ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Februāris 2025 /Nr.6 (1376)

Sacīkstes princips kā tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas elements
Mg. iur.
Evisa Matejūna
 

Civiltiesiska strīda risinājums nav iedomājams bez pušu sacīkstes, proti, aktīvas pušu dalības tiesvedības procesā, tiesu atstājot vērotāja pusē. Process norisinās, pusēm iesniedzot pierādījumus un pierādot savu prasījumu vai iebildumu pamatotību. Attiecīgi puses ir tās, kas izlemj, kādu lomu ieņems tiesvedības procesā – aktīvu vai pasīvu, kādu pierādījumu apjomu tās vēlas iesniegt lietā, kā arī uz kuriem pierādījumiem tās balstīs savu argumentāciju.

Minētais kā princips nostiprināts Civilprocesa likumā1 (turpmāk – CPL) un likumā “Par tiesu varu”2 un ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Tomēr prakse rāda, ka sacīkstē balstītais tiesvedības process ne vienmēr novedīs pie taisnīga iznākuma.

Šī raksta mērķis ir rosināt diskusiju par izsenis konstatētu, bet joprojām aktuālu viedokļu sadursmi, proti, vai sacīkstes princips nodrošinās taisnīgu spriedumu vai tikai strīda atrisināšanu un vai šie principi savstarpējās hierarhijas un juridiskā spēka ziņā ir līdzvērtīgi.

 

Satversmē nostiprinātais taisnīgas tiesas princips un tā izpausme civilprocesā

Taisnīgums, pēc Aristoteļa vārdiem, ir vispilnīgākā tikumība. Taisnīga rīcība ir vidus starp divām galējībām – darīt netaisnību un ciest netaisnību. Abas galējības saistītas ar netaisnību. Taisnīgums tātad ir vidus kā pareizais mērs.3

Mūsdienu praksē gan ne vienmēr lietas dalībnieki un tiesa spēj atrast vidusceļu, lai nodrošinātu taisnīgumu, un tas nemaz nav nepieciešams. Visbiežāk kādai no pusēm būs taisnība, bet otrai ne. Kāds būs pildījis savas saistības, kāds ne. Šādā situācijā taisnīgums nebūs atrodams pa vidu, bet gan būs sasvēries kādas puses labā. Jājautā: vai šī puse spēs pierādīt, ka jautājuma atrisināšana tai par labu nodrošinās taisnīgu lietas risinājumu? Līdz ar to jebkurā strīdā svarīgi būs pušu iesniegtie pierādījumi, tostarp to attiecināmība un pieļaujamība, lai nodrošinātu, ka “taisnīguma svari” nosveras par labu konkrētajai strīdus pusei.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Liene Timpa
Skaidrojumi. Viedokļi
Datu subjekta tiesības mākslīgā intelekta risinājumos
Mākslīgā intelekta attīstība pēdējos gados ir būtiski pieaugusi. Šī brīža tendences liecina, ka minētā tehnoloģija turpinās attīstīties un kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. To apliecina sabiedrības ...
Edgars Moisejs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasījumi par uzņēmuma pāreju maksātnespējas procesā
Lai gan uzņēmuma pāreja ir normāla parādība komercvidē, tās rezultātā komersanti nereti kļūst maksātnespējīgi. Savukārt maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) uzdevums ir mazināt sekas, ko ...
Eleonora Plētiena
Skaidrojumi. Viedokļi
Operatīvā eksperimenta robežas un apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvajā lietā esošām ziņām
Vērtējot krimināllietā pierādījumus, kas balstīti uz operatīvā eksperimenta laikā iegūtām ziņām, ir svarīgi pārliecināties, vai apsūdzētais ir tiesiski iekļauts operatīvajā izstrādes lietā, vai operatīvais eksperiments ...
Kristians Benefelds, Kristīne Ozoliņa-Kaļetova
Skaidrojumi. Viedokļi
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju izglītība un tās ietekme uz drošu pakalpojumu
Jurijs Georgs Rusakovs
Tiesību prakses komentāri
EST lemj, vai tikai advokāti var būt advokātu biroja pamatkapitāla daļu turētāji
Neilgi pirms Ziemassvētkiem Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) lēma1 par jautājumu, kas lielā mērā skar advokātu biroju korporatīvo struktūru. Proti, tika lemts par to, vai advokātu biroju pamatkapitālā var ieguldīties ...
AUTORU KATALOGS