ŽURNĀLS Redaktora sleja

1. Jūnijs 2021 /Nr.22 (1184)

"Nolaupīšana" debesīs Baltkrievijas izpildījumā
1 komentāri

Aviosabiedrībai "Ryanair" piederošai lidmašīnai 2021. gada 23. maijā ceļā no Atēnām uz Viļņu piespiedu kārtā bija jānolaižas Minskas lidostā, jo tika saņemta informācija par potenciālu drošības apdraudējumu. Šī informācija par drošības apdraudējumu neapstiprinājās, tomēr Romāns Protasevičs (Roman Protasevich), kurš ir medija "Nexta" dibinātājs un galvenais redaktors, Minskas lidostā tika aizturēts. Tāpat tika aizturēta viņa dzīvesbiedre Sofija Sapega (Sofia Sapega). Pārējie lidmašīnas pasažieri turpināja ceļu uz Viļņu. Uzsverams, ka lidmašīna, kad tā tika novirzīta uz Minsku, atradās tuvu Lietuvas robežai. Turklāt lidmašīnu līdz Minskai pavadīja Baltkrievijas gaisa spēku iznīcinātājs MiG-29.

Ņemot vērā, ka katrai valstij ir suverenitāte pār gaisa telpu virs tās teritorijas un šāds precedents iepriekš nav noticis, tas izraisījis plašas diskusijas – ne tikai juridiskās, bet arī politiskās –, kā arī dažādas rīcības un pretreakcijas. Viena no diskusijām saistīta ar to, vai noticis Čikāgas 1944. gada Konvencijas par Starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija) pārkāpums. Tāpat tiek diskutēts, vai jāpiemēro Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību (Monreālas konvencija) noteikumi? Ja pārkāptas abas minētās konvencijas, vai šo konvenciju pārējās dalībnieces var vērsties tiesā pret Baltkrieviju? Vienlaikus, protams, jāņem vērā, ka Baltkrievija veikusi atrunas, piemēram, saistībā ar Monreālas konvenciju. Šie un vēl daudzi citi jautājumi ir tie, par kuriem tiek prātots starptautiskajā vidē. Vienlaikus prātošana starptautiskajā vidē neliedz esošajiem autoriem vai arī nākotnes autoriem prātot par minētajiem jautājumiem arī Latvijā žurnāla "Jurista Vārds" lappusēs.

Saistībā ar politiskām diskusijām un notikumiem nevar nepieminēt, ka, reaģējot uz šo notikumu, 2021. gada 24. maijā agri no rīta Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess (Josep Borrell Fontelles) paziņoja, ka ES vērtēs konkrēto Baltkrievijas rīcību. Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs izteica cita starpā aicinājumu, pirmkārt, definēt šo notikumu kā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikumu pārkāpumu, otrkārt, pārtraukt Baltkrievijas dalību ICAO. Līdzīga satura paziņojumu izteica arī Latvijas ārlietu ministrs. Tās pašas dienas vakarā Eiropadome cita starpā pieprasīja, pirmkārt, aizturēto personu nekavējošu atbrīvošanu, otrkārt, ICAO uzsākt izmeklēšanu saistībā ar šo notikumu. Vienlaikus Eiropadome aicināja visas ES reģistrētās aviosabiedrības izvairīties no pārlidojumiem pār Baltkrievijas gaisa telpu, kā arī Eiropadome izteica aicinājumu Padomei pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu Baltkrievijas aviosabiedrībām šķērsot ES gaisa telpu un novērstu šādu aviosabiedrību rīkotu reisu piekļuvi ES lidostām.

Turklāt, kas ir ne mazāk svarīgi, šajā paziņojumā Eiropadome pauda solidaritāti Latvijai saistībā ar Latvijas diplomātu izraidīšanu no Baltkrievijas. Šāda Baltkrievijas rīcība sekoja pēc tam, kad pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas sarkanbalto karogu. Uzsverams, ka arī Latvija Ārlietu ministrijas personā izsauca Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību saistībā un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

Reaģējot uz šo rīcību, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidents izteica lūgumu izkārt atpakaļ Baltkrievijas oficiālo karogu, savukārt, ja tas netiks izdarīts, tad noņemt IIHF karogus. Šis IIHF lūgums netika apmierināts, un Rīgas domes priekšsēdētājs nolēma noņemt IIHF karogus. Kā izriet no IIHF paziņojuma, IIHF uzskata, ka "Baltkrievijas valdības rīcība jāskata nošķirti no Baltkrievijas hokeja spēlētājiem, kas Latvijā tika uzņemti kā viesi".1 Pieminams arī tas, ka, sekojot Eiropadomes aicinājumam, 2021. gada 25. maijā Ministru kabinets noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas. Tāpat Latvijas gaisa kuģiem ir ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Saistībā ar šo lēmumu arī ir bijušas pretrunīgas reakcijas. Tādējādi katru dienu šajā jautājumā notiek attīstība, kurai vērts sekot līdzi, vērtējot notikumus no juridiskā skatpunkta.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Statement from IIHF. Pieejams: https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/news/25801/statement_from_iihf

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Soņeca V. "Nolaupīšana" debesīs Baltkrievijas izpildījumā. Jurista Vārds, 01.06.2021., Nr. 22 (1184), 2.lpp.
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš
13. Jūnijs 2021 / 13:03
0
ATBILDĒT
Mūsdienu Baltkrievijā demokrātija ir mirusi. Baltkrievijas Republikā valda kapitālistiskā diktatūra, kuru vada diktators un uzurpators Aleksandrs Lukašenko. 2020. gadā notika Baltkrievijas prezidenta “vēlēšanas’’ (avots: dw.com/ru/vybory-prezidenta-belarusi-2020/t-53814030 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas). Priekšvēlēšanas notika no 4. līdz 8. augustam, bet pašas vēlēšanas notika 9. augustā. Šo vēlēšanu norise un rezultāti bija safabricēti. Šajās vēlēšanas ar pārliecinošu balsu vairākumu uzvarēja politiķe Svetlana Tihanovska, taču valdošais režīms vēlēšanu rezultātus viltoja. Sakarā ar valdošās varas nihilismu sākās plaši protesti. Tauta bija neapmierināta. Turpretī valdošais antidemokrātiskais režīms sāka šo protestu apspiešanu, un Baltkrievija iesoļoja totalitārismā. Paldies Dieviem, baltkrievu tauta nav viena šajā cīņā, arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem rūp baltkrievu tautas liktenis. Baltkrievu tauta atrodas likteņa krustcelēs starp demokrātiju un totalitāro diktatūru. Lūgsim visus sev zināmos Dievus, lai baltkrievu tauta spētu atgūt kontroli par savu valsti. Lai Latvju Dievi svētī baltkrievu tautu! Brīvību baltkrievu tautai!!!
Ar cieņu pret demokrātiju, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
P.S. Par notikumiem Baltkrievijā var iepazīties Krievijas opozīcijas oficiālajā YouTube kanālā Navalny Live: youtu.be/AVkr7X_Qnp0 (Navaļnijs par Baltkrieviju cīņas priekšvakarā) un youtu.be/Oa6DgVAP1k4 (Navaļnijs par pēdējiem notikumiem Baltkrievijā). Iesaku arī noskatīties skatītāju iemīļoto multiplikācijas seriālu “Zapovednik”: youtu.be/uWKt03Rs7qo (Lukašenko pasludina teroru. Labojumi no pasakas. Vaļu mednieku dziesma. 172. sērija) un youtu.be/kv1ZG4BtiVM (Lukašenko šovs. Baidens un Putins gatavojās tikties. Humoristiska dzeja par pašu būtiskāko. 173. sērija).
#Batkrievija #BaltkrievijasRepublika #baltkrievi #protesti #brīvība #demokrātija #AleksandrsLukašenko #diktators #uzurpators #totalitārisms #opozīcija #AleksejsNavaļnijs #Skolnieciņš #Zapovednik #DeutscheWelle #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #Māra-VeļuMāte #Māra-ZemesMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni
visi numura raksti
Intervija
Šogad sagaidāmas reformas arī Tieslietu ministrijā
2019. gada sākumā, stājoties ministra amatā jau otro reizi, Jānis Bordāns par mērķi izvirzīja cīņu par "bezkompromisa tiesiskumu un likuma varu" (valdības deklarācijas formulējumi). Lai tos sasniegtu, tika solīti vairāki būtiski ...
4 komentāri
Anna Skrjabina, Svetlana Beļajeva
Tiesību politika
Progresīvas tiesu administrēšanas ietekme uz tiesu efektivitāti
Šis raksts ir veltīts pēdējos gados īstenotiem pasākumiem tiesu efektivitātes stiprināšanai, pilnveidojot tiesu administrēšanas metodes Latvijā, pamatojoties uz Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) ...
Anda Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Augstākās izglītības pārvaldības reforma: vai tiks sasniegti izvirzītie mērķi
Olafs Libermanis, Armands Augustāns
Viedoklis
Nāves gadījumu izvērtēšana: pacientu tiesību pārstāvju pieredze
Šīs publikācijas autori – Olafs Libermanis1 un Armands Augustāns2 – pārstāv ar veselības aprūpi saistītos negadījumos cietušos pacientus vai viņu tuviniekus tiesvedībās, kas saistītas ar atlīdzības saņemšanu no Ārstniecības ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Par laulības regulējumu Latvijā – starptautiskā rakstu krājumā
Vācu tiesību zinātnieks Filips Švarcs (Philipp Schwarz) turpina Latvijas tiesību vēstures pētniecību ar savu jaunāko veikumu – rakstu par laulības regulējumu starpkaru periodā, kas publicēts prof. Martina Lēninga (Martin Lšhnig) ...
AUTORU KATALOGS