ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Privātās apsūdzības kriminālprocesa būtība

[1] Privātās apsūdzības kriminālprocess blakus publiskās apsūdzības kriminālprocesam ir viens no kriminālprocesa pamatveidiem.

[2] Privātās apsūdzības kriminālprocess tiek sākts tikai tad, ja to vēlas cietusī persona, iesniedzot par to sūdzību rajona (pilsētas) tiesā, un šajā procesā nenotiek pirmstiesas process.

[3] Privātās apsūdzības procesā apsūdzību uztur pats cietušais.

[4] Saskaņā ar KPL 7. pantu pie privātās apsūdzības procesiem pieder noziedzīgo nodarījumu sastāvi, kas paredzēti šādos KL pantos:

1) KL 130. pants. Tīšs viegls miesas bojājums – izņemot ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos;

2) KL 156. pants. Goda aizskaršana;

3) KL 157. pants. Neslavas celšana;

4) KL 158. pants. Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī.

[5] Izvērtējot situāciju, kas veidojās 2005. gada 1. oktobrī, kad Kriminālprocesa likums (turpmāk KPL) nomainīja Latvijas Kriminālprocesa kodeksu (turpmāk KPK), atzīstams, ka attiecībā uz privātās apsūdzības procesiem ir tikai viena izmaiņa – tīša viegla miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā atbilstoši KPK vienmēr tika veikts privātās apsūdzības process, savukārt saskaņā ar KPL tas, vai tiks veikts privātās vai publiskās apsūdzības process, ir atkarīgs no šī nodarījuma apstākļiem – ja tie saistīti ar vardarbību ģimenē – tiks īstenots publiskās apsūdzības process (tas gan tiks uzsākts tikai pēc cietušā pieteikuma saņemšanas), savukārt, ja tie nav saistīti ar vardarbību ģimenē – privātās apsūdzības process.

[6] Jēdziena "ģimene" neskaidrības un dažādas interpretācijas dēļ šobrīd Latvijas tiesu praksē redzama dažāda pieeja šī jautājuma risināšanai, īpaši attiecībā uz t. s. faktiskajām kopdzīves attiecībām un konfliktiem, kuri saistīti ar kādreiz bijušām kopdzīves attiecībām.

[7] Atšķirībā no KPK Kriminālprocesa likumā nav paredzēts neviens gadījums, kad kādu iemeslu dēļ šajā procesā varētu iesaistīties prokurors vai/un kad tajā varētu tikt noteikts pirmstiesas process. Šāda situācija var tikt vērtēta kā neatbilstoša no cietušās personas pilnvērtīgas tiesiskās aizsardzības garantēšanas nepieciešamības viedokļa (sk. raksta "Cietušais un tā tiesības kriminālprocesā" 4. daļu).

[8] Pētot praksi, atzīstams, ka vairumā gadījumu tiesās ir pareizi noteikta noziedzīgā nodarījuma piekritība tai noziedzīgo nodarījumu kategorijai, par ko tiek veikts privātās apsūdzības process. Tomēr sastopamas arī neizskaidrojamas kļūdas.

Piemēram, 2007. gada 6. jūlija un 2008. gada 14. aprīļa lēmumos par atteikšanos sākt kriminālprocesu kāda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese iekļāvusi šādu norādi: "KL 130. pantā ir trīs daļas, un privātsūdzību iesniegt ir iespējams tikai par pirmajām divām panta daļām."

2. Privātās apsūdzības procesa uzsākšana

[9] Atbilstoši KPL 621. pantam "kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā var uzsākt tikai tad, kad persona, kurai radīts kaitējums, iesniegusi tiesai sūdzību par konkrētu personu par šā likuma 7. panta trešajā daļā minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu".

[10] Tādējādi secināms, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tikai cietušā sūdzība, kurā jābūt šādām norādēm:

1) konkrēta vainojamā persona;

2) konkrēts nodarītais noziedzīgais nodarījums.

[11] KPL nav iekļautas tiešas norādes, ko saprast ar "konkrētu personu", tomēr likumā iekļautā prasība tiesnesim izsūtīt apsūdzētajam sūdzības kopiju, kā arī prakses atziņas ļauj atzīt, ka sūdzībā jānorāda vismaz personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta. Tomēr prakses analīze ļauj secināt, ka jautājums tiek risināts dažādi, nosakot potenciālā apsūdzētā "konkretizēšanas" pakāpi, kā arī tiesneša lomu personas identificēšanā.

Piemēram, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, izskatot V.P. sūdzību, 2007. gada 7. maijā pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo sūdzībā nebija norādīts apsūdzētā personas kods un dzīvesvietas adrese. Šis lēmums, izskatot sūdzību par to, atcelts, un 2007. gada 6. jūnijā ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu.

Jelgavas tiesas tiesnesis 2006. gada 25. augustā, izskatot J.L.Ķ. sūdzību, pieņēmis lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo "tiesa uzskata, ka kriminālprocesa uzsākšanai ir nepieciešams personas kods vai vismaz personas dzimšanas dati un tikai šādā gadījumā varētu uzskatīt, ka sūdzība iesniegta pret konkrētu personu un šo personu būs iespējams identificēt". Šo lēmumu 2006. gada 26. septembrī atcēla Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, norādot, ka "tas apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs savā privātajā apsūdzībā nebija norādījis pie kriminālatbildības saucamās personas kodu vai dzimšanas datus, nevar būt par pamatu atteikumam uzsākt kriminālprocesu. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu sūdzības iesniedzējam .