Stiprināt un iestāties par Latvijas Republikas Prokuratūru kā neatkarīgu tiesu varas institūciju – tas ir viens no Latvijas Prokuroru biedrības statūtos1 ierakstītajiem mērķiem, kas ietver nepieciešamību uzturēt aktuālu diskusiju par prokuratūru kā tiesu varas institūciju, kā arī sniedz pamatu iniciēt procesu par prokuratūras neatkarības statusa nostiprināšanu Satversmē.
Nepieciešamība nostiprināt Prokuratūras neatkarības statusu Satversmē izriet no varas dalīšanas principa, kas ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem. Jau 18. gadsimtā Šarls Luijs Monteskjē līdzās likumdevēja un izpildvarai piedāvāja veidot trešo neatkarīgas varas atzaru – tiesu varu, lai novērstu varas ļaunprātīgu izmantošanu un vara uzraudzītu varu.
Varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu, katram no šiem varas atzariem tiek nodrošināta iespēja darboties neatkarīgi, kā rezultātā tiek nodrošināta politiskā brīvība. Brīvība nevar eksistēt, ja tiesu vara nav atdalīta no likumdevējvaras un izpildvaras.
Jautājums par prokuratūras neatkarības nostiprināšanu Satversmē ir pastāvējis vienmēr. Arī Latvijas Republikas Prokuratūras Darbības stratēģijā 2017.–2021. gadam2 kā vīzija ir izvirzīta prokuratūra – Latvijas Republikas Satversmē nostiprināta neatkarīga tiesu varas institūcija. 2019. gada 15. maijā notika Latvijas Republikas tiesībsarga un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes organizēta publiskā diskusija "Patstāvīgo iestāžu neatkarība v. politiskā griba Satversmes 58. panta kontekstā",3 kurā uzstājās arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, profesors Dr. iur. Aivars Endziņš un kurš norādīja uz nepieciešamību Latvijas Republikas Prokuratūru nostiprināt Satversmē.
Laikā, kad tika izstrādāta Latvijas Republikas Satversme, spēkā bija 1918. gada 6. decembra Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, kas noteica, ka pie Senāta pastāv virsprokurors ar biedriem, pie palātas un apgabaltiesas – prokurors ar biedriem. Tolaik prokurorus, tāpat kā tiesnešus, iecēla valdība no Tieslietu ministrijas izvirzītajiem kandidātiem, bet apstiprināja Tautas padome. Likumā par Tieslietu ministrijas iekārtu (1930. gada 18. jūnijs) prokuratūra nav minēta, un tā nav iekļauta ministrijas struktūrā. Arī vēlāk – 1936. gadā noteikumi par prokuratūras iekārtu un uzdevumiem bija sakopoti tiesu iekārtas likumos. Tas tikai norāda, ka, izstrādājot Latvijas Republikas Satversmi un to pieņemot, nevienam neradās jautājumi par to, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija un tās neatkarība ir nostiprināta Satversmē caur tiesu varu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes