ŽURNĀLS Tiesību prakse

2. Jūnijs 2009 /Nr.22 (565)

Par tiesu praksi lietās par krāpšanu
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta
un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmums
2009. gada 22. maijā
1 komentāri

Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.

Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas.

Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
2. Jūnijs 2009 / 08:36
0
ATBILDĒT
Diemžēl nekā prātīga rekomendācijās nav - lielākoties atkātotas sen visiem zināmas teorētiskas nostādnes - vai tamdēļ bija nepieciešams šāds kopsapulces lēmums?

visi numura raksti
Filips Švarcs, Dina Gailīte
Intervija
Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture
Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: ...
1 komentāri
Kristaps Ābelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces
Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas ...
1 komentāri
Ilona Bulgakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas termiņu problemātika pirmstiesas procesā
Šajā publikācijā, pamatojoties uz Latvijas tiesību normatīvajiem aktiem – Satversmi un Kriminālprocesa likumu – un ietverot grozījumus, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā1, tiks aplūkoti tiesvedības stadijas – izmeklēšanas ...
Anita Rodiņa
Nedēļas jurists
Anita Rodiņa
1 komentāri
Andris Rozenbahs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai piekrastes josla ir jāieraksta zemesgrāmatā
Šajā rakstā autors vēlas apspriest aktuālu valsts pārvaldes ieceri – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šī iecere jau tikusi apspriesta dažādās ministrijās un ir ...
AUTORU KATALOGS