ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Maijs 2008 /Nr.18 (523)

Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā
3 komentāri
Dr.iur.
Gaļina Žukova
Rīgas Juridiskā augstskola,
juridiskā konsultante birojā "Raidla, Lejiņš & Norcous" 

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 17, 29.04.2008.

4. Latvijas dalība EKT tiesvedībā

Iepriekšējā nodaļā bija aplūkots, kā Latvijas tiesas piemēro ES tiesības, savukārt šīs nodaļas mērķis ir izpētīt, kā un cik veiksmīgi Latvija piedalās tiesvedībā Eiropas Kopienu tiesā (EKT) ierosinātās lietās.

Vispirms gan jānorāda, ka līdz šim Latvija nav bijusi biežs viesis EKT. Tikai ļoti nesen, pašā 2008. gada sākumā, Latvijas tiesas sāka izmantot iespēju vērsties EKT ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.1 Tāpat šā raksta tapšanas laikā Komisija nav iesniegusi lietas pret Latviju, lai gan Latvijai ir nosūtīti vairāki oficiāli brīdinājumi (sk. tālāk).

Tā kā daudzas jauno dalībvalstu intereses sakrīt, Latvijas nostāja ir labāk iestāties jau ierosinātās lietās, nevis iesniegt atsevišķu prasību. Īpaši aktīvi tā piedalās lietās par visām jaunajām dalībvalstīm kopējiem un delikātiem jautājumiem, piemēram, par tiešajiem maksājumiem piena un enerģijas ražotājiem vai par cukura krājumu apjomu pēc pievienošanās ES.2 Sagaidāms, ka drīz būs vērojama Latvijas iestāžu aktīvāka dalība EKT lietās, it īpaši lietās, kas skar nodokļu jautājumus,3 to skaitā prejudiciālo nolēmumu tiesvedībā. Cerams, ka šis pieaugums notiks, vienlaikus veidojoties atbilstošo iestāžu labākai izpratnei par to, kā aizstāvēt to pārstāvēto nozaru intereses, paužot savus uzskatus EKT.

Taču būtu maldinoši pieņemt, ka Latvija ir EKT notiekošo juridisko cīņu un diskusiju pasīva vērotāja. Gluži pretēji – kā liecina daži tālāk minētie piemēri, Latvija visai aktīvi piedalās un pauž savu viedokli tiesvedībā lietās, kas ierosinātas pret citām ES dalībvalstīm vai par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegušas citu valstu tiesas. Apkopotā informācija par Latvijas dalību EKT tiesvedībā ir atrodama Latvijas Tieslietu ministrijas sagatavotajos gada pārskatos.4

4.1. Tiesvedība saskaņā ar EKL 226. pantu: Latvijas dalība tiešajās prasībās, kas celtas pret ES dalībvalstīm

EK līguma (EKL) 226. pants pilnvaro Eiropas Komisiju saukt dalībvalsti pie atbildības Luksemburgas tiesā par iespējamo EK līguma pārkāpumu. Sakarā ar direktīvu neieviešanu vai sakarā ar to daļēju ieviešanu Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākus pārkāpumu procesus pret Latviju saskaņā ar EKL 226. pantu.5 Visi šie procesi ir sākotnējā stadijā – Latvija ir saņēmusi no Komisijas oficiālus brīdinājumus.

2006. gadā Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par Latvijas nostājas EK līguma pārkāpumu procedūru ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.6 Šajos noteikumos ir paredzēta procedūra atbildēm uz Komisijas ierosinātajām pārkāpumu lietām atbilstoši EKL 226., 227. un 228. pantam.

Ir sāktas arī vairākas prasības pret citām jaunajām ES dalībvalstīm,7 kurās Latvija ir iesniegusi savus apsvērumus. Tā, piemēram, 2007. gadā Latvija lūdza EKT ļaut iestāties lietā, kurā Komisija apsūdzēja Poliju, ka tā nav aizsargājusi savvaļas faunas un floras dabisko dzīvotni vienā no īpaši aizsargājamām teritorijām.8 Norādītā Polijas pienākumu neizpilde, kuri izriet no EK līguma, notika laikā, kad tika būvēts ceļš gar Augustovas pilsētu. Latvijas interese minētajā lietā ir izskaidrojama ar faktu, ka attiecīgais ceļš būs daļa no autoceļa Via Baltica. Cita ceļa izraudzīšanās (kas atšķirībā no Augustovas ceļa, ko plānots pabeigt līdz 2009. gadam, tiktu pabeigts tikai līdz 2019. gadam) būtiski ietekmētu autoceļa Via Baltica būvniecību un, iespējams, radītu lielus zaudējumus Latvijas valstij. Latvijas stratēģiskās un finanšu intereses šajā projektā izskaidro tās iesaistīšanos lietā.

