16. Septembris 2009 / 14:16
Rīga, 16.sept., LETA. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā "Miroļubovs un citi pret Latviju", atzīstot reliģijas brīvības pārkāpumu un piespriežot Latvijai cietušajiem izmaksāt kopumā 12 000 eiro (8433 latu) lielu kompensāciju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļā.
Šādu spriedumu ECT pieņēma ar sešām balsīm "par", pretēju pozīciju ieņemot tikai vienam tiesnesim. Katram no trīs cietušajiem tiesa piesprieda izmaksāt 4000 eiro (2811 latu) lielu kompensāciju par morālo kaitējumu.
Vecticībnieka Ioanna Miroļubova sūdzība ECT saistīta ar šķelšanos starp Grebenščikova vecticībnieku draudzes locekļiem. Strīds saistīts ar 2002.gada 14.jūlijā notikušajām sapulcēm. Šajā dienā notika divas Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes sapulces: viena no tām - dievnamā, bet otra - ārpus ēkas, pie dievnama. Abu sapulču dalībnieki iesniedza dokumentus Reliģisko lietu pārvaldē un lūdza atzīt šo sapulču dalībnieku pieņemtos lēmumus par likumīgiem.
ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pantu, kas nosaka, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību.
Atzīstot, ka Reliģisko lietu pārvaldes 2002.gada 23.augusta lēmuma rezultātā, ar kuru tika anulēta iesniedzēju pārstāvētās draudzes reģistrācijas apliecība, šajā lietā tika ierobežotas iesniedzēju tiesībās uz reliģijas brīvību, ECT izvērtēja, vai šī iejaukšanās ir bijusi noteikta likumā un nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā leģitīma mērķa sasniegšanai.
Prezumējot, ka iejaukšanās notikusi uz likuma pamata un tai bija konvencijas 9.panta 2.punktā noteiktais leģitīmais mērķis - "sabiedriskās kārtības un citu personu tiesību nodrošināšana", ECT tālāk vērtēja, vai pārvaldes rīcība, ierobežojot iesniedzēju tiesības, bija "nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā".
Tiesa atzina, ka Reliģisko lietu pārvaldes 2002.gada 23.augusta lēmums, ar kuru tā iejaucās abu reliģisko draudžu konfliktā, nebija pietiekami pamatots, ņemot vērā konflikta apstākļus, neņemot vērā faktus, kuri bija tās rīcībā. Tiesa īpaši uzsvēra, ka tādā veidā netika ievērots valsts neitralitātes pienākums reliģisko jautājumu sfērā. Tiesa uzskatīja, ka pārvaldei lēmuma pieņemšanas procesā vajadzēja pievērst pietiekamu uzmanību vecticībnieku sadrumstalotībai.
