Kultūras priekšmetu kontrabanda jau kopš 19. gadsimta ir bijusi viens no ienesīgākajiem prettiesiskajiem naudas pelnīšanas veidiem, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sasniedzot otro vietu un piekāpjoties tikai narkotiku biznesam. Tomēr, lai arī mūsdienās šī tendence ir samazinājusies, tāpat ik gadu kultūras priekšmetu zādzība un prettiesiska izvešana no valsts sasniedz vismaz 10 miljardu dolāru zaudējumu apmēru.1 Šobrīd kultūras priekšmetu aizsardzība un zādzības aizliegums ir kļuvuši aktuāli 2017. gada 24. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (turpmāk ANO DP) pieņemtās rezolūcijas2 dēļ, kas iezīmēja starptautiskās sabiedrības nosodījumu ISIS darbībām Tuvajos Austrumos, iznīcinot dažādus kultūras pieminekļus un izzogot kultūras priekšmetus, lai finansētu teroristiskās darbības.3 Raksta pamatā ir autores bakalaura darbs "Kultūras objektu repatriācija uz izcelsmes valsti kā starptautiskā paražas tiesība", kura mērķis bija noskaidrot, vai pastāv starptautiskā paražas tiesība, kas uzliktu par pienākumu valstīm, tai skaitā arī Latvijai, kurām nav saistošas konvenciālās normas, repatriēt prettiesiski izvestus un zagtus kultūras priekšmetus.
Kultūras priekšmeta definīcija
Kā jau 1869. gadā rakstījis krievu zelta laikmeta rakstnieks Ļevs Tolstojs romānā "Karš un miers": "Šī kultūras vēsture izskaidros mums rakstnieka vai reformētāja motīvus, dzīves apstākļus un domu."4 Citāts atspoguļo arī mūsdienās pastāvošo uzskatu, ka cilvēces attīstības izpētei un sabiedrības vērtību novērtēšanai laika gaitā nepieciešams izzināt to kultūru un vēsturi un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 15. pantā5 ietvertās cilvēka tiesības uz kultūru.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un starptautiskajā mērogā kultūras priekšmetu pārvietošanu regulē vairāki normatīvie akti – Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva Nr. 2014/60/ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu,6 Hāgas 1954. gada konvencija par kultūras īpašuma aizsardzību bruņota konflikta laikā,7 UNESCO 1970. gada konvencija par kultūras objektu prettiesiskas importēšanas, eksportēšanas un īpašumtiesību maiņas aizliegumu un novēršanu,8 kā arī UNIDROIT 1995. gada konvencija par zagtiem un prettiesiski eksportētiem kultūras objektiem9 un citi.10
Tieši tā iemesla dēļ, ka tas nav ikdienišķs objekts, jau vēsturiski bijuši mēģinājumi definēt, kas ir kultūras priekšmets – sākot ar Lēbera kodeksu 1863. gadā11 un Vašingtonas jeb Rēriha paktu 1935. gadā12 līdz pat UNIDROIT 1995. gada konvencijai. Tā kā visi minētie normatīvie akti ir saistīti ar kultūras priekšmetu aizsardzību un atgriešanu izcelsmes valstij, definīcijai, kas tad īsti ir kultūras priekšmets, vajadzētu būt vienotai, lai efektīvi aizsargātu un saglabātu šos dārgumus. Diemžēl šobrīd tā nav konsekventa tāpēc, ka ir ļoti sarežģīti apvienot visu suverēnu uzskatus un izveidot vienu konkrētu definīciju. Taču, apskatot iepriekš minētos normatīvos aktus, autore vēlas piedāvāt kultūras priekšmeta definīciju, kas aptvertu gan direktīvu, gan konvencijas un varētu apzīmēt kultūras priekšmetu, respektīvi,
"kultūras priekšmets ir tāds priekšmets, kas neatkarīgi no sekulāriem vai reliģiskiem uzskatiem un materiāla vai vērtības ir daļa no valsts vai tās sabiedrības daļas vēstures, attīstības un aizvēstures. Kultūras priekšmeti ir tādi priekšmeti, kas ir saistīti ar nacionālajiem varoņiem, vadītājiem, kā arī arheoloģiskie izrakumi un īpaši floras vai faunas eksemplāri. Priekšmeti, kas saistīti ar mākslu vai rituāliem gan atsevišķi, gan kolekcijās un kuru valsts ir identificējusi kā kultūras priekšmetu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes