ŽURNĀLS Tiesību politika

Kā norāda Valsts kancelejas pārstāvji, saskaņā ar likumprojektu turpmāk vienoti atlases principi attieksies ne tikai uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem ierēdņiem, bet gan uz ikvienu valsts pārvaldē strādājošo darbinieku, kā tas arī notiek citviet pasaulē.

Valsts kanceleja jau iepriekš ir uzsvērusi, ka cilvēkresursi ir noteicošais faktors, lai valsts pārvaldē tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvākas pārmaiņas, ilgtermiņā attīstot profesionālu un efektīvu pārvaldības modeli, kā to paredz 2013. gada 6. februārī valdības apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija. Izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts ir nākamais būtiskais solis Valsts kancelejas sadarbībā ar augsta līmeņa ekspertiem izstrādātās Cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanā. Turklāt, kā atzīmē Valsts kanceleja, tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments šajā jomā, jo nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš nav darīts.

Pēc Valsts kancelejas sniegtajām ziņām, rezumējot svarīgāko attiecībā uz nākotnes plāniem šajā virzienā, likumprojekts ietver pasākumus cilvēkresursu attīstības politikas īstenošanai, t.sk. koordinētu ierēdņu un darbinieku attīstības programmu valsts pārvaldē, lai nākotnē piedāvātu kompetenču attīstīšanas iespējas talantīgākajiem ierēdņiem un darbiniekiem, piemēram, līderības, stratēģiskās plānošanas, analītiskās domāšanas u.c. kompetenču attīstīšanu. Tāpat likumprojekts paredz ieviest mediācijas pakalpojumus dienesta attiecībās, piedāvājot iespēju pusēm rast mierizlīgumu pirmstiesas posmā. Tas arī nosaka, ka uz ierēdņu un darbinieku amatiem tiek rīkoti atklāti konkursi, kuri tiek publicēti vienuviet – valsts pārvaldes vakanču datu bāzē, kā arī iestāžu mājas lapās, kā arī citas būtiskas pārmaiņas u.c.

Civildienesta reformu tendences

Lai pilnīgāk raksturotu gan likumprojekta izstrādes pamatojumu, gan pašreizējās situācijas un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķi un būtību, piedāvājam izvilkumu no dokumenta anotācijas.¹

Tātad Valsts civildienesta likums ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2001. gada 1. janvāra. Šajā laikā ir notikusi gan likuma normu pilnveidošana, gan attīstījusies prakse normu piemērošanā.