Lai piedalītos diskusijā par to, kādos gadījumos ir pamats runāt par bērnu pornogrāfiju un pēc kādiem kritērijiem izvērtēt tās robežas, “Jurista Vārda” aicinājumam atsaucās arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Tās viedokli apkopojusi minētās inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja ANDRA REINFELDE.
Jautājums par atļautā un ar likumu aizliegtā robežām vienmēr ir bijis un būs aktuāls. Bērnu pornogrāfija, robežu novilkšana starp atļauto un aizliegto ir īpaši sensitīvs jautājums. Kaut gan lielākā daļa sabiedrības bērnu pornogrāfiju pamatoti uzskata par vienu no ļaunākajām bērnu seksuālās izmantošanas formām, tomēr visā pasaulē pastāv diskusijas par to, kurā brīdī nepilngadīgas personas attēlojums kļūst nepiedienīgs. Pastāv neskaitāmi pamatoti un nepamatoti jautājumi saistībā ar bērnu pornogrāfiju, piemēram: ja likums pieļauj seksuālas attiecības starp nepilngadīgiem vienaudžiem, kāpēc netiek pieļauta šādu – likumisku – attiecību dokumentēšana un attēlu demonstrēšana? Ja ir saprotams, ka gadījumos ar reāla bērna pornogrāfiskiem attēliem ir arī reāls cietušais ar reālu kaitējumu bērna interesēm, tad kāds kaitējums un kādām interesēm tiek nodarīts gadījumos, ja bērnu pornogrāfija izpaužas kā datorģenerēti attēli, kas arī ir ar likumu aizliegti?
Vēl viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem – vai ir liekama vienādības zīme starp bērna kailumu un bērnu pornogrāfiju? Šis jautājums īpaši "skaļi" izskanējis šobrīd, diskutējot par Latvijas Nacionālās operas izrādes "Leļļu opera" reklāmas plakātu, kurā baleta pozā no aizmugures attēlots kails bērns (pirmajā brīdī dzimums nav nosakāms) ar raksturīgo itāļu rakstnieka Karlo Kollodi radītā koka cilvēciņa Pinokio garo degunu. Un turpmākajā tekstā tiks analizēta Latvijā saistošā bērnu pornogrāfijas definīcija tieši kontekstā ar šo piemēru.
Jāpiebilst, ka Latvija nav vienīgā valsts, kur raisās šādas diskusijas. Vairāk nekā viena līdzīga diskusija norisinājusies, piemēram, Lielbritānijā, kur bērnu tiesību aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos iekļautā bērnu pornogrāfijas definīcija ir visai elastīga.1 2001. gadā britu laikrakstā "The Guardian" bija atspoguļota plaša diskusija par Londonas Saatchi galerijā izstādītajām Amerikāņu fotogrāfes Ternē Geronas (Tierney Gearon) darbiem, kuri tika apspriesti kā iespējama bērnu pornogrāfija. Proti, vairākās fotogrāfijās kaili bija attēloti mākslinieces nepilngadīgie bērni dažādās dzīves situācijās, piemēram, pludmalē.2 Policija vēlāk atzina, ka šīs fotogrāfijas nav uzskatāmas par bērnu pornogrāfiju un vērtējamas kā mākslas foto. Dažus gadus vēlāk situācija atkārtojās, kad Londonas Spitz galerijā tika izstādīti līdzīga rakstura bērnu fotoattēli.3 Atšķirībā no Saatchi, Spitz galerijas īpašnieki pēc sūdzību saņemšanas izņēma attēlus, pirms vēl policija bija uzsākusi izmeklēšanu.
Viens no pēdējā laika skandalozākajiem gadījumiem saistīts ar amerikāņu fotogrāfes Nanas Goldinas (Nan Goldin) darbu izstādi Londonas Baltijas modernās mākslas galerijā. Viena no diskutablajām fotogrāfijām, saukta "Klara un Eda dejo vēderdejas", attēloja divas kailas nepilngadīgas meitenes, vienu no tām ar ieplestām kājām. Pēc izmeklēšanas tiesībsargājošās iestādes paziņoja, ka fotogrāfijas nav uzskatāmas par nepiedienīgām.4
Normatīvo aktu regulējums
Ja sabiedrība mākslas darbu vai materiālu, kas pretendē uz mākslas darba statusu var vērtēt kategorijās "patīk/nepatīk", tiesībsargājošo iestāžu uzdevums ir daudz sarežģītāks: vērtēt, vai ir noticis likumpārkāpums. Tāpēc ārkārtīgi liela nozīme ir juridiski skaidrai un precīzai bērnu pornogrāfijas definīcijai.
Tātad līdz 2005. gada 1. jūnijam Latvijā pornogrāfijas definīcija bija iestrādāta Ministru kabineta 1995. gada 22. novembra noteikumos Nr. 348 "Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu".5 Tie paredzēja, ka erotiska rakstura materiāli ir sacerējumi, iespiedizdevumi, attēli, datorprogrammas, filmas, video un skaņu ieraksti, televīzijas un radio raidījumi, kuros attēlots vai aprakstīts cilvēks vai viņa darbība tādā veidā, lai izraisītu lasītāja, skatītāja vai klausītāja iespējamo dzimumtieksmi; savukārt pornogrāfiska rakstura materiāli ir sacerējumi, attēli, filmas, u. c., kuros detalizēti un atklāti naturālistiski attēlots vai aprakstīts dzimumakta process dažādās tā izpausmēs un kuriem nav mākslas vai zinātniskas vērtības. Noteikumi īpaši neizdalīja bērnu pornogrāfiju, tikai noteica, ka erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā) aizliegts iesaistīt nepilngadīgas personas, nepilngadīgām personām aizliegts atrasties vietās, kur šādus materiālus izgatavo, kā arī aizliegts ievest, izgatavot, izplatīt, publiski demonstrēt, reklamēt, kā arī glabāt šādā nolūkā pornogrāfiska rakstura materiālus, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuālā izmantošana.
2005. gada 1. jūnijā minētie noteikumi zaudēja spēku, un iestājās gandrīz divus gadus ilgs periods, kura laikā pornogrāfijas un bērnu pornogrāfijas definīcija nebija atrodama nevienā Latvijas nacionālajā normatīvajā aktā, kaut gan vadlīnijas bērnu pornogrāfijas identificēšanai bija iekļautas Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos.6
| Ir iespējams strīds par to, cik plaši saprotams jēdziens “seksuāla poza” vai arī, ko nozīmē “uzbudinoši attēlot”. |
Tikai 2007. gada 3. maijā tika pieņemts Pornogrāfijas ierobežošanas likums.7 Jauna normatīvā regulējuma izstrādē iesaistītie speciālisti atcerēsies, cik sarežģītas un ilgstošas bija diskusijas par šāda jauna dokumenta saturu un būtību un cik grūti bija panākt vienošanos par normu redakcijām, it īpaši – par definīcijām.
Rezultātā Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 1. punktā iekļauta pornogrāfiska rakstura materiāla definīcija: tas ir sacerējums, iespieddarbs, attēls, datorprogramma, filma, video vai skaņu ieraksts, televīzijas raidījums vai radioraidījums, cits materiāls jebkurā formā vai veidā, kuram nav sabiedrību izglītojošas vai informējošas, zinātniskas vai mākslinieciskas vērtības un kurā tieši, detalizēti un atklāti naturālistiski:
a) pilnīgi vai daļēji attēloti dzimumorgāni, attēlota vai aprakstīta dzimumtieksmes apmierināšana ar masturbāciju, kā arī aprakstīts dzimumakts vai dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā, tai skaitā minēto darbību imitācija;
b) attēlots dzimumakts vai dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā, kā arī minēto darbību imitācija;
c) attēlota vai aprakstīta dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā, brutalitāte dzimumattiecībās (sadistiskas un mazohistiskas darbības), dzimumtieksmes apmierināšana ar dzīvniekiem vai nekrofilija.
Atšķirībā no normatīvā regulējuma, kas pastāvēja līdz 2005. gada 1. jūnijam, vairs netiek definēti erotiska rakstura materiāli, kā arī netiek regulēta šādu materiālu aprite.
Savukārt Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 2. punktā iekļautā bērnu pornogrāfijas definīcija atbilst definīcijai, kas iekļauta Eiropas Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmuma 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu 1. panta b) apakšpunktā.8 Pornogrāfijas ierobežošanas likums definē:
bērnu pornogrāfija – pornogrāfiska rakstura materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns, vai jebkāds cits materiāls, kurā:
a) attēlots vai aprakstīts bērns, kas iesaistīts seksuālā darbībā, bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā, uzbudinoši attēloti bērna dzimumorgāni vai kaunums,
b) attēlota vai aprakstīta persona bērna izskatā, kas iesaistīta šā punkta "a" apakšpunktā minētajā darbībā vai atspoguļota "a" apakšpunktā minētajā veidā,
c) ir reālistiski attēli ar reāli neeksistējošu bērnu, kas iesaistīts šā punkta "a" apakšpunktā minētajā darbībā vai atspoguļots "a" apakšpunktā minētajā veidā.
Tādējādi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā ietvertā definīcija sniedz skaidrus juridiskus kritērijus, kas ļauj izvērtēt, vai konkrēts materiāls ir vai nav uzskatāms par bērnu pornogrāfiju, un attiecīgi, vai tā publicēšana uzskatāma par krimināli sodāmu rīcību.
Definīcija izdala divus gadījumus, kad materiāls uzskatāms par bērnu pornogrāfiju:
• pirmkārt, materiāls uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu saskaņā ar likuma 1. panta 1. punktā sniegto definīciju un tajā attēlots bērns;
• otrkārt, materiāls nav uzskatāms par pornogrāfisku likuma 1. panta 1. punkta izpratnē ("jebkāds cits materiāls"), tomēr pastāv šādas pazīmes:
1) materiālā redzams/aprakstīts/citādi attēlots bērns (t. i., 18 gadu vecumu nesasniegusi persona), vai pilngadīga persona bērna izskatā, vai reālistisks attēls ar reāli neeksistējošu bērnu, un
2) materiālam ir seksuāls raksturs, kas var izpausties kā:
a. seksuālu darbību attēlošana;
b. attēlošana pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā;
c. uzbudinoši attēloti bērna dzimumorgāni vai kaunums.
Būtu īpaši jāuzsver, ka bērna kailums pats par sevi saskaņā ar šo definīciju nav pietiekams apstāklis, lai kvalificētu materiālu kā bērnu pornogrāfiju. Tāpat īpaši jāuzsver, ka bērnu pornogrāfijas jēdziens ir plašāks nekā vienkārši "pornogrāfiska rakstura materiāls, kurā attēlots bērns". Tādējādi, ja materiāls atbilst minētajām Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 2. punktā norādītajām pazīmēm, arī konkrētā materiāla it kā māksliniecisks vai izglītojošs raksturs nebūs šķērslis šī materiāla aprites aizliegumam.
Kailums pats par sevi nav pornogrāfija
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau iepriekš, pēc preses pārstāvju aicinājuma, paudusi viedokli par "Leļļu operas" plakāta atbilstību Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 2. punktā minētajai definīcijai un secinājusi, ka minētais materiāls nav uzskatāms par bērnu pornogrāfiju.9 Viennozīmīgi secināms, ka plakāts nav uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1.panta 1.punkta izpratnē (nav attēlota nekāda veida dzimumtieksmes apmierināšana).
Savukārt, vērtējot materiālu kā "jebkuru citu materiālu" pēc iepriekš minētajām pazīmēm, esam secinājuši, ka materiāls atbilst tikai vienai no tām, proti, plakātā ir attēlots bērns. Toties nav konstatējams attēla seksuālais raksturs, proti, bērns nav iesaistīts seksuālās darbībās (piemēram, netiklās darbībās10); bērns nofotografēts klasiskā baleta pozā, kas pati par sevi nav uzskatāma par seksuālu; bērna dzimumorgāni vai kaunums netiek attēloti ne uzbudinoši, ne kādā citā veidā. Vienīgais divdomīgais apstāklis šajā materiālā ir bērna kailums.
| Pornogrāfijas ierobežošanas likumā ietvertā definīcija sniedz skaidrus juridiskus kritērijus, kas ļauj izvērtēt, vai konkrēts materiāls ir vai nav uzskatāms par bērnu pornogrāfiju, un attiecīgi, vai tā publicēšana uzskatāma par krimināli sodāmu rīcību. |
Turpretim salīdzinājumam jāmin, ka citādus secinājumus esam izdarījuši, piemēram, izvērtējot kādas modeļu aģentūras mājaslapā www.portfolio.lv publicētās atsevišķu nepilngadīgu (pat sākot no 12 gadu vecuma) meiteņu fotogrāfijas. Šajos materiālos attēlotie bērni ir apģērbti, tādējādi sākotnēji attēli varētu šķist mazāk aizdomīgi, nekā iepriekš minētais operas plakāts. Tomēr bērnu apģērbs bieži ir izteikti neatbilstošs vecumam (vismaz vienā gadījumā pat būtu jāvērtē, vai apģērbs nav uzskatāms par "neķītra rakstura tērpu"), vairākos attēlos bērni fotografēti nepārprotami seksuālās pozās un vidē, kas rada asociācijas ar erotisku izdevumu attēliem (piemēram, uz automašīnas motora pārsega).
Jāatzīst, ka izdarīt minētos secinājumus nebūt nav vienkārši. Pornogrāfijas ierobežošanas likumā definīcija satur jēdzienus, kas interpretējami katrā konkrētā situācijā. Piemēram, ir iespējams strīds par to, cik plaši saprotams jēdziens "seksuāla poza" vai arī, ko nozīmē "uzbudinoši attēlot". Tādējādi, arī turpinot analizēt piemēru ar "Leļļu operas" plakātu, visvairāk diskusiju varētu rasties par to, vai bērna poza tomēr ir uzskatāma par seksuālu. Gramatiski vārds "seksuāls" tiek skaidrots kā tāds, kas attiecas uz dzimumdzīvi, saistīts ar dzimumdzīvi11 vai – ar dzimumdzīvi saistīts, juteklisks.12 Savukārt "juteklisks" tiek skaidrots kā: 1. tāds, kas saistās ar jutekļiem, ko uztver ar jutekļiem; 2. juteklīgs (t. i., tāds, kas saistās ar erotisku baudu).13 Tādējādi pēc gramatiskās interpretācijas metodes varētu secināt, ka jēdziens "seksuāla poza" saprotams kā personas ķermeņa stāvoklis, kas vai nu imitē erotiskas baudas stāvokli, vai rada erotiskas, vai ar dzimumtieksmes apmierināšanu saistītas asociācijas, vai arī izraisa dzimumtieksmi skatītājā.
Tomēr, pat atbildot uz šo jautājumu, vienmēr paliks aktuāls cits jautājums – kura skatītāja viedoklis būs noteicošais? Procesa virzītāja? Sabiedrības kopumā? Droši vien parastā skatītājā bērna baletdejotāja poza erotiskas asociācijas neradīs. Tajā pašā laikā personai ar pedofīliskām nosliecēm attēls var likties pat ļoti erotisks (te gan jāmin, ka pedofilam uzbudinošas var likties arī bērna dzimšanas dienas svinību fotogrāfijas).
No visa minētā var secināt, ka slēdziens par to, vai konkrēts materiāls ir vai nav uzskatāms par bērnu pornogrāfiju, vismaz sākotnējā stadijā neizbēgami būs saistīts ar personas subjektīvu vērtējumu. Tas gribot negribot liek atcerēties konceptu par "vidējā kārtīgā iedzīvotāja viedokli" kā lietu mēru, kas bieži tiek izmantots anglosakšu tiesību sistēmās. Koncepts ir pazīstams arī citās tiesību sistēmās, t. sk. Latvijā, piemēram, Civillikumā minētais "kārtīgais saimnieks" (1212. pants). Kaut gan šis "vidējais iedzīvotājs" ir ļoti abstrakts jēdziens, un diezin vai vidējā iedzīvotāja viedokli varēs noskaidrot, lasot komentārus internetā, tomēr šāda pieeja ļautu izvairīties no galēji liberāliem vai galēji puritāniskiem vērtējumiem un dot maksimāli objektīvu galīgo slēdzienu.
Savukārt kriminālprocesa ietvaros, ja kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē, procesa virzītājs nosaka ekspertīzi. Pornogrāfijas ierobežošanas likums šaubu gadījumā paredz materiālu izvērtēšanu uzticēt komisijai, kas veic ekspertīzi un sniedz attiecīgu atzinumu. Šobrīd šāda komisija vēl nepastāv, bet ir izstrādāts attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projekts, kas 21. janvārī izskatīts Ministru kabineta komitejā. Kaut gan komisijas izveidošana diez vai izbeigs diskusijas sabiedrībā par bērnu pornogrāfijas robežām, jācer, ka tā dos līdz šim trūkstošo atbalstu tiesībsargājošām iestādēm bērnu pornogrāfijas lietu izmeklēšanā.
Nobeigumā gribētos minēt kādu citu šī jautājuma aspektu, kas strīdā – ir vai nav pornogrāfija – palicis mazliet nomaļus. Iepazīstoties ar interneta diskusijās, piemēram, Latvijas televīzijas interneta mājaslapā14 paustajiem viedokļiem par "Leļļu operas" plakātu, jāsecina: lai gan tikai retais tajā saskata bērnu pornogrāfiju, tomēr pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam plakāts šķiet vismaz neētisks. Un tas liek domāt par citiem jautājumiem, proti, par bērna tiesībām būt pasargātam no iejaukšanās savā privātajā dzīvē, būt pasargātam no emocionālas vardarbības. Kādu iespaidu uz bērnu atstājuši plašie un bieži vien skarbie viedokļi presē, televīzijā, internetā? Cik ētiska ir šāda vizuālā informācija? Uz šiem jautājumiem droši vien būs jāatbild jau tuvākajā nākotnē. 
1 Lielbritānijas 1978. gada Bērnu aizsardzības likums (Protection of Children Act 1978) paredz, ka par noziedzīgu tiek uzskatīta jebkāda tādu materiālu aprite (fotogrāfijas un "pseidofotogrāfijas"), kurās attēlots bērns un kuras ir "nepiedienīgas" (indecent). Par to, vai konkrētais materiāls uzskatāms par nepiedienīgu un tādējādi ir bērnu pornogrāfija, galīgo lēmumu var pieņemt tiesa. Sk. http://www.statutelaw.gov.uk/content.aspx?LegType=All+Legislation&title=Protection+of+Children+Act&searchEnacted= 0&extentMatchOnly=0&confersPower=0&blanketAmendment=0&sortAlpha= 0&TYPE=QS&PageNumber=1&NavFrom=0&parentActiveTextDocId= 1502057&ActiveTextDocId=1502060&filesize=12110. 2007. gadā Lielbritānijas Iekšlietu ministrija izplatīja paziņojumu, ka definīcija, iespējams, tiks papildināta ar animācijas filmu, zīmējumu, komiksu u. tml. materiālu uzskaitījumu, sk. http://www.homeoffice.gov.uk/about-us/news/stopping-sexual-violence?version=1.
3 Sk., piemēram, http://www.thefileroom.org/documents/dyn/DisplayCase.cfm/id/779.
4 Sk., piemēram, http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/tyne/7063564.stm.
5 http://www.likumi.lv/doc.php?id=38183.
6 No 2006. gada 22. marta Latvijā ir spēkā ANO Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju. Protokola 2. panta c) punktā sniegta bērnu pornogrāfijas definīcija: bērnu pornogrāfija nozīmē jebkādu bērna, kas iesaistīts reālās vai simulētās izteikti seksuālās darbībās, demonstrēšanu ar jebkādu līdzekļu palīdzību vai jebkādu bērna dzimumorgānu demonstrāciju galvenokārt seksuāliem mērķiem. Tāpat kopš kļūšanas par Eiropas Savienības dalībvalsti Latvijai saistoša ir arī Eiropas Padomes 2003.gada 22.decembra Pamatlēmuma 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu 1.panta b) apakšpunktā minētā bērnu pornogrāfijas definīcija. Tādejādi nav pamata apgalvot, ka minētajā laikposmā nebūtu bijušas saistošas vadlīnijas bērnu pornogrāfijas identificēšanai.
7 http://www.likumi.lv/doc.php?id=157638.
8 Eiropas Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmuma 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu 1. panta b) apakšpunkts:
"bērnu pornogrāfija" ir pornogrāfisks materiāls, kurā vizuāli attēlots vai atspoguļots:
i) īsts bērns, kas iesaistīts vai iesaistījies nepārprotami seksuālā darbībā, ieskaitot bērna dzimumorgānu vai kaunuma uzbudinošu attēlojumu, vai
ii) īsta persona bērna izskatā, kas iesaistīta vai iesaistījusies i) apakšpunktā minētajā darbībā, vai
iii) reālistiski attēli ar neesošu bērnu, kas iesaistīts vai iesaistījies i) apakšpunktā minētajā darbībā.
9 Jāņem vērā, ka šāds atzinums uzskatāms tikai un vienīgi par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas viedokli un citām institūcijām nav saistošs. Jebkurā gadījumā galīgo lēmumu pieņems tiesībsargājošās iestādes.
10 Netiklas darbības – dažādas seksuāla rakstura aktīvas darbības, kas vērstas uz dzimumtieksmes apmierināšanu vai dzimuminstinktu izraisīšanu cietušajā. Šādas darbības (pavešana netiklībā) var būt kā fiziskas, tā intelektuālas. Sk. Krastiņš U, Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. Rīga, 2007, 348 lpp.
11 Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca internetā , http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/latvian.pl?word=seksu%E2ls.
12 Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005
13 Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca internetā, http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/latvian.pl?word=juteklīgs&pos=266978
14 Sk., piemēram, diskusiju Latvijas Televīzijas mājaslapā http://www.ltv1.lv/lat/forums/10587/.