ŽURNĀLS Viedoklis

23. Janvāris 2024 /Nr.4 (1322)

Vai durvis uz advokatūru nav kļuvušas par šauru
2 komentāri
Dr. iur.
Jānis Rozenbergs
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs 

Ievads

Katru gadu pavasarī tiek rīkota Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce. Attiecīgi Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un tās priekšsēdētāja uzdevums ir katra gada sākumā sagatavot pārskata ziņojumu kopsapulcei par iepriekšējā gada aktuālajiem notikumiem advokatūrā. Tā nu šīs publikācijas autors kopā ar kolēģēm no advokātu padomes biroja ir nodarbojies ar šo pārskata ziņojumu sagatavošanu kopš 2018. gada. Tradicionāli šajā pārskata ziņojumā tiek arī īsumā atspoguļotas izmaiņas advokātu skaitliskajā sastāvā. Un jau pirmajā ziņojumā, kura tapšanā piedalījos, tiku vēstījis, ka 2017. gadā pirmo reizi advokatūras jaunāko laiku vēsturē bija konstatējams advokātu skaita samazinājums par 18 advokātiem. Toreiz gan norādīju, ka šāds neliels advokātu skaita samazinājums noteikti nemazina juridiskās palīdzības pieejamību, tādēļ šāds advokātu skaita samazinājums pats par sevi nav pamats satraukumam, ja vien šāda tendence neturpināsies turpmākajos gados.1

Tomēr arī turpmākajos gados advokātu skaita pieaugums nesekoja, turklāt atsevišķos gados atkal bija vērojama advokātu skaita samazināšanās. Attiecīgi, ja konsekventi vēlos pieturēties pie manis paša teiktā 2018. gadā, tad šobrīd ir jāatzīst, ka būtu pienācis laiks pievērsties advokātu skaita izmaiņu tendenču vērtēšanai.

Turklāt tas liek aizdomāties, kādu mēs varam prognozēt advokatūras nākotni, piemēram, 20–30 gadu perspektīvā. Vai arī pēc 20 gadiem zvērinātu advokātu skaits būs pietiekams, lai advokatūra varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildīt savu lomu tieslietu sistēmā? Vai advokātu skaits būs pietiekams, lai nodrošinātu juridiskās palīdzības pieejamību un veselīgu konkurenci advokātu starpā? Uz šiem jautājumiem centīšos atbildēt šajā publikācijā.

 

Kāds ir nepieciešamais/vēlamais advokātu skaits Latvijā

Atšķirībā no tiesas un citām tiesu varai piederīgām profesijām advokātu skaits Latvijā nav nedz reglamentēts, nedz ierobežots. Līdz ar to normatīvā līmenī var nemeklēt atbildi uz jautājumu par nepieciešamo advokātu skaitu Latvijā. Drīzāk ir uzstādāms jautājums par vēlamo advokātu skaitu, kāds būtu nepieciešams, lai juridiskā palīdzība būtu pietiekami pieejama. Bet arī uz šo jautājumu atbilde nav vienkārši atrodama, jo nav datu par to, cik no esošajiem advokātiem aktīvi veic savu advokāta praksi, kāds ir advokātu noslogojums, u.tml. Arī advokātu aptaujas mums šeit nesniegtu pietiekamu un derīgu analizējamo informāciju. Kāds kolēģis teiks, ka Latvijā advokātu ir par daudz, jo viņam ir maz darba. Cits teiks, ka ir vērojams advokātu trūkums, jo viņš nespēj uzņemties visas lietas, kuras esošie vai potenciālie klienti viņam piedāvā. Un visus šo viedokļus var ietekmēt dažādi citi faktori, kam nebūs tieša sakara ar advokātu skaitu. Līdz ar to varam mēģināt pietuvināties atbildei par vēlamo advokātu skaitu, izmantojot tos datus, kas mums ir pieejami un kas var sniegt kādu priekšstatu šajā jautājumā.

Vispirms paraudzīsimies, kā Latvijā esošo advokātu skaits pret iedzīvotāju skaitu valstī izskatās Eiropas Savienības mērogā. Ik gadu Eiropas Komisija sagatavo ziņojumu par ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, ko pazīstam arī kā EU Justice Scoreboard.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
RaimO
29. Janvāris 2024 / 22:47
5
ATBILDĒT
Ļaujiet būt par pilnvarotajiem pārstāvjiem civilprocesā bez CPL 82.1 panta ierobežojumiem personām, kuras nav advokāti, atjaunojot status quo stāvokli, kāds bija pirms monopoltiesību piešķiršanas advokātiem uz lielāko daļu civilprocesuālās pārstāvības tiesā un tad problēma ar advokātu nepietiekamību un dārdzību būs atrisināta.
Lai gan es nesaprotu, kāpēc man būtu 5 gadus jāraujas par advokāta palīgu + jākārto advokāta eksāmens, lai varētu sniegt juridisko palīdzību, piemēram aizdomās turamajam vai tiesājamam pēc KL panta par huligānismu vai amatpersonas nolaidību…. Taču es, ar augstāko juridisko izglītību un 20 gadu jurista darba stāžu patreiz, neesot ne advokāts ne advokāta palīgs, nedrīkstu uz pilnvarojuma pamata pārstāvēt kriminālprocesā ne savu tuvu radinieku kriminālpārkāpuma lietā, ne civilprocesā strīdā starp SIA dalībniekiem….
Kāpēc Latvijā kā demokrātiskā valstī personas izvēle par to, kas viņu pārstāvēs civilprocesā vai kriminālprocesā, ir aprobežota ar zvērinātu advokātu sarakstu, nevis persona var pati brīvi izvēlēties par savu interešu aizstāvi profesionāli, kas nav advokāts?
robots > RaimO
14. Februāris 2024 / 10:32
5
ATBILDĒT
es nesaprotu, kāpēc man būtu 5 gadus jāraujas par advokāta palīgu + jākārto advokāta eksāmens

"jo es nevarētu to nokārtot"
visi numura raksti
Edgars Rinkēvičs, Ainārs Šlesers, Raimonds Bergmanis, Arvīds Dravnieks, Māris Pūķis, Edgars Pastars, Ilze Oša
Tiesību politika
Pašvaldību amatpersonām būs nepieciešama atļauja pieejai valsts noslēpumam
Vineta Bei
Tiesību prakses komentāri
Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātu darba ierobežojumi pandēmijā un to pārbaude tiesās
Uldis Krastiņš
Tiesību prakse
Izraēlas Augstākā tiesa atzīst savas pilnvaras pārbaudīt pamatlikumu konstitucionalitāti
Šī gada 1. un 3. janvārī Izraēlas Augstākā tiesa (IAT) pasludināja divus ar nepacietību nervozi gaidītus spriedumus.1 Šiem spriedumiem ir kopīgs, ka IAT tajos aplūko savas pilnvaras pārbaudīt pamatlikumu tiesiskumu. Papildus abas ...
Jurista Vārds
Tiesību prakses komentāri
Liegums nevakcinētiem deputātiem piedalīties Saeimas darbā neatbilst Satversmei
7. decembra spriedumā lietā Nr. 2022-20-01,1 kas tika pieņemts par konstitucionālo sūdzību, kuru iesniedza 13. Saeimas deputāte, Satversmes tiesa izvērtēja likuma normas satversmību, ar kuru nevakcinētiem deputātiem tika liegts ...
2 komentāri
Sannija Matule
Redaktora sleja
Atgriežoties pie sarunas par izmeklēšanas iestādēm
AUTORU KATALOGS