ŽURNĀLS Eiropas telpā

12. Jūlijs 2005 /Nr.25 (380)

Cīņā pret mītiem: jodētais sāls un cilvēktiesības
2 komentāri

Uz jebkuras cigarešu paciņas var izlasīt, ka smēķēšana nogalina, smēķēšana ir kaitīga veselībai, un par to, kādas neārstējamas slimības izraisa smēķēšana. Tomēr cigarešu paciņu var iegādāties gandrīz jebkurā pārtikas veikalā un kioskā. Kāpēc tad Latvijas valdība neaizliedz cigarešu un alkoholisko dzērienu pārdošanu, bet šajā jautājumā aprobežojas tikai ar brīdinošiem uzrakstiem? Kāpēc tiek saudzēti smēķētāji, cilvēki, kas apzināti nodara kaitējumu savam organismam, un netiek ievērotas to cilvēku tiesības, kas grib savu veselību saglabāt?

Cīņā pret mītiem: jodētais sāls un cilvēktiesības

LL.M. (RJA) Irina Šarohina, AS “Olainfarm” juriskonsulte
SAROHINA.PNG (90750 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Jau 19.gadsimta sākumā franču zinātnieks Kurtuā no jūras aļģu pelniem izdalīja elementu ar nosaukumu “jods”. 19.gadsimta beigās zinātnieks Baumans atklāja, ka jods ir atrodams arī cilvēka organismā – un tieši vairogdziedzerī. Pēc šā atklājuma vairogdziedzera slimības tika saistītas ar joda trūkumu vai pārpilnību organismā.
Sadarbībā ar UNICEF Latvijā 2000.gadā tika veikts pētījums, kura laikā apsekoja 587 skolēnus. Pēc šā pētījuma rezultātiem, joda deficīts ir Latvijai raksturīga problēma.1 Šis un arī citi līdzīgi pētījumi visā pasaulē pamudināja valstis apvienoties cīņā pret joda trūkumu un tā sekām. “Pasaules sammita bērniem un apvienotās UNICEF un Pasaules veselības organizācijas (PVO) Veselības politikas komitejas akcepts un rekomendācija, ka visam cilvēku un dzīvnieku patēriņa sālim, ieskaitot pārtikas ražošanā lietoto, jābūt jodētam, ir pazīstams kā “Universālas sāls jodēšanas” (USI) stratēģija. Šodien šis politikas lēmums ir akceptēts un tiek piemērots vairāk nekā 120 pasaules valstīs.”2
2005.gada 27.jūnijā arī Latvija spēra pirmos soļus, lai pievienotos šā lēmuma izpildei: Ministru kabineta Komitejā tika izskatītas obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim, kā arī prasības sāls izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanai.3
Minētās prasības paredz galda un vārāmā sāls jodēšanu ar jodu jonu saturu 0,002 līdz 0,005%, izmantojot nātrija jodīdu, kālija jodīdu vai kālija jodātu.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jāns Infļantis
12. Jūlijs 2005 / 09:24
0
ATBILDĒT
Kaimiņa kungs, vispirms to jāzina autorei. Bet Irina Šarohina ir latvijas, nevis latviešu, izcelsmes. Interesanta informācija, paldies autorei. Paldies redaktoriem par aktuālo rakstu. Laba avīze.
Kalvis Kaimiņš
12. Jūlijs 2005 / 00:26
0
ATBILDĒT
Latviešu valodā vārāmā (ēdamā) sāls ir SIEVIEŠU dzimtes vārds. Vīriešu dzimtes vārds "sāls" apzīmē visus pārējos sāļus (no zināmās ķīmisko vielu grupas). To māca skolā (man - 8.klasē). Irina Šarohina var to nezināt, bet priekš tam pastāv redaktori. Tas totālais analfabētisms vairs nav izturams. Kad latvieši iemācīsies runāt (un rakstīt) latviski?
visi numura raksti
Eiropas telpā
Kāds būs Eiropas konstitūcijas liktenis
Zīmīgi, ka Eiropas konstitūcijas projektu pagājušā gada oktobrī Eiropas Savienības (ES) līderi parakstīja tieši Romā - tieši šajā pilsētā 1957.gadā sešas Eiropas valstis (Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga un ...
Dina Gailīte, Volfgangs Hoizels
Eiropas telpā
"Konstitūcijas nākotni izšķirs politisks, nevis juridisks lēmums"
Dina Gailīte, Ričards Krovs
Eiropas telpā
"Kā aizstāvēt cilvēktiesības, ja tās pārkāpj Eiropas Savienība?"
- Sākšu ar jautājumu pieļāvuma formā - ja Eiropas konstitūcijas projekts tomēr stātos spēkā, kaut arī šobrīd tas vairs nešķiet īpaši reāli, vai tas atrisinātu kādas līdz šim pastāvējušas juridiskas problēmas Eiropas ...
Ilga Neimane
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitucionālā kontrole īpašuma tiesību aizsardzībā
Tiesību prakse
Par iestādes faktisko rīcību un valsts nodevu administratīvajā tiesā
1 komentāri
AUTORU KATALOGS