4.2. Tiesvedība saskaņā ar EKL 230.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
art57
26. Februāris 2009 / 15:36
0
ATBILDĒT
:)
Miauu
18. Maijs 2008 / 18:13
0
ATBILDĒT
JV iepriekšēja numurā otrais komentētājs bija uzdevis jautājumu „kurš pateiks kā rīkoties situācijā, kad kāda pieņemtā regula būs pretrunā ar Satversmi? Mēs varēsim to nepildīt?“. Jāsaka, ka par šo jautājumu ārvalstu tiesību zinātnē vēl joprojām lauza galvas un īsti skaidras atbildes vēl nav. Arī EKT par to vēl nav izteikusies. Tomēr tiesību zinātnē ir vairāk vai mazāk izveidojusies nostāja, ka ja regula nonāk pretrunā ar dalībvalsts konstitūciju, tad konstitūcijas norma jācenšas interpretēt regulas gaismā, proti, jāpiemēro tiesībkonformā interpretācija. Jāpiebilst, ka Eiropas tiesību telpā regulas tiek interpretētas Dibināšanas līguma (DL) gaismā. Tādēl a priori regula nedrīkstētu nonākt pretrunā ar DL. No tā var secināt, ka, ja regulas norma nesaskan ar DL, tad šāda regulas norma ir jāpārinterpretē sistēmā ar DL un jāpanāk savstarpējā saskaņa. Šo domu var tālāk attīstīt arī konstitūciju virzienā, proti, ja regulas norma nonāk pretrunā ar Satversmi, tad jāskatās, vai šī regulas norma nav pretrunā arī ar DL. Ja tomēr tā nav pretrunā ar DL, bet joprojām nonāk pretrunā ar Satversmi, tad pagaidām tikai tiesībkonformā interpretācijas metode var līdzēt. Bet regula principā tik un tā ir jāpilda.
B.Rudevska
15. Maijs 2008 / 14:10
0
ATBILDĒT
Tas ir apsveicami, ka šāds pētījums tiek veikts, lai gan man personīgi šķiet, ka pētījumam tomēr ir jābūt dziļākam un vēl analitiskākam. Man šajā rakstā pietrūka apskata par regulu piemērošanu. Var jau būt, ka lielākajai daļai juristu ir izveidojies priekšstats, ka regulu piemērot ir ļoti vienkārši, taču prakse rāda, ka tā tas nav. Raksta 3.nodaļas 3.3.punkta apakšpunkts saucas „ES tiesību piemērošana attiecībā uz faktiem pirms pievienošanās“, taču patiesībā tur tiek minēti piemēri par direktīvām un EKL, kas ir tikai daļa no ES tiesībām. Te tomēr vajadzēja apskatīt arī regulas, kurām gan nav atpakaļejoša spēka, taču atsevišķos gadījumos regulu pārejas noteikumi paredz konkrētus izņēmumus no šī vispārējā principa, piem., regulas Nr. 44/2001, 2201/2003, 805/2004 u.c. Kur ir pētījums par to, kā Latvijas tiesas piemēro regulas attiecībā uz faktiem, kas sākušies pirms iestāšanās, bet turpinājušies pēc iestāšanās ? Kur ir pētījums par to, kā Latvijas tiesas prot kopā kombinēt regulu normas ar nacionālo normatīvo aktu normām, kas papildina regulu mehānismu ? Tie visi ir jautājumi, kas saistīti ar ES tiesību piemērošanu Latvijā, bet pētījumā ir palikuši neatbildēti.
visi numura raksti
Sandijs Statkus
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību avoti, kas regulē
sabiedrības līdzdalību
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Grāmata, kurai vajadzētu būt ikviena jurista bibliotēkā
9 komentāri
Kaspars Balodis, Viktors Skudra
Tiesību prakse
Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža
un Viktora Skudras atsevišķās domas
3 komentāri
Notikums
Advokāti aktīvi debatē kopsapulcē  
Jānis Pleps
Diskusija
Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad
Pirms astoņpadsmit gadiem, 1990. gada 4. maijā, jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šā dokumenta pieņemšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts ...
AUTORU KATALOGS