ŽURNĀLS Domu mantojums

Latvijā pastāvošā proporcionālā vēlēšanu sistēma hronoloģiski ir otrā vecākā pēc mažoritārās sistēmas. Droši var apgalvot, ka tās rašanās 19. gs. bija vēsturiski nosacīta. Proporcionālā pārstāvniecība nevarēja rasties ne Senajā Grieķijā, ne arī viduslaiku Anglijā, jo nebija tam nepieciešamo priekšnoteikumu. Tās izveidošanos lielā mērā noteica kopējā vēsturiskā un politiskā situācija pasaulē, kā arī politiskās un juridiskās domas attīstība. Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vēsturisko bāzi un tradīcijas, uz kuru pamata notika mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība, jo uz tās bāzes un pieredzes vēlāk sāka veidoties pirmās idejas par pārstāvniecības proporcionalitāti, kuru rašanās pamatā bija iepriekšējā mažoritārā pārstāvniecība.

1. Mūsdienu mažoritārā vēlēšanu sistēma un tās paveidi

Pasaulē šobrīd pastāv trīs vēlēšanu sistēmas jeb vēlēšanu sistēmu saimes – mažoritārā, proporcionālā un jauktā. Katrai no tām ir dažādas nianses un paveidi. Jaunākajās publikācijās ir vērojams dalījums 12 pamatsistēmās.¹ Mažoritārā vēlēšanu sistēma ir senākā un vienkāršākā. Pašlaik 83 pasaules valstīs parlamenta vēlēšanas ir mažoritāras.² Galvenais šajā sistēmā ir vairākuma princips, tas nozīmē, ka vēlēšanās uzvar tas, kurš saņēmis lielāko skaitu vēlētāju balsu. Mažoritārajai sistēmai absolūtajā vairākumā gadījumu raksturīgi teritoriāli nelieli vienmandāta vēlēšanu apgabali ar aptuveni vienādu vēlētāju skaitu. Piemēram, Lielbritānijā, kuru parasti min kā tipiskāko valsti, kurā ir ļoti senas mažoritārās sistēmas tradīcijas, ir 659 vēlēšanu apgabali. Lielbritānijā 2007. gadā bija 60 441 000 iedzīvotāju,³ no tiem kā vēlētāji reģistrēti 44 254 939, savukārt vēlēšanās 2005. gadā piedalījās 27 148 516.⁴ Tas nozīmē, ka katrā apgabalā vidēji ir reģistrēti 67 000 vēlētāju. Valstīs, kurās ir proporcionālās pārstāvniecības sistēma, vēlētāju skaits apgabalā ir lielāks, bet apgabalu skaits – mazāks. Piemēram, Itālijā, kurā reģistrēto vēlētāju skaits 2007. gadā sasniedza 46 997 601,⁵ ir 26 vēlēšanu apgabali ar vidējo mandātu skaitu 24 katrā no tiem,⁶ bet vēlētāju skaits vidēji katrā apgabalā sasniedz 296 138. Latvijā (proporcionālās pārstāvniecības vēlēšanu sistēma) vēlēšanu apgabalā vidēji ir 298 127 vēlētāji.⁷

Mūsdienu mažoritārajai vēlēšanu sistēmai tradicionāli ir pieci paveidi – vienkāršā vairākuma sistēma (First Past The Post), bloķētās balss sistēma (Block Vote), partiju bloķētās balss sistēma (Party Block Vote), alternatīvās balss sistēma (Alternative Vote) un divu kārtu sistēma (Two-Round System).⁸ Pastāv arī citi dalījumi trīs vai četrās apakšgrupās. Piemēram, Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ziņojumā par vēlēšanu sistēmām tiek minēti tikai trīs paveidi – relatīvais, kvalificētais un absolūtais vairākums.⁹

Vienkāršā vairākuma sistēma realizējas kā balsošana vienmandāta apgabalos par konkrētiem kandidātiem. Vēlēšanu biļetenā tiek atzīmēts izvēlētais kandidāts. Uzvar kandidāts, kurš ir saņēmis visvairāk balsu. Tradicionāli kā šī mažoritārās vēlēšanu sistēmas paveida tipiskākais piemērs tiek minēta Lielbritānija un valstis, kas vēsturiski bijušas tās ietekmē.¹⁰ Pašlaik šī sistēma pastāv 51 pasaules valstī.

Bloķētās balss sistēma izpaužas kā vienkāršā vairākuma sistēmas lietošana daudzmandātu vēlēšanu apgabalos. Šādā gadījumā vēlētājam vienas balss vietā ir vairākas – tik, cik mandātu konkrētajā apgabalā, turklāt vēlētājs var izmantot tās visas, bet var arī neizmantot, atzīmējot biļetenā tikai tik kandidātu, cik pats vēlas. Tas nozīmē, ka vēlētājs pats nosaka balsu skaitu, cik viņš izmanto konkrētajā gadījumā. Vēlētājs balso par individuāliem kandidātiem, un šo vēlēšanu sistēmu parasti izmanto valstīs, kurās nav politisko partiju, vai arī tās ir ļoti vājas (parasti to izmanto vienās vēlēšanās, līdz situācija valstī stabilizējas, jo tās rezultāti var būt samērā neprognozējami).¹¹

Arī partiju bloķētās balss sistēma tiek izmantota daudzmandātu vēlēšanu apgabalos. Vēlētājam ir viena balss, un izvēle, par ko balsot, notiek drīzāk starp partijām nekā starp individuālām kandidatūrām. Konkrētajā vēlēšanu apgabalā uzvar tā partija, kura ieguvusi vairāk balsu, un tiek ievēlēts viss tās saraksts. Arī šajā gadījumā ievēlēšanai nav nepieciešams absolūtais balsu vairākums.