ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Patiesībā šāda VDI pieejai līgumu formālā interpretācijā ir pazīmes pārvērst demokrātisku, brīvu valsts par polcejisku.

Valsts ierēdņi, turot rokās APK, (starp citu arī tiesnieši) aizmirst, ka Civillikumā ir deklarēts brīvas gribas princips.Vienīga formalītāte, kuru jāievēro darba līguma noslēgšanā - rakstveida forma, t.i. lai darbiniekam būtu vieglāk pierādīt, ka līgums ir noslēgts. Apstāklim kā līgums ir nosaukts nav saturiskas nozīmes. Nu labi, VDI konstatē, ka starp pusēm ir drizāk darba tiesiskas attiecības nekā no uzņēmuma līguma izrietošas attiecības - taču rakstveida līgums pastāv un to saturu ir noteikusi pušu BRĪVA GRIBA

Prieks, ka VDI pārstāvis ir tik pārliecināts par savām pozīcijām, kas droši vien balstītas uz Rīgas reģiona tiesu praksi. Nebūti slikti iepazīties arī ar citu apgabaltiesu praksi (to pašu Kurzemes apgabaltiesas) un tad runāt par vienotu judikatūru. Pie tam, apstākļi ir būtiski mainījušies tādā nozīmē, ka kopš 2012.gada 1.jūlija Inspekcijai ir jāmeklē pašai un jāpierāda pārkāpums - tiesas to vairs nedara un nedarīs un nekādus pierādījumus pašas nemeklēs. APK lietas jau gadu skata pēc APK, nevis pēc APL. Un esiet gatavi ierasties tiesās un aizstāvēt savas pozīcijas argumentēti, ne tikai vicināties ar tukšām bla-bla-bla replikām un novecojušu tiesu praksi.

Tāpēc, ka tas nemainīs VDI praksi:)+ šajā jautājumā jau ir skaidra judikatūra.

Primārais kritērijs līguma esamībai, veidam, sekām utt. ir līdzēju griba (CL 1427.p.). Nevar uzspiest līdzējiem tās tiesiskās sekas, kuras šie paši līdzēji ar savu gribas izteikumu ir vienojušies NERADĪT (piem., pakļaušanās darba devēja kārtībai, sociālā aizsardzība u.tml.).



Protams, cita lieta, ja faktiskie apstākļi norāda uz uzņēmuma līguma pazīmju neesamību (piem., nav patstāvības, nav savu rīku, - sk. CL 2212.p.) vai uz darba līguma esamību (pakļaušanās darba devēja noteiktajai kārtībai, darba laiks u.tml., darba devēja rīku, materiālu, telpu pastāvīga izmantošana, nav pašnodarbinātā vai IK satuss utt.).



Jāņem vērā, ka uzņēmuma līgums ir ekonomiski ļoti efektīva ārpakalpojuma forma. Iedzenot to pagrīdē, tiek mazināta mūsu komersantu konkurētspēja.

ja jau Lieta Nr.140007313 nemainīs VDi praksi, tad kādēļ šis spriedums netika pārsūdzēts?

par Darba līguma nenoslēgšanu. Ir valsts iestāde, kurā nav nekāda līguma, piemēram, Valsts policija. Un tagad, būtu kāds jāsoda? Armijā ir dienesta līgums un īpaši pakļautās personas statuss. Ja, nemaldos, tad robežsargiem - arī. Ja kāds domā, ka līguma vietā ir likums, tad varbūt var pieņemt vēl likumus par katru darba vietu un arī iztikt bez līgumiem?

