Pagājušajā nedēļā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz Tieslietu padomes izveidošanu no šā gada augusta.
Tā nepieciešama tiesu sistēmas kvalitātes uzlabošanai un neatkarības stiprināšanai. Tieslietu padomes kā institūcijas izveidošana nebija pašmērķis.
Tieslietu padome tika izveidota, ņemot vērā citu valstu praksi. Tomēr nevar teikt, ka šim Tieslietu padomes modelim varēs likt vienādības zīmi ar kādu no “Eiropas modeļiem”. Latvijas izvēlētais modelis būs mūsu pašu izauklēts bērns, par kura izaudzināšanu pašiem vien nāksies atbildēt.
Kādreiz svarīgus tieslietu sistēmas jautājumus izlēma izpildvara vai likumdevējs, bet tagad tas būs jādara pašiem tiesnešiem. Tieši tiesneši tagad kļūs par galvenajiem spēlētājiem. Tieslietu padomei būs jāspēj nostāties līdzās pārējo varas atzaru institūcijām – Saeimai un Ministru kabinetam. Šo trīs institūciju kopdarbam turpmāk būs jāveicina demokrātiskas valsts stiprināšana.
Ar Tieslietu padomes izveidošanu mainīsies arī atbildības nasta. Tā tiks novelta uz tiesnešu pleciem. Arī vainu par kādu neizdarību vairs nevarēs pārmest citiem. Tieslietu padomei būs jāpierāda savas spējas organizēt tiesu sistēmas darbu un uzņemties par to atbildību. Tiesneši kļūs par pilnvērtīgiem dalībniekiem uz politikas skatuves, diskutējot par tiesu sistēmas attīstības plāniem, budžetu un personālijām. Tiem būs jāatmet līdz šim ieturētā biklā un kautrīgā poza.
Tiesnešiem būs arī jārēķinās, ka sabiedrība tiem pievērsīs papildu uzmanību. Jau no pirmās sekundes Tieslietu padomei būs jāparāda enerģija un efektīva darbība. Šai darbībai jābūt atklātai, lai novērstu jelkādas šaubas par tiesnešu korporatīvismu un elitārismu. Sabiedrība to nesapratīs, ja problēmas tiesu sistēmā paliks tādas pašas kā līdz šim un tiesu darbs neuzlabosies. Vairs nevarēs vainot nekompetentu politiķu un ierēdņu neizdarību.
Atbildību prasīs no pašiem tiesnešiem.