ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana vienmēr ir bijusi personu ar ļaunu nolūku darbība. Digitālās komunikācijas pieaugums ir ļāvis šīm personām izmantot mašīnmācīšanās (machine learning) sistēmas, lai ietekmētu sabiedrības viedokli un radītu sociālus nemierus.¹

Interneta tīmeklī ir parādījušās viltus ziņu vietnes, kas izmanto tērzēšanas robotus (chat bots), lai katru dienu publicētu simtiem rakstu. Daudzu šo vietņu mērķis ir kļūt par “satura fermām”, proti, zemas kvalitātes vietnēm, kas izplata mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ģenerētus rakstus, lai iegūtu klikšķus un reklāmas ieņēmumus, piemēram, caur partnermārketingu (affiliate marketing), PPC (Pay-per-click) jeb “maksā par klikšķi” un CPM (Cost Per Mille) jeb “cena par 1000 impresijām”. Tomēr satraucoši ir rakstu provokatīvie virsraksti, lai piesaistītu lietotāju uzmanību un iegūtu klikšķus.² Piemēram, CelebritiesDeaths.com pērn aprīlī publicēja rakstu ar virsrakstu “Baidens miris. Hariss pilda prezidenta pienākumus, uzrunas plkst. 9.00 ET”.³

Bažas par dezinformācijas izplatīšanos ir pamatotas, jo, cilvēki iegūst maldīgus uzskatus, kam var būt negatīvas sekas. Piemēram, ja persona izlasa ziņas, kurās apgalvots, ka New York Times un Washington Post ir izteikti prodemokrātiski noskaņoti vēstījumi un tāpēc nevar uzticēties, ka tie objektīvi ziņos par vēlēšanu rezultātiem, šī dezinformācija var diskreditēt personas sākotnējās pārliecības avotus. Personas, kas uzticējās šiem plašsaziņas līdzekļiem, var zaudēt uzticību un paļāvību uz tiem kā uz precīzas un objektīvas informācijas avotu. Tāpēc tiek pieņemti slikti informēti lēmumi attiecībā uz līderiem, politiku un sabiedrības virzieniem.⁴

1. Ģeneratīvās MI izmantošanas riski žurnālistikā

Ģeneratīvais MI ir tehnoloģija, kas var radīt jaunu saturu (tekstu, attēlus, audio, video, kodu u.c.), pamatojoties uz saturu, kas izmantots tās apmācībai. Jaudīgi rīki, kas iepriekš bija pieejami tikai tehnoloģijas speciālistiem (piemēram, programmatūras izstrādātājiem, inženieriem, datorzinātniekiem), nesen ir kļuvuši pieejami plašai sabiedrībai par zemām izmaksām un vēl nebijušā mērogā.⁵

MI nav jauns mediju rīks. Jau gadiem ilgi sabiedriskie mediji izmanto MI rīkus, lai tulkotu saturu, ģenerētu subtitrus, pārvaldītu arhīvus.⁶ MI var būt nozīmīgs arī žurnālistikā, piemēram, faktu pārbaudē, teksta izstrādē un ģenerēšanā.⁷ Tomēr problēmas rodas, ja cilvēki nespēj atšķirt MI ģenerēto saturu no patiesiem faktiem, jo ģeneratīvo MI var izmantot privātpersonas, lai radītu maldinošu saturu, kas, pēc ekspertu domām, var būt pārliecinošāks nekā cilvēku radītais saturs.