Ja ir noslēgts līgums, kurā norādīts veicamais darbs, samaksa, pakļaušanās noteiktai kārtībai un rīkojumiem, tad tas ir darba līgums, neskatoties uz nosaukumu. Pat ja tas nodēvēts par uzņēmuma līgumu vai darbaspēka nomas līgumu u.tml., tad nav pamata piemērot LAPK 41.p. 1.d., ja vien minētās būtiskās sastāvdaļas ir rakstveida formā fiksētas. Apskatot VDI mājas lapā esošo informāciju, grūti izsecināt, ko VDI saprot ar šo rakstveida formu – tikai būtiskās sastāvdaļas, varbūt obligāti visi DL 40.p. 2.d. minētie punkti. Ja aplūko DL 40.p. 2.d., tad darbinieka pakļaušanās tur tā burtiski nemaz neparādās. Būtu interesanti uzzināt, kāds minimālās prasības ir, lai VDI to atzītu par rakstveida darba līgumu.

Darba_inspekcijas_parstavis šeit raksta par fiktīviem uzņēmuma līgumiem gadījumos, kad faktiski esot darba tiesiskās attiecības. Manuprāt, tie varētu būt simulatīvi darījumi, proti, aiz „uzņēmuma līguma” (ja tā satur atbilst īstam uzņēmuma līgumam CL izpratnē) slēpjas darba līgums, kuru patiesībā līdzēji gribējuši noslēgt. Pārspīlēta arī rakstveida darba līguma nozīme. Jā, pierādīšanu tas atvieglo, tomēr, ja darba devējs nepildīs līguma vai DL noteikumus, tad bez tiesas neiztiks tāpat.

Jā, šoreiz visu cieņu Autorei - viens šāds spriedums ir atrasts (personīgi nebiju šo spriedumu redzējis), bet jāteic, ka šis viens Ventspils tiesas spriedums nerada judikatūru un tas ir pretrunā ar Senāta un Administratīvās apgabaltiesas judikatūru (sk. manu pirmo komentāru). Šis viens spriedums noteikti nemainīs Valsts darba inspekcijas praksi. Faktsiki šajā spriedumā ir pieļauta viena būtiska kļūda, apgalvojot, ka uzņēmuma līgums nerada sociāli negatīvas sekas, jo par darbinieku tiek maksāts sociālais nodoklis, aizmirstot to, ka darbiniekam tiek liegtas Darba likumā noteiktās garantijas (atvaļinājums, darbnespējas apmaksa utt). Jā, var jau teikt (rakstā tas tā ir pateikts), ka Darba likumā noteiktās garantijas netiek zaudētas, taču praksē ir viens liels \\\"BET\\\" - darbiniekam šo garantiju nodrošināšana ir jāpanāk tiesas ceļā, ceļot prasību pret darba devēju. Daudzi varbut teiks, ka tas ir vienīgais tiesiskais ceļš, taču tik pat daudzi sapratīs, kādas ir praktiskās darbinieka iespējas tiesāties ar darba devēju. Tāpēc vēlreiz jāatgriežas pie Senāta lēmuma, kas tikai daļēji citēts manā pirmajā komentārā: Valsts ir izveidojusi Valsts darba inspekciju, lai tā pārraudzītu darba tiesisko attiecību jomu un iejauktos, ja to prasa darbinieku drošības un veselības intereses.

Lietas Nr.140007313. Lietas faktiskie apstākļi tieši par uzņēmuma līgumiem.

Iesaku rūpīgāk lasīt komentārus. Komentārā tika runāts par tiem spriedumiem, kuros risināts jautājums par fiktīviem uzņēmuma līgumiem, nevis par visiem inspekcijas spriedumiem. Kopējā inspekcijas spriedumu statistika ir 86% pret 14% inspekcijas labā.

Nav korekti apgalvot, ka Valsts darba inspekcijas praksē nav darba devējam labvēlīgu spriedumu. Raksta autore pati ir pārstāvējusi tiesā darba devēju, kur Valsts darba inspekcijas piemērotais administratīvais sods par nereģistrēto nodarbinātību ir atcelts. Šis spriedums nav pārsūdzēts un tas ir stājies likumīgā spēkā 24.05.2013.

Šādu rakstu būtu vērts gatavot un pārmest Valsts darba inspekcijai nepareizu gramatisko interpretāciju tikai tad, ja autore būtu atradusi kaut vienu spriedumu, kurā Valsts darba inspekcijas uzliktais sods par fiktīviem uzņēmuma līgumiem būtu atcelts. Jauzsver, ka šādu spriedumu Valsts darba inspekcijas praksē nav, kaut gan šādi piemērotie sodi ir skaitāmi simtos.

Šādu sodu piemērošanas filosofija ir ļoti vienkārša, proti, pie apstākļiem, kad faktiskajā situācijā ir jābūt noslēgtam darba līgumam (ir saskatāmas visas darba tiesisko attiecību pazīmes, proti, pakļaušanās noteiktai darba kārtībai, regulāra ikmēneša atlīdzība un darba devēja nodrošināti darba rīki), darba līgums nav noslēgts, bet ir noslēgts cits civiltiesisks līgums (un līguma nosaukumam nav nekādas nozīmes). Šāds nodarījums precīzi veido administratīvā pārkāpuma sastāva pacīmes pēc LAPK 41.panta pirmās daļas.

Arī administratīvā apgabaltiesa ir norādījus, ka tiesa uzskata, ja tiesiskās attiecības starp līgumslēdzējpusēm atbilst darba tiesiskajām attiecībām, tad šādu tiesisko attiecību noformēšana, neizmantojot darba līgumu, ir prettiesiska. Tādējādi abām līgumslēdzējpusēm, ja tās vēlas nodibināt līgumattiecības vai turpināt tiesiskās attiecības, kuras līdzinās iepriekš konstatētajām attiecībām, nav izvēles brīvības attiecībā uz noslēdzamo līgumattiecību veidu, bet gan noslēdzams darba līgums.

Šādas atziņas ir ietvertas arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 20.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-662/2010 9.punktā: „Personu privātautonomija nav absolūta. Valsts var ar likumu to ierobežot, ja to attaisno augstākas vērtības, piemēram, sabiedrības drošība, veselība u.tml. Valsts ir izveidojusi Valsts darba inspekciju, lai tā pārraudzītu darba tiesisko attiecību jomu un iejauktos, ja to prasa darbinieku drošības un veselības intereses. Pie tam inspekcija ir tiesīga iejaukties arī tad, ja tiesisko attiecību dalībnieki neizrāda subjektīvu vēlmi pēc tās. Tas ir pamatoti, jo likums neprasa inspekcijas darbības pieļaujamībai kontrolējamo personu piekrišanu. Izskatāmajā lietā inspekcijas iejaukšanās ir attaisnota, jo, kā konstatējusi inspekcija, trešās personas faktiski veic darbu, pakļaujoties pieteicēja noteiktai darba kārtībai, par atlīdzību, bet nesaņem darbiniekiem ar likumu piešķirtās garantijas un tiesisko aizsardzību.”

Diemžēl jāsecina, ka prettiesisku uzņēmumu līgumu slēgšanas prakse, pastāvot darba tiesisko attiecību pazīmēm, Latvijā ir izplatījusies kā sērga. Tas ir veids, kādā uzņēmēji iedomājušies \\\\\\\"optimizēt\\\\\\\" izdevumus jeb citiem vārdiem sakot - apkrāpt valsti. Valsts darba inspekcija apsola, ka tā arī turpmāk ļoti stingri vērsīsies pret šādiem likumpārkāpējiem un aizstāvēs visas sabiedrības intereses, neskatoties uz dažādu Kangaru centieniem to ierobežot.

Paldies, ņemšu vērā. Lasot tādus murgus, pirksti paši uzspiež necenzētos taustiņus :D:D

Lūdzams izvēlēties pieklājīgu sarunas toni un turpmākajos komentāros iztikt bez necenzētu vārdu lietošanas, ko attiecīgi esam spiesti aizstāt ar [..]!

Kopš 17.10.2012. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes ir pagājis pārkāk ilgs laiks, lai publicētu šādu atriebības rakstu.