ŽURNĀLS Numura tēma

14. Novembris 2017 /Nr.47 (1001)

Kādam nolūkam kalpos personas datu apstrādes darbību reģistrs
Mg. iur.
Dana Voitiņa
Rīgas domes Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centra galvenā juriskonsulte 

No 2018. gada 25. maija būs jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK1 (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kuras 30. pants noteic nosacījumus, kad pārzinim un apstrādātājam jāveic personas datu apstrādes darbību reģistrācija, nevis jāreģistrē personas datu apstrāde datu uzraudzības iestādē vai jānorīko personas datu aizsardzības speciālists, kā arī informāciju, kas jāietver personas datu apstrādes darbību reģistrā.

Ieskats personas datu apstrāde darbību reģistrācijā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Datu direktīva) 18. panta pirmā daļa2 noteic, ka dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim, ja tāds ir, pirms jebkuras pilnībā vai daļēji automatizētas apstrādes darbības vai tādu darbību kopuma, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem, jāpaziņo par to 28. pantā minētajai uzraudzības iestādei.

Datu direktīvas 18. panta otrā līdz piektā daļa3 noteic nosacījumus, kad dalībvalsts normatīvajos aktos var paredzēt vienkāršošanu vai atbrīvojumus no pienākuma paziņot datu uzraudzības iestādei par personas datu apstrādi. Līdz ar to katrai dalībvalstij tika paredzētas izvēles tiesības noteikt jomas, kurās, veicot personas datu apstrādi, tā ir jāreģistrē datu uzraudzības iestādē, kā arī paredzēt vienkāršotu procedūru personas datu apstrādes reģistrācijai.

Latvijas Republika Datu direktīvas 18. panta prasības ieviesa ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 21. pantu,4 nosakot, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu – datu aizsardzības speciālistu, ja pārzinis:

1) paredz personas datus nodot valstij, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;

2) paredz personas datus apstrādāt, sniedzot finanšu vai apdrošināšanas pakalpojumus, veicot izlozes vai loterijas, tirgus vai sabiedriskā viedokļa pētījumus, personāla atlasi vai personāla novērtēšanu kā komercdarbības veidu, sniedzot parāda atgūšanas pakalpojumus un kredītinformācijas apstrādes pakalpojumus kā komercdarbības veidu;

3) veic sensitīvo personas datu apstrādi, izņemot gadījumus, kad minēto datu apstrādi veic grāmatvedības, personāla uzskaites (darba tiesisko attiecību) mērķiem vai to veic reliģiskās organizācijas;

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas komentāri un vadlīnijas
Jau pavisam drīz noslēdzoties divu gadu pārejas periodam – no 2018. gada 25. maija praksē būs jāsāk piemērot jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un ...
Jekaterina Macuka
Numura tēma
Vispārīgā datu aizsardzības regula – evolūcija, nevis revolūcija
Datu valsts inspekcija
Numura tēma
Datu aizsardzības terminu skaidrojums un interpretācija
Tā dēvētās Vispārīgās datu aizsardzības regulas 57. pants noteic uzraudzības iestādes uzdevumus, kuri lielā mērā ir saistīti ar sabiedrības informētību un izglītošanu datu aizsardzības jautājumos. Piemērojot datu aizsardzības ...
Ivo Krievs
Numura tēma
Pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses kā personas datu apstrādes tiesiskais pamats
Viens no pamatprincipiem, kas nostiprināts Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 (turpmāk – FPDAL) 10. panta pirmās daļas pirmajā punktā, kā arī2 Vispārīgās datu aizsardzības regulas3 5. panta pirmās daļas a) punktā, ir ...
Aigars Klaucāns
Numura tēma
Zvērināta advokāta tiesības iegūt personas datus, sniedzot juridisko palīdzību
Autors rakstā analizējis zvērināta advokāta tiesības iegūt informāciju (personas datus), sniedzot juridisko palīdzību, un tās tiesiskos pamatus atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantam.
AUTORU KATALOGS