ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Novembris 2010 /Nr.44 (639)

Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā
2 komentāri
Dr.iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Šis raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan krimināltiesību pamatprincipa – taisnīguma principa – īstenošanu.

[1] Piesakot šo tematu referātam konferencē, biju domājusi runāt par tiesu lomu šajā procesā. Taču, vēlreiz pārlūkojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses apkopojumus un atsevišķus pēdējo gadu nolēmumus, kļuva skaidrs, ka jārunā ne tikai par tiesas, bet par ikviena procesa virzītāja pienākumu konkrētā kriminālprocesa stadijā vienādi tulkot likuma normas un veidot vienveidīgu tiesu praksi vienu un to pašu likuma normu piemērošanā, lai arī, nenoliedzami, īpaši uzsverama tiesas, bet, likumā noteiktajos gadījumos, arī prokurora loma, atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzliekot (nosakot) tai sodu.

[2] Jau kopš 2003. gada man bijis tas gods piedalīties gan Republikas Augstākās tiesas apkopojumos, gan vēlāk arī Tieslietu ministrijas veiktajos prakses pētījumos atsevišķu kategoriju krimināllietās, tāpēc ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti visai līdzīgos apstākļos, juridiskais izvērtējums nereti ir diametrāli pretējs, atšķirīgi kvalifikācijas risinājumi vērojami pat viena kriminālprocesa ietvaros dažādu instanču tiesās, daudzos gadījumos jautājumā par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju atšķiras valsts apsūdzības uzturētāja un tiesas viedoklis, par advokāta pozīciju pat nerunājot. Šādas nevienādas Krimināllikuma normu interpretācijas dēļ noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija nereti ir kļūdaina, un tāds nolēmums visai bieži stājas likumīgā spēkā. Lai tas nebūtu tikai kails apgalvojums, īsi minēšu dažus piemērus no dažādu laiku prakses apkopojumiem.1

[3] Tā, veicot prakses apkopojumu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, tika konstatēti vairāki gadījumi, kad faktiski izdarītās slepkavības kvalificētas kā smaga miesas bojājuma tīša nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei.

[3.1] Piemēram, kriminālprocesā konstatējot, ka apsūdzētie trijatā izdarījuši ne mazāk kā 186 traumatiskas iedarbības, psihiskā attieksme pret nāvi vērtēta kā neuzmanība, motivējot: par cik apsūdzētie aizbraukuši, atstājot cietušo dzīvu, nevis viņu nositot, viņu darbības liecina par nodomu nodarīt tikai miesas bojājumus;

[3.2] Citā gadījumā kriminālprocesā konstatēts, ka apsūdzētais izdarījis ne mazāk kā 31 sitienu un spērienu un atstājis cietušo guļam zemē, pēc kāda laika atgriezies un vēl iespēris ne mazāk kā piecas reizes, nodarot smagus, dzīvībai bīstamus miesas bojājumus galvas, krūšu kurvja un vēdera apvidū, kuri visi ir cēloniskā sakarā ar nāves iestāšanos. Lai arī tiesa secināja, ka apsūdzētais izdarījis daudzus sitienus pa dzīvībai svarīgiem orgāniem bīstamā veidā – sitot ar kājām pa galvu, krūtīm, vēderu, vienlaikus tika arī atzīts, ka nodarījuma kvalifikācija saskaņā ar Krimināllikuma 125. panta trešo daļu ir pareiza, bet advokāte pat lūdza pārkvalificēt uz nonāvēšanu aiz neuzmanības.

[3.3] Ar pirmās instances tiesas spriedumu persona atzīta par vainīgu savas 69 gadus vecās mātes, kura cieta no fiziskiem trūkumiem, Krimināllikuma 117.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
AA
3. Novembris 2010 / 11:27
0
ATBILDĒT
Man ļoti patika/fascinēja/radīja riebumu šis raksts... Es, manuprāt, zinu, no kā rodās šādi spriedumi, kuros par īpaši neģēlīgu nodarījumu apsūdzētos attaisno/piespriež niecīgus sodus! Esmu redzējis, kā īpaši cinisks neģēlis raudot, ka \"viņš tā negribēja\", saraudina arī tās meitenes tiesneses, kuras uzskata, ka cilvēktiesības ir absolūtas un piemērojamas pret visiem \"no dzīves nogājušajiem\". Tā mēs soda vienu no būtībām (lasi - bailes no soda) neizmantojam! Nožēlojami...
students
2. Novembris 2010 / 14:09
0
ATBILDĒT
Kā vienmēr profesionāla un ļoti mīļa pasniedzēja
visi numura raksti
Māris Vainovskis, Edijs Poga
Domu mantojums
Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu
Jānis Pleps
Domu mantojums
Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām
Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un ...
Dzintars Rasnačs
Nedēļas jurists
Dzintars Rasnačs
7 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Lasītāji piedalās "Jurista Vārda" veidošanā
Kas varētu būt šie cilvēki: pārsvarā jauni (vairāk nekā puse – vecumā līdz 29 gadiem, trešdaļa starp 30 un 40, pārējie – virs 50 gadiem); gandrīz puse uz pusi – rīdzinieki un ārpus galvaspilsētas dzīvojošie, trīs ...
Tiesību prakse
Par Senāta spriedumu publicēšanu
Senats nevar piekrist Tieslietu Ministra kga priekšlikumam sludināt spriedumus Valdības Vēstnesī, ar ko spriedumiem būtu piešķirta oficiala un itkā saistoša nozīme. Senats atrod par iespējamu savus spriedumus izsludināt tikai ...
AUTORU KATALOGS