ŽURNĀLS Nedēļas jurists

Es neteiktu, ka Dz. Rasnačs (jeb Dzinča – tā mēs viņu ministrijā savā starpā saucām) būtu slikts ministrs; viņam patiešām vajadzēja risināt smagas problēmas un daudz ko sākt no nulles. Bet, ka viņš būtu vis, vis, vislabākais – tas nu, atvainojiet, ir pārspīlējums.

Nebija jau viņš arī tas sliktākais tieslietu ministrs. Atcerieties laiku, kad Dzintars bija ministrs - cik tas bija sarežģīts un juceklīgs visā valstī. Nevienam nebija nedz Rietumu pieredzes, nedz izglītības. Viņš auga reizē ar sistēmu un sistēma ar viņu. Tagad, protams, citi laiki.

Labākais un veiksmīgākais? Var jau būt, ka kā cilvēks un kolēgis arī brīnišķīgs, bet par sistēmā ieguldītajiem paveiktajiem labajiem darbiem kaut kā nekas atmiņā nav palicis... Dažādi juridiski ne īpaši kompetenti izteikumi gan atmiņā nāk.

Dzintars Rasnačs ir pagaidām labākais un veiksmīgākais tieslietu ministrs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Nezinu, kā par starpkaru periodu, bet pieļauju, ka arī tur viņam būtu grūti atrast līdzīgu. Kas ir paveikts viņa laikā, to neviens vēl nav pārspējis – ne pirms, ne pēc viņa.

Atceros, kā dažas TM darbinieces (un es tajā starpā, ko tur slēpt) raudāja, kad Rasnača kungs gāja prom no ministrijas 1998. gada beigās… Veiksmi jums, veiksmi! Mūsu acīs jūs vienmēr paliksiet Ministrs (ar lielo burtu).

Ceru, ka nedēļas jurists neņems ļaunā, ja viņu nedaudz palabošu. Loebera un Levita kungi (un īpaši Ziemeles kundze) nenodarbojās ar 1918.gada Latvijas tiesiskās pēctecības, bet gan tiesību turpināšanās jautājumiem.

Personīgias sasniegums tieslietu ministra amatā laikam jau ir, bet vai šis sasniegums nāca par labu tieslietu sistēmai? Tas gan ir jautājums... Vajadzētu pieņemt tos dzīves izaicinājumus, kuri ir "pa plecam".