ŽURNĀLS Redaktora sleja

Nesen atklātībā parādījās ziņas, ka Vācijas prokuratūra ir slepeni noklausījusies 171 žurnālistu, kas bija izmantojuši klimata aktīvistu grupas Letzte Generation ("Pēdējā paaudze") t.s. preses telefona līniju. Ziņas pamatā bija Minhenes pirmās instances tiesas lēmums apstiprināt šādu noklausīšanos, pamatojoties uz izmeklēšanu saistībā ar aizdomām "par noziedzīgas grupas izveidi". Uzzinot par šādām tiesībsargājošo iestāžu metodēm, vairākas žurnālistu organizācijas, tostarp Bavārijas žurnālistu apvienība un Reporters sans frontières,¹ vērsās Minhenes I apgabaltiesā par minētā pasākuma likumību, taču tiesa šo prasību noraidīja. Šobrīd žurnālistu apvienības ir vērsušās Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā (VFKT).

Letzte Generation galvenās darbības metodes ir pievērst sabiedrības uzmanību, un tas netiek darīts "remdenā" veidā. Ceļu bloķēšana, vandālisms, naftas infrastruktūras sabotāžas plāni u.tml. sākotnēji izsauca vadošo politiķu izmisumu, kancleram Šolcam izsakoties: "Cik trakam ir jābūt cilvēkam, lai pielīmētos pie asfalta!" Vēlāk iestādēm tas vairs nelikās smieklīgi, un pret "Pēdējās paaudzes" dalībniekiem ir ierosināti vairāki kriminālprocesi. Taču jautājumus rada tieši pret žurnālistiem vērstie pasākumi un kā tie ietekmē preses brīvību. Sagaidāms, ka VFKT šajā ziņā sniegs vērtīgus precizējumus.

Minhenes I apgabaltiesa savā lēmumā atzina, ka lietā bija izpildīti nosacījumi, lai atļautu noklausīšanos, un tā arī izvērtēja samērīguma apsvērumus. Apgabaltiesa norādīja, ka pastāvēja pietiekamas aizdomas par noziedzīgas grupas pastāvēšanu, proti, attiecībā uz minētajiem klimata aktīvistiem. Samērīguma vērtējumā tiesa atzina, ka šāds pasākums ir "nopietna iejaukšanās" preses brīvībā, tomēr Minhenes apgabaltiesa pirmajā vietā lika kriminālvajāšanas intereses, norādot, ka noklausīšanās pasākuma galvenais mērķis nebija vērsts pret presi.

Var jautāt, vai Minhenes apgabaltiesa nav izvairījusies no vairākiem būtiskiem jautājumiem. Abstrahējoties no jautājuma par izvēlētajām metodēm, minētās apvienības mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām. Tam ir nepieciešamas sabiedriskās attiecības, piemēram, izveidojot telefona līniju saziņai ar presi. Žurnālisti tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā ir nonākuši nejauši, jo telefona līniju varēja izmantot aizdomās turētās organizācijas mērķu sasniegšanai, vienlaikus tā bija nepieciešama žurnālistikai.

Protams, parastā situācijā, veicot telefonsarunu noklausīšanos, notiek iejaukšanās nevainīgu personu privātajā dzīvē. Nav brīnums, ka Vācijas tiesību normas šādu iespēju paredz, un tā ir maksa par dzīvi relatīvi drošā sabiedrībā. Taču vai žurnālisti būtu liekami vienā groziņā ar kriminālās pasaules darboņu radiniekiem, draugiem, u.c. personām, ar kurām tās neizbēgami sazinās un tiek noklausītas? VFKT, jau iepriekš izvērtējot likumu par telekomunikāciju novērošanu, ir atzinusi, ka presei ir piemērojama īpaša aizsardzība. Tas savukārt liek jautāt: vai šādas noklausīšanās sekas ir preses brīvības pārkāpums?

Minhenes I apgabaltiesa nenoliedza, ka strīdīgā noklausīšanās ierobežo preses brīvību, tomēr, veicot interešu līdzsvarošanu, tās ieskatā, lielāka nozīme lietā bija kriminālvajāšanai. Tiesa šajā ziņā norāda, ka t.s. preses telefona noklausīšanās bija nepieciešama, lai noskaidrotu "konspiratīvās grupas" uzbūvi un darba metodes. Tiesa arī norādīja, ka t.s. preses komandu informēja paši aktīvisti par gaidāmajām protesta akcijām. Citiem vārdiem, preses brīvības ierobežojums ir negribētas un neizbēgamas sekas, jo noklausīšanās nav vērsta tiešā veidā pret pašiem žurnālistiem, kuru sarunas iestādēm "absolūti neinteresējot".

Atsevišķs šī sprieduma aspekts ir pašas organizācijas "Pēdējā paaudze" noziedzīgais raksturs. Proti, tiesas ieskatā, minētā organizācija atbilda šīm pazīmēm, ievērojot grupas veiktās ceļu bloķēšanas akcijas, ar to saistīto īpašuma bojāšanu un pretošanos tiesībsargājošām iestādēm. Šajā ziņā būs interesanti sagaidīt VFKT vērtējumu par atbilstošās krimināltiesību normas konstitucionalitāti, jo tā nekādi nenošķir noziedzīgus grupējumus, kas rīkojas mantkārīgā nolūkā, no apvienībām, kurām ir sabiedriski nozīmīgs mērķis.

Kā zināms, preses brīvība nolietojas tikai tad, ja to neizmanto, tādēļ šajā lietā sekosim līdzi, kāds būs turpinājums žurnālistu organizāciju sūdzībai VFKT.