Autoritāru un totalitāru režīmu valstis pieņem konstitūcijas, kuras faktiski ir veidotas, lai noslēptu šo valstu nedemokrātisko raksturu. Tās nav konstitūcijas šī vārda īstajā nozīmē, jo to mērķis nav ierobežot varu, bet - gluži otrādi - padarīt to absolūtu. Principi, kas ir šo konstitūciju pamatā, ir demokrātiski, bet diezgan populistiski (marksisms-ļeņinisms, maoisms utt.).
Kā ir saistīti jēdzieni konstitūcija un pamatlikums
Autoritāru un totalitāru režīmu valstis pieņem konstitūcijas, kuras faktiski ir veidotas, lai noslēptu šo valstu nedemokrātisko raksturu. Tās nav konstitūcijas šī vārda īstajā nozīmē, jo to mērķis nav ierobežot varu, bet – gluži otrādi – padarīt to absolūtu. Principi, kas ir šo konstitūciju pamatā, ir demokrātiski, bet diezgan populistiski (marksisms–ļeņinisms, maoisms utt.).
Valērijs Pogosjans, Armēnijas Republikas Konstitucionālās tiesas loceklis, Erevānas Valsts valodniecības universitātes UNESCO Cilvēktiesību un demokrātijas katedras vadītājs
|
|
Sociālajās zinātnēs, un it īpaši juridiskajos tekstos, ļoti bieži jēdzienus “konstitūcija” un “pamatlikums” savstarpēji aizstāj un lieto ar vienādu nozīmi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes