Jau vairāk nekā mēnesi Latvija funkcionē līdz šim nepiedzīvotā veidā – valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos un cīnoties pret Covid-19 pandēmiju. Lietojot cīņas sakarā aktuālo militāro terminoloģiju, frontes pirmajās līnijās atrodas ne vien ārsti un virusologi, kuru ieteikumiem seko visu pasaules valstu valdības, bet arī daudzas tādas profesijas, kas līdz šim nav apjaustas kā izšķiroši svarīgas, tai skaitā pārtikas veikalu un aptieku darbinieki, policisti, sabiedriskā transporta un kravas auto šoferi, pastnieki, atkritumu savācēji u.c., bez kuru klātienes darba (un neizbēgamā kontakta ar potenciāliem infekcijas nēsātājiem) attālināti, tātad drošībā, nevarētu strādāt tūkstošiem citu, tai skaitā vairums juristu.
Tomēr tas nenozīmē, ka tiesībniekus un tieslietu sistēmu šī krīze neskar, gluži pretēji. Ja arī lielākajai daļai ir iespēja atrasties relatīvā fiziskā drošībā, tad tomēr darba perspektīvas ir būtiski mainījušās: pandēmijas raisītā ekonomiskā krīze ir tikai sākusies, bet jau ir skaidrs, ka tā nozīmēs darba trūkumu daudziem juristiem, kas apkalpo pašmāju un starptautiskus komersantus, strādā ar nekustamajiem īpašumiem, valsts un pašvaldību iepirkumiem utt.
Vienlaikus arī tieslietu sistēma kopumā sastopas ar nepieredzētiem pārbaudījumiem – valsts iestādes, tai skaitā tiesu sistēma, pielāgojas darbam ārkārtējā situācijā, tiek ierobežotas cilvēktiesības un pazemināti datu aizsardzības standarti, tiek radīti jauni administratīvo pārkāpumu sastāvi un paaugstināti sodi, strauji vairojas darba tiesību pārkāpumi un vardarbība ģimenēs... Cīnoties par savu individuālo profesionālo izdzīvošanu, atbildīgs jurists nedrīkstētu vienlaikus nedomāt arī par šiem kopējiem Latvijas tiesiskās sistēmas izaicinājumiem un likuma varas un tiesiskuma saglabāšanu ārkārtējās situācijas apstākļos. Vēl labāk, ja izdotos sekot līdzi norisēm arī ārpus Latvijas, jo tepat Eiropas Savienībā diemžēl ir vismaz viena valsts, par kuru rodas bažas, ka krīzes aizsegā tur notiek demokrātijas demontāža un varas sagrābšana viena cilvēka rokās.
Kopš ārkārtējās situācijas sākuma žurnāls "Jurista Vārds" cenšas aktīvi uzrunāt un apvienot Latvijas tiesībniekus krīzes tiesisko aspektu risināšanai. Pateicamies visiem, kas šajos apstākļos atsaucas redakcijas aicinājumam un atrod spēku sniegt akūti nepieciešamo informāciju, vērtēt ekstrēmi straujo likumdošanas procesu, profesionāli skaidrot un palīdzēt citiem tiesību piemērotājiem un tiesību aktu veidotājiem.
Esam pārliecināti, ka šādas – profesionāli augstvērtīgas un oriģinālas publikācijas – šajos apstākļos ir vērtīgs ieguldījums informatīvajā telpā un valsts un tās tiesiskās sistēmas funkcionēšanā. Tieši tādēļ portālā juristavards.lv esam izveidojuši tematisko sadaļu "Covid-19. Tiesiskie aspekti", apvienojot ar ārkārtējo situāciju saistītās "Jurista Vārda" publikācijas un piedāvājot tās ne vien mūsu abonentiem, bet bez maksas arī jebkuram citam interesentam. Līdz ar šodienas žurnālu šo sarakstu papildinās divi ļoti nozīmīgi ieraksti – pirmie komentāri Saeimas 3. aprīlī pieņemtajam likumam "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību", kā arī raksts par to, kāpēc Latvija uz krīzes laiku ir daļēji atkāpusies no saistībām, ko tā uzņēmusies ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Ne vien profesionālais izdevums "Jurista Vārds", bet arī citi mediji apzinās savus principiālos uzdevumus krīzes apstākļos. Daudzi pasaules preses izdevumi šajās dienās atgādina, ka šādu pārbaudījumu laikā kvalitatīva un uzticama informācija palīdz sabiedrībai racionāli apzināties situāciju, atrast labākos risinājumus un kopīgi pārvarēt grūtības. Vienlaikus diemžēl jāatzīst, ka krīze nes izdzīvošanas pārbaudījumus pašiem medijiem, jo, apstājoties ekonomikai, izsīkusi arī reklāmas plūsma, kas ir viens no galvenajiem nozares ienākumu avotiem. To redzam arī mēs "Jurista Vārdā", jo gada pirmajos mēnešos novērotā aktīvā darba sludinājumu plūsma pašlaik apstājusies pilnībā. Apzinoties mediju nozīmi demokrātiskas valsts pastāvēšanā, valdība pagājušajā nedēļā lēma par ārkārtas atbalstu presei un elektroniskajiem medijiem, kā arī sabiedriskajiem medijiem. Tas ir būtisks solis Latvijas informatīvās telpas daudzveidības un kvalitātes saglabāšanā (diemžēl "Jurista Vārds" sava specifiskā statusa dēļ nevarēs pretendēt ne uz vienu no iecerētajiem atbalsta veidiem).
Aicinām Latvijas tiesībniekus tāpat kā līdz šim izmantot "Jurista Vārdu" kā viedokļu un informācijas apmaiņas instrumentu ar mērķi nodrošināt Latvijas tiesiskās sistēmas funkcionēšanu un uzlabošanu! Šajos ārkārtējos apstākļos tas, iespējams, ir pat svarīgāk nekā jebkad iepriekš.