ŽURNĀLS Numura tēma

Dr.hab.philol. Ina Druviete
LU profesore, sociolingviste un Saeimas deputāte

Vai Saeimas deputātu svinīgā solījuma/ zvēresta došana latgaliski, valodnieku skatījumā, ir Satversmes 18. panta pārkāpums?

Latvijas Republikas Satversmē un Valsts valodas likumā noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Un latviešu valoda tāpat kā jebkuras citas valsts oficiālā vai valsts valoda eksistē daudzveidīgās formās – nacionālajos variantos, dialektos jeb teritoriālajos variantos, sociolektos jeb sociālajos variantos, idiolektos (katra valodas lietotāja individuālajā runā). Jebkurā izkoptā valodā pastāv arī funkcionālā un ekspresīvā stilistiskā diferenciācija. No sociolingvistikas viedokļa visas valodas izpausmes formas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas, tomēr stingri jāšķir, kurās situācijās katra no tām lietojama.

Latviešu valodā uz augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu pamata vēsturiski ir izveidojies īpašs paveids – latgaliešu rakstu valoda. Latvijas valsts rūpējas par šā paveida saglabāšanu un attīstību; it īpaši beidzamajos gados sniegts liels atbalsts tā izpētei, lietošanai plašsaziņas līdzekļos un fakultatīvai apguvei izglītības sistēmā Latgales reģionā. Šajā reģionā tāpat kā Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē pastāv t.s. diglosija: daudzi iedzīvotāji vienlīdz labi pārvalda gan vietējo izloksni, gan latviešu kopvalodu – literāro valodu – un tās lieto atbilstoši situācijai.

21. gadsimtā konkurētspējīgas ir tikai valodas ar izkoptu un attīstītu literārās valodas formu – vienotu terminoloģiju un ortogrāfiju, kodificētām leksikas un gramatikas normām. Latviešu literāro valodu mūsu kultūras darbinieki un vārda mākslas meistari ir veidojuši vairāk nekā 400 gadu. Tā nav identificējama ar kāda noteikta Latvijas novada izloksni, bet ir virsdialektāla, uzņēmusi visu vērtīgāko no visām Latvijas vairāk nekā 500 izloksnēm. Tā ir mūsu valsts, tās novadu un iedzīvotāju vienotības simbols, tā ir sabiedrības lingvistiskās integrācijas pamats un šai formā reprezentē Latviju kā viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Apšaubīt literārās valodas vienojošo lomu nozīmē apšaubīt Latvijas valsts teritoriālo integritāti.