Arvien biežāk tiek konstatēts, ka kādam paziņam ir piezvanīts un zvanītājs stādās priekšā kā bankas pārstāvis vai tiesībsargājošo iestāžu amatpersona, kas norāda dažādus iemeslus, lai pieslēgtos pie internetbankas datiem caur konkrētu tīmekļa vietni vai nosauktu pieslēgšanās datus internetbankai. Tāpat tiek saņemtas īsziņas (turpmāk – SMS), kurās norādīts uz gaidāmu tiesas sēdi vai pasūtījuma saņemšanu, aicinot noklikšķināt uz kādu interneta adresi.
Faktiski personai tiek sniegta nepatiesa informācija par zvanītāja nodarbošanos, statusu vai zvana saņēmēja dalību kādā darījumā vai procesā. Visbiežāk, noticot zvanītājam vai SMS saturam, attiecīgā persona kļūst par cietušo krāpniecībā. Līdz ar to arī telefonkrāpniecība un viltus SMS ietver dezinformācijas elementus. Tādēļ rodas jautājums: no kurienes šo kampaņu īstenotāji saņem konkrētos tālruņa numurus?
Viens no tālruņa numuru iegūšanas veidiem tiks apskatīts šajā rakstā – datu drošība, sūtot masveida SMS.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes