ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

10. Marts 2009 /Nr.10 (553)

Jauns papildinājums Latvijas Universitātes profesoru rindās
4 komentāri
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jaunievēlētā profesora Ringolda Baloža specializācija ir valststiesības (baznīcu un konstitucionālo tiesību apakšnozares). Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti viņš beidzis 1994. gadā, tiesību maģistra kvalifikāciju ieguvis 1997. gadā, bet tiesību zinātņu doktora zinātnisko grādu – 2001. gadā, asociētā profesora statuss viņam piešķirts 2004. gadā.

R. Balodis laikā no 1997. līdz 2004. gadam strādājis tieslietu sistēmā, pārzinot gan valsts un baznīcu attiecības, gan reliģisko, politisko, arodbiedrību un sabiedrisko organizāciju reģistrāciju. Kopš 2004. gada R. Balodis ir LU Eiropas un sabiedrības attīstības akadēmiskā centra valdes loceklis, Juridiskās fakultātes domes loceklis, vairāku studiju programmu vadītājs. 2006. gadā uzņemts Zvērinātu advokātu kolēģijā, taču 2008. gada jūnijā ir apturējis savu darbību advokatūrā sakarā ar iecelšanu Uzņēmumu reģistra vadītāja – galvenā valsts notāra – amatā. R. Balodis ir vairāku apjomīgu monogrāfiju un vairāk nekā simts zinātnisku publikāciju autors, septiņu likumprojektu un daudzu likuma grozījumu līdzautors.

Profesors R. Balodis ir ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē pazīstams eksperts valsts un reliģisko organizāciju attiecībās. Iesaistīts daudzos zinātniskos projektos ārvalstīs un līdzautors zinātniskiem izdevumiem salīdzinošajās konstitucionālajās un baznīcu tiesībās (piemēram, Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.RobbersU.S. Facts on File, 2007; Diritto e religione nell’Europa post-comunista/ Seminario di storia delle istituzioni religiose e relazioni fra Stato e Chiesa dell’ Universitá di Firenze, Sociatá /editricle il Mulino, Bologna 2004; Wolfgang Lienemann/ Hans-Richard Reuter (Hrsg.) Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost- und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden-Baden 2005, u. c.). Tāpat R. Baloža zinātniskie pētījumi publicēti ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Grieķijā, Polijā, Izraēlā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un Latvijā. Docētie priekšmeti LU: agrāk –pašvaldību tiesības, administratīvās, konstitucionālās tiesības, pašreiz – salīdzinošās konstitucionālās tiesības un baznīcu tiesības.

Vēlam kolēģim Ringoldam Ba­lodim jaunus panākumus zinātnē un pedagoģiskajā darbā!

Profesors Kalvis Torgāns,
LU Juridiskās zinātnes profesoru padomes priekšsēdētājs

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kārlis
16. Marts 2009 / 15:45
0
ATBILDĒT
Ar trakajiem pa labam :)
Almenora
13. Marts 2009 / 22:20
0
ATBILDĒT
Cik man zināms, neviens nekad nav izrādījis nekādu necieņu pret Baloža kungu. Viņa faktisko zināšanu apjomu es nemaz neapšaubu. Es runāju tikai no kosmosā notiekošo procesu viedokļa.
Pretinde
13. Marts 2009 / 08:58
0
ATBILDĒT
Tā vien šķiet, ka Almenoras megastonus arī diemžēl ir skārusi kāda infekcija...



Kolēģi, izturēsimies tomēr pret citiem ar cieņu - to vajadzētu apgūt jau bērnudārzā, jo arī šāda tikuma trūkums atstāj milzu ietekmi uz mūsu megastoniem (kaut ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka nav ne jausmas, kas tas ir).
Almenora
11. Marts 2009 / 23:31
0
ATBILDĒT
Esmu dziļā šokā. Šķiet, vēl pavisam nesen labas gribas cilvēki stāvēja piketos pie LU, protestējot pret Ringolda Baloža darbību, pavisam nesen viņš pameta darbu Reliģisko lietu pārvaldē. Šķita, ka gaismas hierarhijas spēki ir ar lielām grūtībām, bet uzvarējuši. Un nu šī ziņa...

Universitātes profesors ir cilvēks, kurš sagatavo jauno paaudzi. Viņam ir jābūt ļoti atbildīgam, jo tā informācija, kuru viņš nodod studentiem, paliek atspoguļota viņu dvēseles sastāvdaļās (megastonos). Ja šī informācija satur negācijas un neprecīzus datus, tas var graujoši ietekmēt jauno dvēseļu megastonus un izraisīt to pārprogrammēšanos.

Ideālākais variants būtu, ja LU akadēmiskā padome pirms mācībspēku atlases konsultētos ar apskaidrotiem cilvēkiem, kas ekspertētu profesoru amatu kandidātus un noteiktu viņu dvēseļu piemērotību.
visi numura raksti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Nosacītas notiesāšanas aktuālās problēmas
Valsts reakcija uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu parasti izpaužas dažādu kriminālsodu un krimināltiesisko instrumentu piemērošanā. Jau ilgus gadus starp tiem pirmo vietu ieņem nosacīta notiesāšana. Kopš Latvijas valsts ...
1 komentāri
Kristīne Jaunzeme, Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Rajonu pašvaldību reorganizācijas aktuālie jautājumi
Jāpiekrīt tautas gudrībai, ka nekas nav tik pastāvīgs kā kāda jautājuma pagaidu risinājums. Tieši tā ir sanācis arī ar rajona pašvaldībām, par kuru pagaidu raksturu līdz novadu pašvaldību izveidošanai un reorganizācijas ...
1 komentāri
Vita Liberte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli
Pēdējā laikā Latvijas juridiskajos plašsaziņas līdzekļos tiek plaši diskutēts par valdes locekļa tiesisko statusu, tā tiesībām un pienākumiem. Pēc vairāku nozīmīgu Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu ...
24 komentāri
Irina Oļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Kultūras īpašuma tiesiskā aizsardzība
Pret kultūras īpašumu vērsto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums rada arī cilvēku satraukumu un paaugstinātu interesi. Neapzināti mēs kļūstam par lieciniekiem sabiedrības nesagatavotībai pretoties šim noziegumu veidam.
Diskusija
Ar kādiem līdzekļiem sargājams gods un cieņa
"Jurista Vārda" elektroniskajā versijā īpašu rezonansi un lasītāju diskusiju ir izraisījis 2009. gada 24. februāra numurā publicētais LU Juridiskās fakultātes profesores Dr.iur Valentijas Liholajas raksts "Rekviēms godam". Šajā ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS