ŽURNĀLS Redaktora sleja

25. Marts 2014 /Nr.12 (814)

Ne-Loģika
19 komentāri

Padomju ideologi, lai izskaidrotu marksistiskās teorijas un prakses pretrunas, ieviesa loģikai pretstatītu jēdzienu "dialektiskā loģika". Tikai ar tās palīdzību varēja pamatot, piemēram, to, kādēļ Marksa jau 19. gadsimtā "tūlīt, tūlīt" pareģotā vispasaules proletariāta revolūcija tā arī nekad nenotika, vai to, kāpēc PSRS no "attīstītā sociālisma" stadijas gadu desmitiem ilgi neizdevās pāriet uz cerēto komunisma fāzi. Vienīgi atbilstoši "dialektiskajai loģikai" bija arī tas, ka pasaules lielākais "cīnītājs par mieru" Leonīds Brežņevs varēja ilgstoši atbalstīt nemierniekus visās pasaules malās, līdz beidzot – kronis visam! – ievest PSRS karaspēku Afganistānā.

Diemžēl arī mūsdienu Krievijas politiķu runas un darbu kopsakarības nav iespējams izprast, balstoties tradicionālās, Rietumeiropas kultūrā izkoptās loģikas metodēs.

Kāpēc, piemēram, Latvija vai Igaunija, slēdzot robežlīgumus ar Krievijas Federāciju, nedrīkstēja pat pieminēt savus padomju okupācijas laikā zaudētos Abrenes un Petseres novadus, kas Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas sastāvā nokļuva, balstoties uz tādiem pašiem padomju varas iestāžu lēmumiem, ar kādiem Krima savukārt tika piešķirta Ukrainas PSR un kas nupat Krievijas izpratnē izrādījušies nelikumīgi, tāpēc ar militāru spēku labojami.

Kāpēc Krievija turpina uzbāzīgi uzspiest krievu valodu kā valsts valodu Latvijai, Igaunijai, Ukrainai un citām valstīm, kurās padomju okupācijas rezultātā izveidojušās lielas krievu mazākumtautību grupas, ja pati savā teritorijā būtiski ierobežo tur vēsturiski dzīvojošo pamattautu valodas. Tā, piemēram, Krievijas Konstitucionālā tiesa 2004. gada 16. novembrī atcēla Tatarstānas autonomās republikas likumu normas, kas paredzēja tatāru rakstu valodā kirilicas vietā izmantot latīņu alfabētu (līdzīgi kā tatāru valodai radniecīgajā turku valodā), kas, pēc valodnieku domām, ļautu labāk atveidot tatāru valodas skaņas. Spriedumā cita starpā norādīts, ka valsts vienotības un veiksmīgas funkcionēšanas nolūkos visu Krievijas Federācijā lietoto valodu rakstībai jābalstās vienīgi uz kirilicu un ka šiem apsvērumiem, izvēloties rakstības formu, ir piešķirama lielāka nozīme nekā valodas fonētiskajām īpatnībām.

Kāpēc Krievija par argumentu Krimas aneksijai izmantoja tās iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumus, kaut, neskatoties uz mērķtiecīgo naida kurināšanu, nevienu reālu incidentu tai nebija izdevies sarīkot? Tai pašā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesu pārpludina lietas par brutāliem cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā. Un, protams, – kāpēc Krimas iedzīvotājiem pienākas viņu apdzīvotās teritorijas valstiskās piederības brīvas izvēles iespējas, savukārt separātisko Ziemeļkaukāza tautu viedoklis nav jāņem vērā? ("Referendums", kurā vairāk nekā 95% čečenu pēc diviem asiņainiem kariem ar prieku nobalsoja par palikšanu Krievijas sastāvā, nav arguments – ar šādu priekšnesumu var sacensties vienīgi Ziemeļkorejas režīma režisori.)

Kāpēc žurnālistikas vārda necienīgo Krievijas TV propagandas kanālu ierobežošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, ja turpretī pašā Krievijas Federācijā cenzūra ir ikdiena? Piemēram, Krimas aneksijas laikā no darba tika atlaista ietekmīgā portāla lenta.ru (līdz šim to mēnesī apmeklēja ap 20 miljoniem unikālo lietotāju!) galvenā redaktore Gaļina Timčenko – dažas stundas pēc tam, kad portālā publicētā Ukrainas nacionālista intervijā Federālais uzraudzības dienests (Роскомнадзор) bija saskatījis aicinājumu uz ekstrēmismu. Neskatoties uz to, ka portāls "bīstamo" ukraiņa citātu uzreiz izdzēsa, atlaists, protams, tika arī šo interviju Kijevā veidojušais lenta.ru korespondents.

Tai pašā laikā vairāk nekā 50 pazīstami Krievijas zinātnieki nosūtījuši vēstuli tam pašam Роскомнадзор ar aicinājumu pārbaudīt, vai Kremļa lakstīgalas Dmitrija Kiseļeva televīzijā paustie draudi pārvērst ASV radioaktīvos pelnos nav ekstrēmisms, kas pārkāpj Krievijas likumus. Kāda būs mediju kontroliera atbilde šajā gadījumā?

Mums kā demokrātiskas valsts iedzīvotājiem ir grūti iedomāties situāciju, kādā diemžēl atrodas Krievijas žurnālisti un visi citi, kas vēlas brīvi saņemt un nodot informāciju. Ar vieglu ģenerālprokurora rokas mājienu interneta sakaru uzņēmumiem tiek doti rīkojumi bloķēt iedzīvotāju pieeju "nevēlamiem" interneta portāliem, tai skaitā, protams, opozīcijas interneta platformām, un aizliegto adrešu saraksts tiek regulāri papildināts. Piemēram, pēc dalības pretkara demonstrācijā Maskavā tika bloķēts grupas "Mašina vremeņi" līdera facebook konts (un, starp citu, aizliegti arī plānotie koncerti).

Šādos apstākļos vislielāko cieņu un apbrīnu raisa Krievijas pilsoņu drosme paust savu viedokli. Kaut vai ironiskais opozīcijas jauniešu organizācijas "Весна" 20. martā iesniegtais pieteikums Pēterburgas vēlēšanu komisijā – iniciatīva rīkot referendumu par Pēterburgas izstāšanos no Krievijas Federācijas un atkalapvienošanos ar Eiropu, kļūstot par Lihtenšteinas hercogistes sastāvdaļu (skat. svoboda.org).

Ja varēja Krima, kāpēc lai Pēterburga nevarētu?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Ne-Loģika. Jurista Vārds, 25.03.2014., Nr. 12 (814), 2.lpp.
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautājums
26. Marts 2014 / 10:48
7
ATBILDĒT
Saistībā ar žurnālistiku būtu interesanti redzēt autores viedokli par jaunās iestādes, kas nodarbosies ar publikāciju kontroli (neatceros pareizo nosaukumu, bet MK tikko paziņoja, ka ir plānots), izveidošanu. Ar ko mēs tad atšķiramies no Krievijas?
Rindkopā par "valsts valodas uzspiešanu" vispār nav skaidra, kaut kā neesmu pamanījis neko tādu, var būt ir reāli piemēri?
Vispār esmu pārsteigts par šādām publikācijām JV.

Manuprāt, visiem Latvijā dzīvojošiem ir jāvienojas kopīgai izaugsmei, tad arī lielākā daļa "problēmu", kas šobrīd ir "aktuālas", pašas par sevi atkritīs, jo to personu, kas būs gatavi klausīties tādas "interesantas" idejas, kā Latgales pievienošanas Krievijai utt., būs niecīgi maz.
Spīdola > Jautājums
27. Marts 2014 / 11:26
0
ATBILDĒT
Maskavas pilsētas dome ierosinājusi kriminalizēt (ar sodu no 500 000 rubļu līdz brīvības atņemšanai līdz 4 gadiem) blogeru un sociālo tīklu lietotāju izteikumus par to, ka Krimas aneksija var ietekmēt citu Krievijas iedzīvotājus, piemēram, ļaujot Krimas iedzīvotājiem pretendēt uz budžeta vietām Krievijas augstskolās. Šādi izteikumi negatīvi noskaņojot parastos Krievijas iedzīvotāju intereses un esot tādējādi uzskatāmi par naida kurināšanu pret Krimas iedzīvotājiem.
Skat.: http://lenta.ru/news/2014/03/27/xeno/
Lex > Spīdola
28. Marts 2014 / 12:07
0
ATBILDĒT
Tāda ir tā vārda brīvība Krievijā, galvenais, lai kādā brīdī Latvija nesāktu līdzināties tai...
laiks mosties! > Jautājums
26. Marts 2014 / 11:01
0
ATBILDĒT
Kolēģi, šķiet, Jūs jokojat?!
Hbuf
26. Marts 2014 / 01:44
6
ATBILDĒT
Labi, ka autore iestājas par mazākumtautību tiesībām (un vārda brīvību) Krievijā.

Zināmas šaubas gan izraisa fragments: "Kāpēc Krievija turpina uzbāzīgi uzspiest krievu valodu kā valsts valodu Latvijai, Igaunijai, Ukrainai un citām valstīm, kurās padomju okupācijas rezultātā izveidojušās lielas krievu mazākumtautību grupas," Pirmkārt, ievērojama krievu kopiena visu šo valstu tagadējās teritorijās dzīvoja jau to neatkarības proklamēšanas brīdī - tā ir tāda pati "vēsturiski dzīvojoša pamattauta" kā pieminētie tatāri Krievijā. Otrkārt, gribētos redzēt pamatojumu apgalvojumam, ka Krievija "uzspiež" Latvijai, Igaunijai un Ukrainai krievu valodu kā valsts (!) valodu.
Latviete > Hbuf
26. Marts 2014 / 10:56
2
ATBILDĒT
Referendums par krievu kā otru valsts valodu, Jūsuprāt, nebija uzspiešana, vai ne? Tikai tāds maigs un draudzīgs pamudinājums..
HBUF > Latviete
28. Marts 2014 / 14:46
1
ATBILDĒT
1. Likumdošanas iniciatīva nav uzspiešana 2. Latvijas pilsoņi, kas desmitiem tūkstošu parakstījās par divu valodu līdzīgu lietošanu, nav Krievija.
Lex > Latviete
26. Marts 2014 / 12:13
6
ATBILDĒT
referendums ir tautas balsošana par kādu jautājumu, kas tiek rīkots, ievērojot likumu. Ja Jums ir ziņas par konkrētā referenduma pārkāpumiem, tad Jums ir ne tikai tiesības, bet arī pilsoniskais pienākums informēt attiecīgi tiesībsargājošas iestādes.
Latviete > Lex
26. Marts 2014 / 22:40
2
ATBILDĒT
Jūsu joks nav ne smieklīgs, ne asprātīgs. Šķiet, vēlējāties pateikt vien to, ka šī referenduma iniciatori un kaislīgākie atbalstītāji bija tīrasiņu latvieši, kuri tagad nu naktīs nespēj dusēt saldā miegā aiz bēdām par to, ka diemžēl neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu mīļotās brāļu tautas valodas atbalstam..
Hbuf > Latviete
28. Marts 2014 / 14:41
1
ATBILDĒT
"vēlējāties pateikt vien to, ka šī referenduma iniciatori un kaislīgākie atbalstītāji bija tīrasiņu latvieši" - vai tas ir apgalvojums, ka "netīrasiņu" latviešiem un nelatviešiem nav tiesību iniciēt referendumus (kas turklāt konkrētajā gadījumā neaiztika latviešu leģitīmās intereses - grozījumi paredzēja, ka latviešu valoda katrā gadījumā paliktu valsts valoda)?
CCL > Hbuf
30. Marts 2014 / 16:39
0
ATBILDĒT
Tas nozīmē, ka dīvainā veidā Latvijā ir radušies pilsoņi, kas nesaprot, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur būt un attīstīties latviešu valodai. Ja viņiem tādas rūpes par krievu valodu un savām ērtībām, nesaprotu, kāpēc viņi vēl nav Krievijā un kāpēc viņiem vajadzēja šo Latvijas pilsonību.
Latviete > Hbuf
29. Marts 2014 / 17:08
0
ATBILDĒT
Iniciēt, protams, var jebkurš jebko, domājams, ideju tāpat labi sapratāt. Vienkārši krīt uz nerviem tāds pārspīlēts naivums (ko Jūs noteikti uzspēlējat), ka šis referendums bija latviešu tautas griba. Ar "latviešu tautu" es saprotu Latvijai lojālus pilsoņus.
Historia > Hbuf
26. Marts 2014 / 10:53
0
ATBILDĒT
Latvijā ir divas pamattautas: latvieši un lībieši. Pārējie ir mazākumtautības, kuru tiesības, protams, ir jārespektē.
Hbuf > Historia
28. Marts 2014 / 14:44
0
ATBILDĒT
Jums ir savdabīga pamattautas definīcija.... Par definīcijām diskutēt ir grūti. Piebildīšu vien, ka arī 1920.-ajos gados krievu īpatsvars LR bija krietni lielāks par tatāru īpatsvaru Krievijā.
Historia > Hbuf
28. Marts 2014 / 16:54
0
ATBILDĒT
Paskatījos google. Tatāri ir lielākā Krievijas mazākumtautība - 7%. Daudz vairāk nekā 3 miljoni!
P.S. Mana pamattautas definīcija nav nemaz mana. Tā ir ļoti tradicionāla un balstās uz to, ka kāda tautas lielākā daļa konkrētajā teritorijā dzīvo ļoti sen un ļoti tradicionāli. Turklāt parasti tas nozīmē arī to, ka šai tautai atšķirībā no mazākumtautībām nav savas valsts citā teritorijā.
Zabulon
25. Marts 2014 / 13:08
7
ATBILDĒT
Neloģiski ir atbalstīt masveida histērijas veidošanos saistībā ar Krima notikumiem. NATO jau patrulē gaisa telpu virs Baltijas.
:) > Zabulon
28. Marts 2014 / 14:05
0
ATBILDĒT
Vai, Jūsprāt, loģiskāk ir nelikties ne zinis, ka dzīvo kaimiņos vājprātīgajam?
Omļašs Seskis
25. Marts 2014 / 10:26
0
ATBILDĒT
Jautājums par vārda brīvību ir visnotaļ diskutabls!
Nevar nepiekrist augsta ranga Krievijas militārpersonas teiktajam, ka aiz vārda brīvības tiek slēpti visbaisākie noziegumi. Uz žurnālista jautājumu par kārtības un tiesiskuma nodrošināšanu, militārpersona atbildēja, ka pirmais darbs bijušajās PSRS republikās ir to personu sodīšana, kuras privātajām vajadzībām izmanto interneta resursus un mobilos telefonus, jo tādējādi varbūt arī negribot tiek atbalstīti ārvalstu spiegi, kaitnieki, 5.kolonna, diversanti, panikas cēlāji, tautas mantas izlaupītāji, bandīti un tūkstošiem citas, vēl baisākas noziedznieku grupas. Tikai pēc interneta un mobilo telefonu lietotāju sodīšanas varēs strādāt ar atlikušo "mazo cilvēku"grupu tautvaldības un tiesiskuma nodrošināšanai, jo tiesiska sabiedrība esot modra sabiedrība, kas spēj un grib nodrošināt izolētu teritoriju bez ārvalstu noziedznieku ietekmes.
M.Zanders raksta
25. Marts 2014 / 09:25
0
ATBILDĒT
Diemžēl Latvija saskaras ar situāciju, kurā aprakstītā loģika nedarbojas. Ja mēs demokrātisko vērtību vārdā sakostiem zobiem pieciešam un piecietīsim zināmas aktivitātes, tad mēs piemirstam, ka šo aktivitāšu mērķis ir demokrātijas kā tādas iznīcināšana. (. .)

Savukārt cilvēkiem, kuri apzināti darbojas provokāciju, vardarbības izraisīšanai, nav tiesību atsaukties uz vārda brīvību, jo viņu mērķis ir galu galā šo vārda brīvību likvidēt (ko mēs lielā mērā jau redzam Krievijā). Attiecīgi pret šiem cilvēkiem Latvijas valstij ir tiesības vērsties bez refleksijām par Voltēru utt. To, starp citu, derētu atcerēties arī daļai cittautiešu: Latvijas valsts graušana galu galā nozīmēs arī to, ka jūs paši nevarēsiet vairs brīvi kritizēt un izteikties.
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Jaunā juristu portāla pirmās 100 dienas
Pagājušajā nedēļā, publiskojot "Jurista Vārda" portāla jauno – mobilo – versiju m.juristavards.lv, gandrīz ir noslēdzies lielo pārmaiņu cikls, kas žurnāla un elektroniskās vietnes satura lietošanu padarījis daudz ērtāku, ...
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi kā attaisnojums pamattiesību ierobežojumam
Iepriekš "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos1 autors vispirms teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā un secināja, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski ...
Edgars Džeriņš, Mārtiņš Egle
Skaidrojumi. Viedokļi
Par apdrošinātāju nepamatotu atteikumu izmaksāt atlīdzību
Raksta ietvaros autori caur sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas prizmu apskatīs, cik godīgi pret saviem klientiem ir apdrošinātāji, tēmas ietvaros plašāk pievēršoties jautājumam par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas ...
3 komentāri
Viktorija Voitešonoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana un ar to saistītā problemātika: Latvijas tiesu prakse
Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 19. nodaļa1 ietver nosacījumus prasības nodrošināšanai, tomēr viedokļi minētajā jautājumā ir ne tikai dažādi, bet arī savstarpēji pretrunīgi. Piemēram, ne no judikatūras, ne tiesu prakses ...
3 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Eiropas Komisija izpētījusi Latvijas tiesu darbu
Neraugoties uz to, ka Latvijā aizvien ir ļoti aktuāls jautājums, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus un efektivizēt tiesvedības procesu, lai mazinātu lietu uzkrājumu tiesās, Eiropas Komisija (EK) ir izpētījusi: Latvijā jau tiek ...
AUTORU KATALOGS