ŽURNĀLS Numura tēma

19. Jūnijs 2018 /Nr.25 (1031)

Advokāti neatkarīgās Latvijas dibināšanā un veidošanā
Dr. hist.
Valters Ščerbinskis
Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors 

Par Latvijas valsts veidošanu un veidotājiem ir gana daudz rakstīts. Tāpēc svarīgs šķiet jautājums par to, kāpēc tieši advokātu (un juristu vispār) īpatsvars politikas, tas ir, varas, jautājumu lemšanā vēsturiski ir bijis tik liels. Ir vairāki apsvērumi, kas, visticamāk, arī dod atbildi uz šo plašo jautājumu.

Pirms neatkarības

Cara laiku Krievijā Latvijas teritorija bija sadalīta Vidzemes un Kurzemes guberņās, kā arī Vitebskas guberņas latviešu apriņķos. Katrā guberņā bija pilsētas, kurās koncentrējās politiskā, saimnieciskā un kultūras dzīve. Nebija pārsteidzoši, ka visa reģiona lielākā pilsēta Rīga pievilka daudzus, īpaši straujās industriālās attīstības laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē. Līdz ar Rīgas izplešanos un aktivitāšu pieaugumu likumsakarīgi, ka palielinājās nepieciešamība pēc juridisko pakalpojumu nodrošināšanas. Rezultātā Rīga izveidojās par visa Baltijas reģiona nozīmīgāko advokātu koncentrācijas vietu (1915. gadā pilsētā bija reģistrēti 74 zvērināti advokāti). Guberņu līmenī nozīmīgi centri bija apgabaltiesas un administratīvie centri. Līdz ar to par nozīmīgām advokātu darbības vietām kļuva arī Jelgava (1912. gadā – 21 advokāts), Daugavpils un Liepāja (1912. gadā – 15 advokāti).

Lai panāktu pilnīgu Baltijas guberņu integrāciju pārējā Krievijā, 19. gadsimta nogalē līdz ar izglītības un pašvaldību reformu tika uzsākta tiesu reforma. Reformas mērķis bija izlīdzināt atšķirības, likvidēt t.s. Baltijas īpatnības, galu gala pārkrievot šo nekrievisko impērijas daļu. Lai gan reforma tika uzsākta agrāk, realitātē tā sāka darboties, sākot ar 1888. gadu, ko var uzskatīt par noteiktu advokatūras un juridiskās sistēmas atskaites punktu Latvijā. Lai gan tieši zvērinātu advokātu ikdienas darbā mainījās maz, tomēr no šī brīža advokatūra bija pakļauta Pēterburgas tiesu administratīvajām iestādēm, un tas nozīmēja, ka advokatūras sastāvu noteica impērijas galvaspilsētā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Rozenbergs
Numura tēma
Advokatūras tālākās attīstības tendences
Šā gada 21. martā Advokatūras dienu ietvaros Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā konference, kuru šogad veltījām Latvijas simtgadei. Līdz ar to konferencē šogad lielākoties netika risināti kādi šauri specifiski tiesību ...
4 komentāri
Andris Tauriņš, Viktorija Jarkina, Toms Vilnis
Numura tēma
Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas tiesības uz informāciju
Autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir izvērtēt, vai advokāti un valsts iestādes izprot ...
Dmitrijs Skačkovs
Numura tēma
Advokāta loma Latvijas kriminālprocesā: sasniegumi un izaicinājumi
Vērtējot norises praksē, diemžēl ir jāsecina, ka Kriminālprocesa likuma spēkā esības laikā nav atrisinātas problēmas, kas tajā tika ieprogrammētas jau pašā sākumā. Likumdevēja izvēlēto nepareizo risinājumu rezultātā tika ...
1 komentāri
Violeta Zeppa-Priedīte
Numura tēma
Advokātu imunitāte – aktuālie problēmjautājumi
Šajā rakstā advokāta imunitātes apdraudējuma kontekstā tiks aplūkotas situācijas, kuru ietvarā no advokāta tiek prasīts pildīt kriminālprocesuālo pienākumu – sniegt informāciju, kas tam uzticēta, sniedzot juridisko palīdzību, ...
Olavs Cers
Numura tēma
Likvidācija kā maksātnespējas risinājuma perspektīva
2018. gada 21. martā norisinājās zinātniski praktiska konference "Advokatūra Latvijas simtgadei", ko rīkoja Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Viena no konferences sadaļām ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS