ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Maijs 2010 /Nr.20 (615)

Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze
1 komentāri
LL.M.
Irēna Kalniņa
LU Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības juridiskā padomniece 

2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr. 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem", Nr. 2006/54/EK "Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)" un Nr. 2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117. panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību3 darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās.

1. Tiesības apvienoties organizācijās (grozīts 8. pants)

a. Apvienošanās brīvība

Atbilstoši Darba likuma 8. panta pirmajai daļai "darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi, bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas saistībā ar kādu no šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses un izmantotu šo organizāciju sniegtās iespējas". Ar Darba likuma grozījumiem 8. panta pirmajai daļai pievienoti vārdi: "izmantotu šo organizāciju sniegtās iespējas".

Papildus Darba likuma 8. pantam ir jāmin Latvijas Republikas Satversmes 108. pants,4 likums "Par arodbiedrībām"5 un universālie un reģionālie cilvēktiesību dokumenti,6 kā arī Darba devēju organizāciju un to apvienību likums.7 Darba tiesībās apvienošanās brīvībai ir noteikts mērķis: aizsargāt un īstenot ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses. Vienīgi ievērojot darba tiesības, ir iespējama ekonomikas un valsts attīstība,8 jo šobrīd uzņēmumā finanšu kapitāla stratēģisko lomu pakāpeniski aizvieto cilvēkresursu kapitāls. Cilvēks ir pamatvērtība, un viņa tiesības ir jāaizsargā. Arī darbs nav vienīgi ekonomiska aktivitāte izdzīvošanai, bet personības attīstīšanas veids.9 Kolektīva tiesību un interešu aizsardzība, izmantojot kādu organizāciju, ir sistēmiskāka un līdz ar to efektīvāka nekā individuāla aizsardzība, kas nereti noved pie fragmentāras un nesakārtotas darba tiesiskās vides.

Lielākā organizācija, kas apvieno darbiniekus, ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, bet lielākā darba devēju organizācija ir Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās kopā ar Ministru kabineta izvirzītajiem pārstāvjiem uz paritātes pamatiem veido Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī.10 Minētās trīs puses ir sociālie partneri un veido sociālo dialogu valsts līmenī.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
leOTNzIC0v
9. Septembris 2013 / 16:21
0
ATBILDĒT
Negociado de creacif3n de veadrdes a medida:-las armas masivas-ETA y el 11 MJefe del negociadoJose9 Mareda Aznar.fcltima creacif3n del gabinete:\"todos los que no votan al PP votan a ETA\"A mi que Otegui vaya a la carcel me parece bien. Lo que no me parece bien es que le tengamos que acompaf1ar todos los no votantes del PP.
visi numura raksti
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas
Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. ...
1 komentāri
Baiba Lielkalne
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtiskas izmaiņas Komerclikumā
Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan ...
2 komentāri
Tālavs Jundzis
Nedēļas jurists
Tālavs Jundzis
2 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās
Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas ...
Ludvigs Švarcs
Notikums
Satversmes tiesa nostiprina nepārtrauktības doktrīnu
Satversmes tiesa 13. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2009-94-01 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma vārdu "ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam" un otrā teikuma atbilstību Latvijas ...
AUTORU KATALOGS