ŽURNĀLS Numura tēma

25. Oktobris 2011 /Nr.43 (690)

Par latgaliešu valodu: filologu skatupunkti

Dr.hab.philol. Ina Druviete
LU profesore, sociolingviste un Saeimas deputāte

Vai Saeimas deputātu svinīgā solījuma/ zvēresta došana latgaliski, valodnieku skatījumā, ir Satversmes 18. panta pārkāpums?

Latvijas Republikas Satversmē un Valsts valodas likumā noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Un latviešu valoda tāpat kā jebkuras citas valsts oficiālā vai valsts valoda eksistē daudzveidīgās formās – nacionālajos variantos, dialektos jeb teritoriālajos variantos, sociolektos jeb sociālajos variantos, idiolektos (katra valodas lietotāja individuālajā runā). Jebkurā izkoptā valodā pastāv arī funkcionālā un ekspresīvā stilistiskā diferenciācija. No sociolingvistikas viedokļa visas valodas izpausmes formas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas, tomēr stingri jāšķir, kurās situācijās katra no tām lietojama.

Latviešu valodā uz augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu pamata vēsturiski ir izveidojies īpašs paveids – latgaliešu rakstu valoda. Latvijas valsts rūpējas par šā paveida saglabāšanu un attīstību; it īpaši beidzamajos gados sniegts liels atbalsts tā izpētei, lietošanai plašsaziņas līdzekļos un fakultatīvai apguvei izglītības sistēmā Latgales reģionā. Šajā reģionā tāpat kā Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē pastāv t.s. diglosija: daudzi iedzīvotāji vienlīdz labi pārvalda gan vietējo izloksni, gan latviešu kopvalodu – literāro valodu – un tās lieto atbilstoši situācijai.

21. gadsimtā konkurētspējīgas ir tikai valodas ar izkoptu un attīstītu literārās valodas formu – vienotu terminoloģiju un ortogrāfiju, kodificētām leksikas un gramatikas normām. Latviešu literāro valodu mūsu kultūras darbinieki un vārda mākslas meistari ir veidojuši vairāk nekā 400 gadu. Tā nav identificējama ar kāda noteikta Latvijas novada izloksni, bet ir virsdialektāla, uzņēmusi visu vērtīgāko no visām Latvijas vairāk nekā 500 izloksnēm. Tā ir mūsu valsts, tās novadu un iedzīvotāju vienotības simbols, tā ir sabiedrības lingvistiskās integrācijas pamats un šai formā reprezentē Latviju kā viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Apšaubīt literārās valodas vienojošo lomu nozīmē apšaubīt Latvijas valsts teritoriālo integritāti.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Numura tēma
Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā
2 komentāri
Numura tēma
Vai Saeimas deputāts var dot svinīgo solījumu latgaliski
Plašu sabiedrības rezonansi guva 11. Saeimas pirmā sēde, jo radīja dažādu izjūtu gammu: izbrīnu – deputātu grūtības nolasīt Saeimas deputāta amata svinīgo solījumu; neizpratni – nevis deputātu dotais solījums, bet zvērests; ...
5 komentāri
Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš
Numura tēma
Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda
3 komentāri
Iveta Andžāne
Nedēļas jurists
Iveta Andžāne
5 komentāri
Juris Viļums, Gunārs Igaunis
Numura tēma
Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?
7 komentāri
AUTORU KATALOGS