Karatiesu tiesiskais regulējums visupirms meklējams Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 82. un 86.pantā. Minētajos Satversmes pantos noteikts, ka karatiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata un spriež tiesu kara un izņēmuma stāvokļa gadījumā. Ilgāku laiku Satversme bija vienīgais karatiesu regulējuma avots, līdz 2005.gada 17.martā Saeima pieņēma Satversmē
 Foto: no personiskā arhīva |
Rakstu publicēšanai ieteicis Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas tiesnesis, LU lektors
Karatiesu tiesiskais regulējums visupirms meklējams Latvijas Republikas Satversmes1 (Satversme) 82. un 86.pantā. Minētajos Satversmes pantos noteikts, ka karatiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata un spriež tiesu kara un izņēmuma stāvokļa gadījumā. Ilgāku laiku Satversme bija vienīgais karatiesu regulējuma avots, līdz 2005.gada 17.martā Saeima pieņēma Satversmē paredzēto sevišķo likumu – Karatiesu likumu.2 Tādējādi likumdevējs atzinis karatiesu nepieciešamību. Kā pretēju piemēru var minēt zvērināto tiesu regulējumu. Satversmes 85.pants 1922.gada redakcijā noteica, ka “Latvijā pastāv zvērināto tiesas uz sevišķa likuma pamata”. Tomēr šāds likums netika pieņemts un zvērināto tiesas netika ieviestas, likumdevējam atzīstot, ka “justīcija mūsu valstī ieguvusi pilnīgu tautas uzticību un nav vajadzība pēc zvērināto tiesām, kas ir tautas tiesu paveids”.3 Līdz ar to kopš 1996.gada Satversmes grozījumiem zvērināto tiesas Latvijas tiesu iekārtā vairs nav paredzētas. Turpretim karatiesu darbība bija un arī turpmāk var būt nepieciešama.
Darba mērķis, pirmkārt, ir izzināt karatiesu teorētisko pamatojumu un, otrkārt, analizēt Karatiesu likuma regulējumu. Darbā autors pievēršas karatiesu jēdzienam, karatiesu mērķim un tā sasniegšanai, kā arī raksturīgākajām ar karatiesām saistītajām problēmām.
I. Karatiesu vispārīgs raksturojums
(A) Karatiesu jēdziens. Karatiesu izcelsme skaidrojama ar vispārējās jurisdikcijas tiesu nespēju nodrošināt kara dienestam vai izņēmuma un kara stāvoklim atbilstošu – efektīvu un ātru – lietu izskatīšanu.4 Efektīva un ātra tiesas procesa nepieciešamība saistīta ar kara dienesta un krīzes apstākļu specifiku.Atbilstošu lietu izskatīšanu var panākt ar sevišķu tiesisko regulējumu, kas ietver gan tiesu iekārtas, gan tiesās izskatāmo lietu procesuālo regulējumu.5
Karatiesas var iedalīt trīs veidos atkarībā no tā, vai tām piemīt militārā pazīme, ārkārtas pazīme vai arī abas pazīmes vienlaikus.6 Karatiesas ar militāro pazīmi gan miera, gan kara laikā izskata ar kara dienestu saistītās lietas, bet karatiesas ar ārkārtas pazīmi darbojas tikai izņēmuma vai kara stāvoklī un var izskatīt gan militārpersonu, gan civilpersonu lietas.
Savukārt, ja karatiesai piemīt gan militārā, gan ārkārtas pazīme, tad izņēmuma vai kara stāvoklī tās kompetence tiek paplašināta un līdzās militārpersonu lietām tā var izskatīt arī civilpersonu lietas.
(B) Karatiesas Latvijā. Karatiesas Latvijas tiesību normās tikušas paredzētas jau kopš valsts dibināšanas. Pirmais karatiesām veltītais Latvijas Republikas normatīvais akts ir 1919.gada Pagaidu nolikums par Latvijas kara tiesām.7 Tas noteica, ka Latvijā karatiesas darbojas pēc Krievijas kara likumiem. Tie karatiesām paredzēja gan militāro, gan ārkārtas pazīmi.
1922.gadā tika pieņemta Satversme, kuras 86.pants noteica: “Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums un tikai likumā noteiktā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes