ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Februāris 2010 /Nr.7 (602)

Mantija nepadara par pāvestu
27 komentāri

Beidzamo nedēļu laikā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos par ierastu lietu kļūst diskusijas par tiesnešiem un tiesas spriešanu. Gan dārgie Satversmes tiesas spriedumi skaļajās lietās, gan politiķu un tiesnešu savstarpējās laipnības pievērsušas daudzu uzmanību Satversmes tiesas spriedumu rūpīgai studēšanai un mēģināšanai tos izlasīt.

Šajā kontekstā aktuāls ir jautājums arī par to, kā būtu jāizturas pret Satversmes tiesas lemto. Par to, ka šīs tiesas spriedumi ir galīgi un izpildāmi, šaubu nav. Roma locuta est, causa finita est. Roma ir runājusi, un strīds ir beidzies. Šī no Romas katoļu baznīcas dziļajām tradīcijām nākusī frāze raksturo arī Satversmes tiesas lemto.

Līdztekus šai formulai laicīgajai varai vienmēr bijusi vēlme patapināt arī Romas pāvestu nemaldības formulu, proti, ka Romas pāvesta viedoklis ticības un morāles jautājumos ir vienīgais pareizais. Kritiskas diskusijas par šādu viedokli nav vēlamas, bet tā publiska apšaubīšana jau esot ķecerība.

Rodas iespaids, ka šādu attieksmi no politiķiem un sabiedrības sagaida arī tiesa. Nesenais pārmetums politiķiem par kāda sprieduma nepareizu izpratni lielā mērā ir pārmetums arī plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai. Tagad jau grūti pateikt, kurā rakstā un ziņu sižetā tā veidotāji ir vairāk atkārtojuši politiķu teikto vai arī pauduši savas šaubas un neizpratni. Tāpat diskusijas dažādās tīmekļa vietnēs parāda, ka arī sabiedrībai ir asi un varbūt nepatīkami jautājumi un pārdomas.

Demokrātiskas tiesiskas valsts pamatā ir ikviena tiesības paust savu viedokli par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, kritizēt pieņemtos lēmumus un apšaubīt tos. Ikviens, kurš rīkojas ar valsts varu, ir pakļauts sabiedrības šaubām, un nav jautājumu, par kuriem sabiedrība nevarētu diskutēt. Tiesas spriedumiem ir likuma spēks, un tie ir jāpilda. Taču tas neliedz citām personām publiski paust kaut vai savu emocionālo nepatiku pret nolemto. Diskusijās var arī atklāties jauni apstākļi un būtiski pretargumenti tiesas lemtajam, kas spriedumā varbūt nav pamanīts. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valsti neviens nav nemaldīgs un nevar būt pasargāts no kritikas.

komentāri (27)
27 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Čaiņiks
19. Februāris 2010 / 01:27
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu. Nespēja pieņemt citu argumentētu viedokli, pat ja pašam nav pretargumentu diemžēl ir sastopama ne tikai starp tiesnešiem, bet arī starp valsts amatpersonām. :(
dior
19. Februāris 2010 / 00:43
0
ATBILDĒT
aprakstītajā situācijā nekādi grozījumi nav vajadzīgi - viss, kas ir nepieciešams ir tas, ka dažiem cilvēkiem būtu jāmāk pieņemt AT argumentēts viedoklis, nevis spītīgi turēties pie savējā.

manuprāt, tā situācija, kas tagad ir administratīvajās tiesās APK lietās ir ārpus veselā saprāta, ja procesa dalībniekiem ir jājūtas kā LatLoto izlozē...
Čaiņiks
18. Februāris 2010 / 22:27
0
ATBILDĒT
Un kādi likuma grozījumi jūsuprāt šo problēmu varētu atrisināt?
Es
18. Februāris 2010 / 18:56
0
ATBILDĒT
Protams, ka nē. :))) Tie grozijumi bija domāti attiecībā uz manis minētos casus - ka APK lietās ir dažāda prakse, ko pat AT ar obiter dictum nespēja vienādot.
Čaiņiks
18. Februāris 2010 / 18:48
0
ATBILDĒT
Ja zemākas tiesu instances tiesnesim ar saviem argumentiem neizdodas pārliecināt AT senātu, tad protams pēdējais vārds paliks AT Senātam. Kāda veida normatīvā regulējuma precizējumus jūs vēlaties? Lai AT senāta prakse kļūtu obligāti saistoša zemākajām instancēm?

Es
18. Februāris 2010 / 17:43
0
ATBILDĒT
Katrai no pusēm ir argumenti. Bet kurš pateiks, kam ir taisnība? To protams var izdarīt likumdevējs, precizējot likumu un neiznīsīem uzvsrot, kā būtu jārīkojas. Bet tas ir ilglaicīgs process. Tagad neko sasteigti nevar darīt :)))
Čaiņiks
18. Februāris 2010 / 17:10
0
ATBILDĒT
Ja tiesnesis spēj savu atšķirīgo viedokli noargumentēt, oponējot AT Senāta secinājumiem, tad bez iepazīšanās ar argumentiem un to kvalitātes izvērtēšanas, secinājumus par tiesneša nepiemērotību amatam izdarīt būtu pārsteidzīgi.



Bet ja savukārt tiesnesis AT Senāta argumentiem ir vienkārši tautas valodā runājot "uzlicis mīksto", tad šādiem tiesnešiem gan tiesās nav ko darīt.
Es
18. Februāris 2010 / 09:21
0
ATBILDĒT
Minēšu tikai vienu piemēru - AT SenātaAdministratīvo lietu departaments, lai ar obiter dictum, pateica, ka APK lietās atbildētājs arī var īesniegt apelācijas sūdzību utt., daudzi administratīvās rajona tiesas un apgabaltiesas tiesneši praktizē pretējo. ļaujot pieteicēja opiedalōties loterijā - pie kura tiesneša tiksi, no tā atkarīgas atbildētāja tiesības. Vai šie tieneši ir savam amatam nepiemērots jau pēc definīcijas?
Judikatūra
17. Februāris 2010 / 21:47
0
ATBILDĒT
Jā, principā Jums piekrītu, kas viss beigās ir atkarīgs no tiesas pašas.



Taču tiesību zinātnes uzdevums ir vērst uzmanību uz kļūdainiem spriedumiem. Tiesai grūti būs atkārtot argumentāciju, ko tiesību zinātne pārliecinoši ir kvalificējosi par kļūdainu. Tiesneši arī ir juridiskās kopienas sastāvdaļa, un metodoloğiski kļūdainu vai absurdu argumentāciju ir grūti aizstāvēt. Protams, viss atkarīgs no tā, vai tiesneši stūrgalvīgi turas pie savas kļūdainās argumentācijas vai ir atvērti argumentiem; tiesnesis, kas nav atvērts argumentiem, ir savam amatam nepiemērots jau pēc definīcijas.



Tiesību zinātne pārliecinoši var pierādīt sprieduma kļūdainību tikai tad, ja kļūda ir skaidra un acīmredzama; tādā gadījumā neatradīsies arī nopietns, sevi cienošs zinātnieks, kurš to mēğinātu noliegt.



Tomēr parasti ir tā, ka par sprieduma juridisko argumentāciju var būt dažādas domas - arī pašu tiesnešu starpā (piemēram, Satversmes tiesnešu atsevišķās domas). Taču tas nenozīmē, ka spriedums ir metodoloğiski kļūdains. Tiesību piemērošanas metodoloğija nav tik viennozīmīga kā matemātika, un daudzos gadījumos juristi var nonākt pie pretējiem rezultātiem, kas abi ir sasniegti metodoloğijas ietvaros un līdz ar to abi ir tiesiski un pareizi (nejuristiem šī jurisprudences īpatnība bieži liekas nesaprotama). Tādēļ tas, ka tiesību zinātne apstrīd kādu spriedumu, vēl nenozīmē, ka tas ir kļūdains. Kļūdains ir tikai tāds spriedums, kas atrodas ārpus metodoloğijas ietvariem.



No tā izriet, ka šādi gadījumi būs ļoti reti, un tas arī ir labi tā – jo galīgās instances spriedumiem visiem vajadzētu būt pareiziem. Taču izslēgt iespēju, ka kāds no tiem var būt arī kļūdains, nedrīkst.

Es
17. Februāris 2010 / 15:07
0
ATBILDĒT
Principā, tiesa var arī palikt savās pozīcijās un nepiekrist zinātnes atziņām. Turklāt, nebūs tā, ka zinātnieki būs vienisprāts. Viedokļi noteikti atšķirsies. Līdz ar to, ja pati tiesa nenonāks līdz tādam secinājumam, tikmēr arī ultra vires nolēmumi būs judikatūra. To pat zinātnieki nespēs ietekmēt.
Judikatūra
17. Februāris 2010 / 15:02
0
ATBILDĒT
Analizēt un vērtēt tiesu spriedumus ir tiesību zinātnes uzdevums.



Ja tiesību zinātnē pēc rūpīgas šo spriedumu analīzes izkristalizējas pārliecība, ka pēdējās instances spriedums tomēr ir kļūdains, tad citas tiesas var atsaukties uz šo tiesību zinātnes secinājumu, un šo spriedumu nepiemērot.



Beigu beigās pie šādas pārliecības ir jānonāk arī tai pašai tiesai, kas šo kļūdaino spriedumu ir taisījusi.



Tādēļ tiesnešiem ir jābūt pietiekoši paškritiskiem.



Protams, šādi kļūdaini pēdējās instances spriedumi tiesu praksē ir rets izņēmuma gadījums. Parasti tad attiecīgā tiesa šādus spriedumus vienkārši ignorē, retāk expressis verbis vēlākos spriedumos norāda, ka tā šo spriedumu vairs neuzskata par judikatūru.



Piemērs ir vairāki Augstākās tiesas nolēmumi 90.gadu otrajā pusē, kur tā toreiz tiešā tekstā teica, ka Satversmes piemērošana un interpretācija neietilpst tās kompetencē. Vēlāk tā no šiem nolēmumiem klusuciešot distancējās, t.i., tos vienkārši ignorēja, un pašsaproti piemēroja un interpretēja Satversmes normas.

Es
17. Februāris 2010 / 14:28
0
ATBILDĒT
Bet kas pateiks, ka konkrētais nolēmums ir atstājams ārpus judikatūras? Vai tad ne tā pati augstākā tiesa? Ja tā pieņem šādu lēmumu, tad visticamāk, ka nešaubās par tās pareiziību. Līdz ar to ir jāgaida līdz nākamajai reizei, kad tā izskatīs konkrēto jautājumu un atkāpsies? Bet kamēs tas nenotiek, tā joprojām ir judikatūras daļa?
Judikatūra
17. Februāris 2010 / 13:43
0
ATBILDĒT
Satversmes tiesas spriedumus, tāpat kā jebkuras citas pēdējās instances spriedumus, vispirms jāmēğina iesaistīt vispārēja tiesību sistēmā.



Tas nozīmē, ka šie spriedumi jāinterpretē tā, ka tie (1) nu iedereas jau esošajā tiesību sistēmā, to papildinot vai precizējot, vai (2), kas notiek retāk, šo sistēmu maina, piedod tai citu virzienu.



Otrajā gadījumā šāda maiņa var būt tikai inovatīva un konstruktīva, bet nevis destruktīva vai novest pie absurda rezultāta.



Maiņa ir destruktīva vai absurda it sevišķi tad, ja tiesa nav ievērojusi visām, arī augstākajām tiesām saistošo juridisko metodoloğiju.



Tas nozīmē, ka ļoti retos gadījumos pēdējās instances spriedumi var būt pēc būtības kļūdaini, it sevišķi ja nav ievērota juridiskā metodoloğija. Pie tās pieder nevien tiesību normu interpretācijas metodes, bet arī vispārējo tiesību principu ievērošana.



To apspriest un analizēt ir tiesību zinātnes uzdevums. Ja šādas stingri zinātniskas analīzes ietvaros samērā viennozīmīgi (sociālās zinātnēs precīza viennozīmība nav iespējama) ir jāizdara secinājums, ka šī metodoloğija nav ievērota, tad pēdējās instances spriedums ir jāuzskata par kļūdainu.



Ja šāda argumentācija ir pārliecinoša, tad šāds kļūdains pēdējās instances spriedums ir spriedums ārpus tiesas kompetences ietvariem (ultra vires). Tas nevar tikt uzskatīts par judikatūras sastāvdaļu.



Līdz ar to tas citām tiesām, kā arī tai pašai tiesai, kas šo spriedumu ir taisījusi, nav jāievēro, jo kļūdas nedrīkst tikt multiplicētas.



Neviena institūcija nav nekļūdīga, arī ne tiesa, kuras spriedums ir galīgs.



Kļūdaina sprieduma atstāšana ārpus judikatūras ir veids, kā mazināt šāda spriedumu negatīvās sekas.

Hmm
17. Februāris 2010 / 12:25
0
ATBILDĒT
Vai Jūs tiešām lūdzat autoram pierādīt acīmredzamo? To, ka balsts ir balts?
PQ
17. Februāris 2010 / 12:11
0
ATBILDĒT
>>>Pamatojumu šim apgalvojumam "Pamattēze nav vis, ka tiesa ir nekļūdīga, bet gan tas, ka tiesa vēlas atrasties ārpus kritikas" studijā!>>>

Dīvains teikums, neko nevar saprast. Ko tas nozīmē: "apgalvojumam studijā"?
Kara
17. Februāris 2010 / 11:19
0
ATBILDĒT
Pamatojumu šim apgalvojumam "Pamattēze nav vis, ka tiesa ir nekļūdīga, bet gan tas, ka tiesa vēlas atrasties ārpus kritikas" studijā!

Vai godājamais redaktora kungs mums visiem šo var pamatot? (vēlams ar taustāmām, t.i., ar melniem burtiem uz papīra (ekrāna,)metodēm.

Un, ja viņš to ir nosapņojis (vai kā savādāk dzirdējis, redzējis), tad neko darīt...
Čaiņiks
16. Februāris 2010 / 20:34
0
ATBILDĒT
Piekrītu,ka draudēšana ar kriminālatbildību par "necieņu pret tiesu" ir nevietā. Bet vai tad kāds tiesnesis atbildot uz sava sprieduma kritiku tā ir draudējis? ST viedoklis par spiedienu uz tiesu šādus draudus noteikti nesatur.

http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&top=1&rid=395
Francis Ksavers
16. Februāris 2010 / 17:53
0
ATBILDĒT
Jautājums ir – KĀ aizstāvēties. Skaidrs, ka ne jau "ar zobenu pret spalvu" – tas ir, ne jau ar valsts represīvajiem līdzekļiem, piedraudot ar kriminālatbildību par "necieņu pret tiesu". Jūsu minētais gadījums ar advokāti I.Bašu ir lielisks pozitīvs piemērs, kad viņas tendenciozi pasniegto informāciju par ST nolēmumu lieliski atmaskoja un atspēkoja ST darbiniece Dz.Pededze.
Čaiņiks
16. Februāris 2010 / 17:15
0
ATBILDĒT
Varu vēl piebilst ka nereti tiesu spriedumus mēdz kritizēt tie, kuri ir ieinteresēti notušēt sava darba zemo kvalitāti, kuras sekas parādās spriedumā. Piemēram ST tiesas spriedumi pensiju un tiesnešu algu lietās uzskatāmi parādīja, ka politiķi neņēma vērā juristu brīdinājumus par apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmei.



Nemaz nerunājot par daudz prozaiskākām lietām, kad zaudējušo pusi pārstāvējušais jurists mēģina atbildību par savu nolaidību uzvelt tiesai. Klasisks piemērs - advokāte I.Baša, kuras nolaidīgi sastādīto pieteikumu Satversmes tiesa savlaik nepieņēma.



Vai šādos gadījumos liegsim tiesnesim aizstāvēties pret šādu tendenciozu kritiku?
Čaiņiks
16. Februāris 2010 / 17:05
0
ATBILDĒT
Arī to,ka tiesa atrodas ārpus kritikas ar neviens nav apgalvojis. Tas ka tiesa neatrodas ārpus kritikas, neliedz tiesnešiem gaidīt, lai šī kritika būtu konstruktīva un uz zināšanām balstīta un paust neizpratni par šādas kritikas trūkumu. Drīzāk rodas iepaids, ka paši tiesas kritiķi vēlas lai tiesneši neatbildētu, klusējot paciešot jebkurus, pat visabsurdākos pārmetumus.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
visi numura raksti
Dina Gailīte, Ilze Pilsētniece
Numura tēma
Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus
Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana ...
5 komentāri
Numura tēma
Vai tiesas ir jāatbrīvo no "tehnisku" lietu izskatīšanas
Šobrīd tiek apspriesta iespēja veikt normatīvo aktu grozījumus, lai no rajona tiesu kompetences izņemtu bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. ...
Gatis Litvins
Notikums
Tiesnešu algas: patiesie skaitļi un viedokļi
Lai vienotos par veidu, kā izpildīt Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumu lietā Nr. 2009-11-01 “Par likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma ...
16 komentāri
Anita Kovaļevska
Nedēļas jurists
Anita Kovaļevska
10 komentāri
Numura tēma
Funkcionālās problēmas kā viens no Latvijas tiesu efektivitāti traucējošiem apstākļiem

Fragments no Dr.iur. S. Osipovas, A. Strupiša, A. Riebas 2009. gada pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves"

3 komentāri
AUTORU KATALOGS