Vērtējot norises praksē, diemžēl ir jāsecina, ka Kriminālprocesa likuma spēkā esības laikā nav atrisinātas problēmas, kas tajā tika ieprogrammētas jau pašā sākumā. Likumdevēja izvēlēto nepareizo risinājumu rezultātā tika radītas jaunas problēmas, un šajā rakstā aplūkošu dažas no tām, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem, kuri līdz šim nav vai ir mazāk skarti citu kolēģu rakstos.
Valsti, tās attīstību un vēsturiskos posmus var vērtēt un raksturot pēc dažādiem kritērijiem. Tomēr, ievērojot to, ka valsts vispirmām kārtām ir organizēta piespiešana, viena no svarīgākajām valsts darbības dimensijām ir tās īstenotā kriminālā represija.
Atkarībā no tā, pret ko šī represija tiek vērsta, kādā veidā tā ir organizēta, kur ir tās robežas un kā sabiedrības locekļi tiek aizsargāti no nepamatotas, neleģitīmas vai pārmērīgas piespiešanas, dažādi var raksturot sabiedrības politisko organizāciju un valsts īstenoto politiku. Loģiski, ka personas tiesības saņemt advokāta juridisko palīdzību, tajā skaitā aizstāvību, var uzskatīt par vienu no eksprestestiem, ar kuru ātri konstatējams, vai valsts ir demokrātiska un sevi saprātīgi ierobežo, aizsargājot un cienot indivīda tiesības, vai gluži pretēji – uzskata, ka indivīdam ir jāpacieš aizvien jauni ierobežojumi, jo principā indivīds ir vērtīgs tikai tad, kad ir apveltīts ar politisko varu.
Aplūkojot Latvijas vēsturi sešdesmit gadu laikā, no 1944. gada līdz 2004. gadam, redzams, ka no nacisma sakāves mūsu zemē līdz tautas nobalsošanai par Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā sabiedrība izgājusi garu, grūtu un līkumainu demokratizācijas ceļu.
Svarīgs notikums Latvijas kriminālprocesa attīstībā bija Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa (turpmāk – Latvijas KPK) pieņemšana 1961. gada 6. janvārī, kurš bija spēkā arī neatkarīgajā Latvijā vairāk nekā četrpadsmit gadus, tas ir, līdz 2005. gada 1. oktobrim.
Nav noliedzams, ka šis likums bija loģisks un nozīmīgs, kaut arī ne visai labprātīgs tā laika varas solis pretim sabiedrībai, kura pēc uzvaras pār nacismu vairs nevēlējās samierināties arī ar staļinismu, un tālākā attīstībā Latvijas KPK tika arvien vairāk demokratizēts un uzlabots.
Tomēr ir daudz grūtāk viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai salīdzinājumā ar šo spēku zaudējušo vēl Latvijas PSR laikā pieņemto kodifikāciju Kriminālprocesa likums ir palielinājis vai samazinājis advokāta lomu, stiprinājis vai vājinājis mūsu procesuālās iespējas laika posmā no 2005. gada 1. oktobra līdz šodienai, tika uzlabots tā piemērošanas gaitā vai pasliktināts.
Kā vienu no pozitīvajām ten
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes