Lietā Nr. SKA–104
2009. gada 30. janvārī
Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu.
Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma.
Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu.
Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti.
Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos).
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: kopsēdes priekšsēdētāja senatore V. Krūmiņa, senatore J. Briede, senators A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, senators J. Neimanis, senatore I. Skultāne, piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lucavsala" pārstāvjiem J.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes