ŽURNĀLS Informācija

14. Marts 2017 /Nr.11 (965)

Būtiskākais Augstākās tiesas darbā 2016. gadā: reforma un civillietu uzkrājuma samazinājums

Piektdien, 3. martā, Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce izvērtēja AT darbu 2016. gadā. Plēnumā piedalījās 29 no 36 AT tiesnešiem un viens tiesneša pienākumu izpildītājs, kā arī viesi – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Šajā materiālā sniegts plašāks pārskats par plēnumā izskanējušajām būtiskākajām norisēm AT aizvadītajā gadā.

2016. gadā turpinājās tiesu teritoriālā reforma, samazinot rajona (pilsētu) tiesu skaitu, un pabeigta pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu, likvidējot apelācijas instanci – AT Tiesu palātas. Kā atzīmēja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšana 2016. gadā noritēja veiksmīgāk nekā process pirms diviem gadiem, beidzot Krimināllietu tiesu palātas darbību, jo bija skaidrāks reformas normatīvais regulējums, un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ineta Ozola spēja konstruktīvi administrēt tiesu palātas pēdējo darba gadu.

Savukārt stiprinot AT kā kasācijas instanci, veikti vairāki organizatoriski un personālvadības pasākumi, pirmkārt, palielinot kvalificēta tiesnešu atbalsta personāla skaitu. 2016. gadā darbu sāka reorganizētā Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ar plašākām funkcijām un personālu. Palielināts arī tiesnešu atbalsta personāla skaits departamentos – 36 tiesnešiem atbalstu sniedz 41 tiesneša palīgs, pieci zinātniski analītiskie padomnieki un trīs konsultanti.

Otra būtiska iezīme AT darbam 2016. gadā bija pozitīvā lietu izskatīšanas bilance – neizskatīto lietu atlikums samazinājies par 37 %.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Numura tēma
Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens
Reorganizācija ir tiesisku un ekonomisku pasākumu kopums, kas kapitālsabiedrībai ļauj pārstrukturēt savu saimniecisko darbību, lai to labāk organizētu, lai nodalītu atšķirīgus saimnieciskās darbības virzienus un attīstītu tos. ...
Jānis Ilsteris
Viedoklis
Objektīvas un kvalitatīvas informācijas aprite neradīs sašķeltību starp sabiedrību un tiesu varas institūcijām
Saistībā ar masu informācijas līdzekļos pēdējā laikā veltītajiem kritiskajiem viedokļiem par Latvijas Republikas prokuratūru un prokuroru darbu, mēs – Latvijas Prokuroru biedrība – vēršamies ar šo aicinājumu pie sabiedrības, ...
Vija Kalniņa
Numura tēma
Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti
Kapitālsabiedrības reorganizācija ir veids, kā pārstrukturēt savu saimniecisko darbību. Taču nereti reorganizācijas mērķis – pārstrukturēt saimniecisko darbību – tiek izmantots kā aizsegs citam mērķim – risku pārnešanai un ...
5 komentāri
Krista Zariņa
Numura tēma
Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē
Darba likuma1 28. nodaļa "Uzņēmuma pāreja citai personai" tika iestrādāta likumā jau tā pieņemšanas laikā, transponējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) 2001. gada 12. marta Padomes Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību ...
Veronika Sajadova
Numura tēma
Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju
2016. gada 22. novembrī Eiropas Komisija publicējusi Priekšlikumu direktīvai par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju1 (turpmāk – Priekšlikums). Minētais Priekšlikums ir loģisks turpinājums 2014. gada Rekomendācijai par ...
AUTORU KATALOGS