais dienests apliecina, ka ir akreditējis šo ārvalsts konsulāro amatpersonu un tā šajā valstī ir tiesīga rīkoties šādā kapacitātē. Līdz ar to katrai valstij ir jāuzkrāj ziņas un parak­stu paraugi par divu veidu amatpersonām – pašas valsts amatpersonām un ārvalstu konsulārajām amatpersonām.

Pats legalizācijas process ietver vairāku pakāpju apliecinājumu virkni. Tās īsākajā variantā sākotnēji dokumenta īstumu apliecina izdevējvalsts konsulārā amatpersona, pēc tam ārvalsts, kurā dokuments tiks lietots, konsulārā amatpersona apliecina dokumenta izdevējvalsts konsulārās amatpersonas tiesības veikt šādu apliecinājumu un paraksta (zīmoga) īstumu. Abi apliecinājumi tiek veikti ar legalizācijas uzrakstiem uz dokumenta. Latvijā dokumentu īstuma apliecināšanu ar legalizācijas uzrakstiem veic tam pilnvarotas diplomātiskās un konsulārās dienesta amatpersonas,2 un šāds regulējums saglabājas arī pēc 2019.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
ANO ir vitāli nepieciešams restarts  
Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas būs saistošas un tieši ...
Aigars Strupišs
Atsaucoties uz publicēto
Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019
33 komentāri
Daniela Krūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika
1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām1 (turpmāk – Konvencija) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – ANO STK) darba lielākais sasniegums, kura mērķis bija starptautisko ...
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību
Laika gaitā noziegumi ir kļuvuši krietni sarežģītāki, kaut arī epizodiski, taču beigu beigās tie var būt ļoti saistīti. Tāpat ir attīstījusies izpratne un kriminālprocesuālo normu interpretācija saistībā ar citā ...
1 komentāri
Valsts kontrole
Tiesību politika
Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas
2017. gada jūnijā Valsts kontrole pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte", kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas sistēmas attīstību un tās ...
AUTORU KATALOGS