ŽURNĀLS Numura tēma

1. Augusts 2017 /Nr.32 (986)

Ielu māksla, grafiti un huligānisms (vandalisms)
Dr. iur.
Vadims Mantrovs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents 

Ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. Ielu mākslas svarīgi elementi ir publiskums un slepenība, jo ielu mākslinieki parasti rada ielu mākslas darbus visdažādākajās izpausmes formās, nenorādot savu vārdu. Autors apskata jēdziena "ielu māksla" ietvaru, kā arī sniedz ieskatu problemātikā, kas saistīta ar ielu mākslinieku darbību, ja tā veikta bez lietas (ēkas, nožogojuma u.c.) īpašnieka atļaujas. Šis raksts atspoguļo 2016. gada mākslas tiesību vasaras skolā nolasītās lekcijas "Street art, grafiti & vandalism" konspektu, lai iepazīstinātu ar šīs lekcijas saturu plašāku interesentu loku.

1. Ielu mākslas vispārējs raksturojums

1.1. Jēdzienu sistēma

Vispirms nepieciešams raksturot jēdzienu sistēmu ielu mākslas (street art – angļu val.) temata ietvaros, ņemot vērā to, ka dažādi autori kā mākslas zinātnes, tā tiesību zinātnes jomā tādus terminus kā "ielu māksla" vai "grafiti" ("grafīti") uztver atšķirīgi.

No jēdzieniskā viedokļa šī raksta ietvaros ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. No ielu mākslas jēdziena viedokļa par ielu mākslas ietvaros radīto darbu autoru tiek uzskatīts ielu mākslinieks, proti, persona, kuras radošās darbības rezultātā ir radies konkrēts ielu mākslas darbs.

Ārvalstu tiesību literatūrā pastāv vienprātība, ka termins "grafiti" ir nācis no itāļu valodas vārda graffiare, kurš nozīmē "ieskrāpēt" un kurš pamatojas uz grieķu valodas vārdu grafein, kas savukārt nozīmē "rakstīt". Ar jēdzienu "grafiti" drīzāk tiek apzīmēti nevis paši ielu mākslas darbi, bet gan tehnika, kādā tie tiek izpildīti, proti, uzraksti, attēli vai zīmējumi uz ēku sienām, kuri izpildīti ar krāsu aerosoliem, speciāliem krāsu zīmuļiem, speciālām otām, krāsu marķieriem utt. Vandalisms tiek uztverts kā tīšs kaitējums citai personai piederošajai lietai. No Latvijas tiesību viedokļa vandalisma vietā varētu norādīt huligānismu vai svešas lietas (mantas) tīšu bojāšanu, kas tiks raksturots turpmāk.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Novitāte Latvijā – mākslas tiesības
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas īsā laika periodā Latvijas juristu saimei vajadzēja krasi paplašināt savas zināšanas, un augstskolām radās nepieciešamība pēc jaunām mācību programmām, tajās iekļaujot ne tikai jaunu ...
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori divās Latvijas augstskolās
Latvijas tiesībzinātniekiem piepulcējušies divi jauni tiesību zinātņu doktori – Jānis Kubilis un Rolands Neilands, kuru darbi izstrādāti civiltiesību nozarē un kuri ir orientēti uz ideju un zinātnisku priekšlikumu izstrādi Latvijas ...
Irina Oļevska
Numura tēma
Īsumā par kultūras mantojuma un mākslas tiesību nozari Baltijas valstu reģionā
Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām un presē aktīvi atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai ...
Līga Ābele, Anita Vaivade
Numura tēma
Praktisks skats uz normatīvo regulējumu kultūras mantojuma jomā
Lai detalizētāk aplūkotu pašreizējo situāciju mākslas tiesību jomā, un konkrētāk – kultūras mantojuma regulējumā un nākotnes perspektīvās, "Jurista Vārds" lūdza sniegt savu komentāru divām ekspertēm mākslas tiesību jomā: ...
Rolands Žīgurs
Numura tēma
Piesavināšanās jēdziens mākslas tiesībās
Saskaņā ar autortiesību pamatprincipiem bez autora atļaujas viņa darbu nedrīkst izmantot, tomēr mūsdienu mākslas tendences uzskatāmi demonstrē, ka populāri mākslinieki netraucēti pārkāpj autortiesības regulējošo normatīvo aktu ...
AUTORU KATALOGS