ŽURNĀLS Numura tēma

23. Janvāris 2018 /Nr.4 (1010)

Saīsinātie spriedumi Latvijas civilprocesā
Dr. iur.
Daina Ose
LU docente 

Privāttiesiskā attiecība, kuras pamatā ir izveidojies strīds vai personas tiesību vai interešu aizskārums, tiek nodota izšķiršanai valsts tiesai. Tādēļ var piekrist viedoklim, ka spriedums ir valsts uzdevumā un vārdā dota atbilde uz lūgumu izšķirt civiltiesisku strīdu, novērst aizskārumu, neskaidrību tiesiskajās attiecībās vai izlemt citu tiesas kompetencē nodotu jautājumu.1 Spriedumam pēc satura un formas jābūt normatīvi noregulētam, nosakot tā sastāvdaļas un tajās iekļaujamo informāciju. Šī pieeja procesuālā dokumenta noregulējumam ir skaidri redzama ne tikai Latvijas Civilprocesa likumā,2 bet arī citu valstu civilprocesa likumos. Līdz ar to spriedums kā procesuāls dokuments sastāv no vairākām daļām, kas pēc savas struktūras veido loģisku un pamatotu elementu kopumu, sniedzot argumentētas atbildes par civiltiesiskā strīda būtību, tā apstākļiem un tiesas noteikto risinājumu.3 Vēršoties tiesā ar prasību, persona sagaida no tiesas ātru un taisnīgu risinājumu, kā arī nepieciešamības gadījumā valsts noteiktu atbalstu taisītā nolēmuma izpildei piespiedu kārtā. Savukārt nepieciešamība pēc procesuāli ātra un izpildāma nolēmuma nereti nonāk pretrunā ar pārlieku formāliem un ilgiem tiesvedības procesiem.

Vēlme modernizēt civilprocesu, padarīt to vienkāršāku nedrīkst aizskart personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā tiesības saņemt motivētu tiesas spriedumu. Tādējādi jautājums par saīsinātiem spriedumiem kā galīgiem spriedumiem ir visai sensitīvs. Procesuālās formas ziņā vienkāršāks, bet vienlaikus arī izpildāms spriedums ir pieļaujams, taču tā saturs nevar būt patvaļīgs. Katrai sprieduma daļai ir sava procesuāla nozīme, kas apliecina, ka civiltiesiskā strīda izskatīšana ir notikusi taisnīgā un neatkarīgā tiesā, vispusīgi un pilnīgi izvērtējot strīda apstākļus un lietā esošos pierādījumus. Lietas dalībnieks iegūst par to pārliecību no tiesas sprieduma kopumā, bet it īpaši no sprieduma motīvu daļas, kas juridiskajā literatūrā tiek dēvēta arī par svarīgāko un nozīmīgāko sprieduma daļu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Tieslietu ministrija
Numura tēma
Šābrīža aktualitātes nacionālajā un pārrobežu civilprocesā
2017. gada 7. un 8. decembrī norisinājās ikgadējā tiesību zinātnieku un praktiķu konference "Civilprocess – Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ...
Gvido Zemribo
Numura tēma
Likums “Par tiesu varu” un civilprocesuālā likumdošana
Viktorija Jarkina
Numura tēma
Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību
1 komentāri
Inga Kačevska
Numura tēma
Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā
Veronika Sajadova
Numura tēma
Pārrobežu maksātnespējas procedūru atzīšana un izpilde Latvijā
2 komentāri
AUTORU KATALOGS