ŽURNĀLS Eiropas telpā

Godātais kolēģi, Jūs nu būtu pēdējais, kurš var paust kritiskus vārdus par uzblīdušām pašapziņām!!! Es domāju, ka cītīgākie JV lasītāji būs pamanījuši, ka Jūs savos komentāros - gan šajā numurā, gan iepriekš - izsakāties tikai nievājošā un augstprātīgā tonī, neizrādot nekādu cieņu vai pieklājību pret citu viedokli, darbu! Tā rezultātā neviena saprātīga būtne Jūsu komentārus vienkārši nespēj uztvert adekvāti, jo šķiet, ka te plosās viens kompleksu un skaudības iemiesojums, kurš var ļauties runas plūdiem, slēpjoties aiz neko neizsakoša vārda...



P.S. Es ļoti ceru, ka Pajoliņa kungs nav sastopams mācībspēku rindās, jo tad vienkārši pārņem šausmas, iedomājoties, cik tolerantu attieksmi topošiem juristiem šāds cilvēks var iemācīt, analizējot dažādus viedokļus - doktrīnas... Es nerunāju par to, kuram ir vai nav taisnība, bet par elementāru pieklājību pret otru un viņa viedokli!



p.p.s Labprāt izlasītu kādu no Jūsu pašapzinīgajiem sacerējiem, lai sev atzītu: oo, kļūdījos, Pajoliņš tiešām ir lietpratējs... Vai dosiet šādu iespēju?

...



un tādi sacerējumi kā šeit komentējamais to padara vēl sliktāku. Vai varat iztēloties tās šausmas, ja kāds students vai, vēl jo ļaunāk, tiesneša palīgs uzrakstīto izlasīs un ņems par pilnu?



Otrkārt, nevaru palikt vienaldzīgs, redzot tik uzblīdušas pašapziņas. Tās pašas, kas mudina domāt, ka acīmredzami neveiksmīgas pārdomas ir drukāšanas cienīgas, un tās pašas, kas liek ieņemt galvā, ka ir forši piesieties pie vārdu savienojuma 'konkurences tiesību judikatūra' (starp citu, tas ir tieši tik pat pareizs, cik 'zemeņu saldējums' un 'piena puika').

Labi, lai jau būtu: manas 'tēzes' skaidrojums ir tāds, ka tiesību normu paralēlai piemērošanai ar dubultās sodīšanas aizliegumu ir sakars, jo ne bis in idem ir trīs piemērošanas nosacījumi - tie pašu fakti, tā pati persona, tā pati apdraudētā interese - kuri neietver piemērojamās normas identiskumu.



Tas nozīmē, ka sodu pamatojošajām normām nav jābūt identiskām, lai šis princips būtu piemērojams. Ne bis in idem var ierobežot konkurences tiesību normas piemērošanu, ja persona jau ir sodīta par tām pašām konkurencei kaitīgajām darbībām tajā pašā konkrētajā tirgū vai tā daļā.



Konkurences tiesību praksē ne bis in idem ir vairāk nekā aktuāls princips. Ja domājat, ka tam nav nozīmes, jo Kopienu tiesa uz to balstītu argumentāciju vienā vai otrā reizē ir noraidījusi, mums jāsāk no paša sākuma.



Šo principu var saprast divos veidos, kuru apzīmēšanai mēdz lietot vācu vārdus Erledigungsprinzip un Anrechnungsprinzip. Saskaņā ar pirmo izpratni, izpildoties ne bis in idem piemērošanas kritērijiem, nedrīkst īstenot vēl vienu 'apsūdzības' procedūru un uzlikt sodu; saskaņā ar otro izpratni vēl vienu procedūru drīkst veikt, bet, nosakot sodu, vienkārši 'jāņem vērā' jau iepriekš uzliktais.



Kopienu tiesa tieši konkurences lietās ir atzinusi šaurāko, proti, Anrechnungsprinzip izpratni (kā sākotnējo lietu sk. 14/68, Wilhelm un citi pret Bundeskartellamt, īpaši 11. punktu). Šī pieeja literatūrā tiek kritizēta kā nesaderīga ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas laikam tiešām pieprasa Erledigungsprinzip. Tomēr kritika pat nav pārāk būtiska.



Pirmkārt, konkurences lietās par ne bis in idem fakti liecina, ka Kopienu tiesa sargā tieši EKL pārākumu, nevis 'strīdas' ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kas, protams, saskan ar pašiem acquis pamatiem.



Otrkārt, ja dalībvalsts jau ir paguvusi sodīt, Komisijai šis sods obligāti jāņem vērā, nosakot savējo - vismaz to Kopienu tiesa atkārto atkal un atkal.



Treškārt, teorētiski īstas problēmas nemaz nav, jo dalībvalstis ir saistītas īstenot 'pareizo', t.i., Erledigungsprinzip ne bis in idem izpratni, un Regulas 1/2003 piekritības noteikumi ļauj konkurences lietai nonākt ‘vienīgajā īstajā forumā’, tādējādi izvairoties no Cilvēktiesību konvencijas pārkāpuma. (Protams, praksē tā ne vienmēr notiek, tāpēc minēto regulu mēdz kritizēt par tiešiem vārdiem formulētas ne bis in idem prasības trūkumu.) Dalībvalstij, piemēram, Latvijai šis princips jāievēro neatkarīgi no Kopienu tiesas sniegto interpretāciju, kas turklāt, cik man zināms, pagaidām sniegtas vienīgi attiecībā uz Komisijas sodīšanas tiesībām, pareizības vai nepareizības.



Tātad gan Kopienu tiesas skaidrojumi, gan Cilvēktiesību konvencija pieprasa ne bis in idem ievērošanu konkurences lietās. Tādēļ joprojām uzdrīkstos apgalvot, ka manā otrdienas sašutuma izvirdumā atrodamais teikums, kuram piesējāties, bija vietā.



Gluži piezemēts jautājums: vai tad Jums šķistu normāli, ja, piemēram, Konkurences padome kādu sodītu par ekspluatējošām cenām visā Latvijā (atcerēsimies, ka vesela dalībvalsts ir 'kopējā tirgus būtiska daļa') saskaņā ar EKL 82. pantu un tad vēlreiz par tām pašām darbībām saskaņā ar KL 13. pantu?



Tā vietā, lai atbildētu uz Jūsu 2. un 3. jautājumu, atļaušos vien ieteikt palasīt kādu grāmatu par Eiropas konkurences tiesībām; tajā arī atradīsiet meklētās atbildes.



Bet, ja jautājuma zemteksts ir norāde uz manu neprecizitāti otrdienas komentārā, izaicinu izskaidrot, ko būtu mainījusi simtkārtīga atkārtošanās un liekvārdība, katrreiz teikumā ieāķējot penteri par ‘mērķi vai sekām’ un ‘potenciālu vai faktisku’ ietekmi.



Nu jau droši vien gribēsiet zināt, kāpēc tērēju spēkus un laiku, lai šeit izteiktos. Tam ir divi iemesli.



Pirmkārt, cik zinu, konkurences tiesības Latvijā ir diezgan šausmīgā stāvolī,

Nepretendēju uz cita zināšanu pasniegšanu par savām, tiešām neesmu tā komentāra autors. Turklāt atvainojos, ka ar savu nevainīgo piemēru izraisīju jaunu paskaidrojumu pieprasījumu. Ja ir tik daudz jautājumu, varbūt ir vērts palasīt literatūru par konkurences tiesībām, vai arī gaidām jaunu rakstu "JV".

Būtu pateicīgs no šī raksta autores Ilzes Pelšas saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:



1) Ko nozīmē vārdi ‘Latvijas konkurences tiesību judikatūra’? Vai tiesībām ir judikatūra jeb tiesām ir judikatūra?



2) Ko nozīmē vārds ‘implementē’?



2) Vai Latvijas konkurences tiesību tālāk veidošanā būtiska nozīme ir tam, ka Eiropas Kopienu tiesības ir pārākas un ka tām ir tiešā iedarbība?



3) Vai prettiesiskā spriedumā vai administratīvajā aktā norādīta interpretācija aizsargā privātpersonu uz vienlīdzības principa pamata?



4) Kā vienlīdzības princips tiek pārkāpts, ja Latvijas tiesību normas tiek interpretētas, noskaidrojot Eiropas Kopienu tiesību saturu, ar pieņēmumu, ka šajā gadījumā nepastāv EKL noteiktie apstākļi, kas nosaka Eiropas Kopienu tiesību iedarbību?



5) Uz kādu konkurences tiesību principu pamata konkurences iestādei vai tiesai, nevis pārkāpējam ir pienākums pierādīt vai pārbaudīt objektīvo pamatojumu dominējošā stāvokļa izmantošanai, ja pierādīts, ka tirgus dalībnieka izdara EKL 81.pirmajā daļa un 82.pantā noteiktās darbības? Lūdzu, norādiet, konkrētu EKT spriedumu un tā paragrāfu, kurā tiek risināts šis jautājums!





Iepriekš pateicos!



Edgars Hercenbergs

Paldies, Olfer/pajoliņ, par atbildi uz pirmo jautājumu!



Taču, manuprāt, Jūsu skaidrojums pirmajā komentārā nav tik izsmeļošs, lai saprotami secinātu, kā darbojas ne bis in idem konkurences tiesībās. Manuprāt, vispārīgo un speciālo tiesību normu jautājums nav ne bis in idem darbības lokā.



Ja tomēr ir, tad, lūdzu, norādiet kādu tiesību avotu vai pārliecinošu argumentu, kas apstiprina Jūsu atbildi un Jūsu komentāru.



Papildus, lūdzu, norādiet, kā Jūsu secinājums atbilst Regulas Nr. 1/2003 2.pantam.



Būtu pateicīgs sagaidīt atbildi arī uz 2. un 3.jautājumu.



Edgars Hercenbergs

Manuprāt raksts ir kvalitatīvs un interesants! Kritizētāji nav iedziļinājušies raksta būtībā, izanalizējot kā autore nonāk pie secinājumiem!!!

Tiesību normu paralēla piemērošana, kā tas te tika apzīmēts, noteiktos apstākļos var novest pie ne bis in idem pārkāpuma, ja par vienu un to pašu nodarījumu soda dubulti, piemērojot katru no tiesību normām.

Piemēram, ja persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas reizē atbilst diviem KL sastāviem - vispārīgajai un speciālajai normai -, tad sodīt var tikai pēc speciālās normas.

Tas ir piemēra veidā, vispārīgi atbildot uz, šķiet, retorisko jautājumu par ne bis in idem. Attiecībā uz konkurences pārkāpumiem situācija, protams, ir savādāka, bet, ja izlasīsiet uzmanīgi komentāru, sakarā ar kuru uzdevāt jautājumu, radīsiet atbildi.

Jautājums pajoliņam:



Lūdzu, izskaidrojiet savu tēzi:



"Ja šāda ietekme un kaitējums tiktu konstatēts, Konkurences padome un tiesa piemērotu EKL, bet KL tikai tiktāl, ciktāl to neaizliedz ne bis in idem."



Būtu pateicīgs no Jums uzzināt šādus jautājumus:

1) kāds sakars tiesību normu paralēlai piemērošanai ar dubultās sodīšanas aizliegumu, resp., ar ne bis in idem;



2) vai ES tiesību normu piemērošanai obligāti jākonstatē kaitējums vai pietiek ar tā iestāšanās iespējamību;



3) vai ES tiesību normu piemērošanai obligāti jākonstatē ietekme starp dalībvalstīm vai pietiek ar ietekmes iespējamību.



Iepriekš pateicos!



Edgars Hercenbergs

Ļoti labi uzrakstīts, tā ir sarežģīta tēma ar savu lielo judikatūras daudzumu

Liekas, ka autore nav pamanījusi būtisku atšķirību starp EKL 81. un 22. pantu un KL 11. un 13. pantu.




EKL 81. pants aizliedz vienošanās, kas var iespaidot tirdzniecību "starp dalībvalstīm" un (nevis 'vai'!) kaitēt konkurencei "kopējā tirgū".




EKL 82. pants runā par dominējošo stāvokli "kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā" un aizliedz ļaunprātīgu izmantošanu, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību "starp dalībvalstīm".




Savukārt KL 11. un 13. panta mērķis ir aizsargāt konkurenci "Latvijas teritorijā".




Tāpēc ir klaji nepareizi sacīt, ka KL 11. un 13. pants 'implementē' EKL 81. un 82. pantu. KL un EKL normas ir vienkārši līdzīgas, bet tas arī viss.




Ja nodarīts kaitējums konkurencei kopējā tirgū un tirdzniecībai starp dalībvalstīm, Konkurences padomei un tiesām obligāti jāpiemēro EKL normas, nevis, kā teiktu autore, 'implementējošās' KL normas.




Izņemot apvienošanās kontroli, kad Kopienas normu piemērošana parasti izslēdz nacionālo normu piemērošanu, dalībvalsts vienošanās un dominances normu piemērošana ir tikai pašas ziņā.




Tāpēc autores bažas, ka spriedums lietā par Hanzas maiznīcas mazumtirdzniecības cenām varētu nonākt pretrunā ar Kopienas tiesībām, ir pilnīgi nevietā. Kamēr nav konstatēta ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un kaitējums konkurencei kopējā tirgū, Kopienas tiesības vienkārši nav piemērojamas.




Ja šāda ietekme un kaitējums tiktu konstatēts, Konkurences padome un tiesa piemērotu EKL, bet KL tikai tiktāl, ciktāl to neaizliedz ne bis in idem.




Turklāt gan vēsturisku apvērumu dēļ (piem., mērķis apvienot agrāk valstu robežu dalītos nacionālos tirgus), gan EKT kļūdu dēļ (piem., lojalitātes atlaižu vai plēsonīgo cenu jomā), gan sistēmisku atšķirību dēļ (piem., EKL konkurences, valsts atbalsta un aprites brīvību normu attiecības, kurām nav analoga nacionālajās tiesībās) nav iemesla KL noteikumiem vienmēr, par katru cenu un nekritiski piemērot to pašu interpretāciju, kurai pakļauti līdzīgi formulētie EKL noteikumi.




Vai tiešām ir vērts radīt četras lappuses blēņu, lai nonāktu pie ‘secinājuma’, ka "konkurences tiesību attīstību Latvijā ir acīmredzami ietekmējusi EKT judikatūra"

Parasti tik negatīvi neizsakos, bet šoreiz tomēr. Stipri haotisks raksts par tēmu, kazuistiski izrauti prakses materiāli ar neskaidriem ārkārtīgi vispārīgiem secinājumiem. Īpaši izceļas vispārīgie EK tiesības, tai skaitā, konkurences tiesības raksturojošie teikumi ar nesaprotamiem \"proti\" un \"tādējādi\" (šiem vārdiem taču arī būtu jābūt savai skaidrai nozīmei juridiskā tekstā, atklājot saikni starp iepriekšējo un sekojošo tekstu).



\"Jāatzīst, ka viena no būtiskākajām Eiropas Kopienu tiesību iezīmēm ir lielā ietekme, kāda tām ir uz nacionālajām tiesībām. Varētu pieņemt, ka mūsdienās nav nevienas tādas tiesību sistēmas, kas sastāvētu tikai no rakstītajām tiesībām, kā tas ir ar Eiropas Kopienu tiesībām. Tādējādi varētu prezumēt, ka [Eiropas tiesības] ir autonoma un ekskluzīva tiesību sistēma, kuras subjekti ir ne tikai valstis, bet arī indivīdi. Proti, vienas no šāda veida noteiktajām tiesībām ir konkurences tiesības, kas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (..) ir noteiktas kā vienas no ekskluzīvākajām tiesībām, turklāt paredzot, ka šīs tiesības ir piemērojamas tieši.\"



???...



\"Turklāt Līguma autoru nodoms ir bijis tāds, ka Līguma juridiskais spēks, pārākums nav savienojams ar nacionālo valstu likumu spēku\"



\"Šeit ir jāatzīst, ka nacionālās tiesas (dažādos līmeņos) savus spriedumus neattīsta sinhroni, izmantojot atsauces uz EKT judikatūru un tos implementējot, tādējādi liedzot attīstīties Latvijas judikatūrai konkurences tiesībās.\"



\"JV\" varbūt vairāk jāpavērtē publicējamo rakstu kvalitāte.

Piekrītu Jānim. Kāda jēga matemātiski skaitīt, kam KP, ART, AAT vai Senātam vairāk atsauces uz ECJ vai CFI spriedumiem? LV Konkurences likums un MK noteikumi tāpat ir vārds vārdā "implementēti" no ECJ spriedumiem (skat. United Brands, Delimitis, Metro utt.). Ne vienā vietā rakkstā neparādījās, ka kāds KP lēmums vai LV tiesu spriedums būtu pretējs ES praksei, kādēļ tad apgalvot, ka nav vēlmes implementēt utt.???

Varu tikai iebilst autorei, ka ne jau 'implementēšana' vai atsauces lēmumos un spriedumos uz EKT nolēmumiem nosaka nacionālā lēmuma pamatotību. Piemēram, tiesa var visai plaši citēt un atsaukties uz EKT, bet tas tikai radīs šķietamu pārliecinošu iespaidu. Atsauces nevar būt pašmērķis. Turklāt, ja aplūko ART un AA spriedumus tiesas.lv, var konstatēt, ka tiesas visai plaši, pat plašāk nekā ALD, atsaucas uz EKT.