ŽURNĀLS Numura tēma

Tas, ka tiek meklēti risinājumi, ir labi, tomēr māc šaubas, vai ir izvēlēts pareizais ceļš.
Nav īsti skaidrs, kādēļ "tukšie" procesi tiek uzskatīti kā norādīts rakstā "sarežģīti, ilgstoši, dārgi". Sarežģīti, nepiekrītu –neliels dokumentu apjoms, nekā īpaši sarežģīta. Ilgstoši –kādi 3-4 mēneši un ir jau pabeigti (varbūt vaina ir atsevišķos administratoros, kuriem par bezdarbību vajadzētu atņemt sertifikātus), dārgi –ja mn pieteikumu iesniedz kreditors, tad varbūt, citādi –parādniekam ir jāapzinās, ka par savām kļūdām ir arī jāsamaksā. Ja par to nemaksā nodokļu maksātāji, tad nekā dārga tur neredzu.
Izmaksas esot augstas attiecībā pret atgūtajiem līdzekļiem. Jā. Bet tādēļ jau tas ir "tukšais" process –izmaksas ir, bet atgūto līdzekļu praktiski nav.
Ja ir vēlme īstermiņā uzlabot rādītājus, tad šāds risinājums varētu būt pareizais ceļš, tikai kreditori vairāk naudas nesaņems (mazas administrēšanas izmaksas, zems atgūto līdzekļu apmērs, kreditori saņem neko, izskatās labi, bet faktiski labuma nekāda, jo galvenais rādītājs ir cik saņēma kreditori). Neviens neveic kontroli par parādnieka pārstāvjiem, to veiktajiem darījumiem, darījumu apstrīdēšanu, naudas līdzekļu atprasīšanu no saistītajām personām utt. Turklāt kā gan kreditors no malas varētu noteikt, vai viņam šāds mn process interesē un ir vērts maksāt depozītu un lūgt iecelt administratoru, ja ir tik maz informācijas, nav pieejas dokumentiem un neviens šos darījumus nav vētījis? Rezultātā –parādnieka pārstāvji izlaižas vēl vairāk, jo nekas jau netiek kontrolēts, ienāk arvien jauni un jauni vēl tukšāki mn procesi. Šo piedāvāto risinājumu varētu nosaukt tā –sāpēja kāja, kāju nocirtām, tādēļ tā vairs nesāp.
Bet, ja ir vēlme ilgtermiņā uzlabot rādītājus un panākt, ka kreditori naudu saņem, tad ir jāpanāk lai "tukšo" procesu būtu mazāk, to panākot ar savlaicīgu mn pieteikuma iesniegšanu. Ir nepieciešams noteikt vēl stingrākas un galvenais, nenovēršamas sankcijas, konkrēti naudas sodus un atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās (valdē, padomē, ieteiktu arī turpmāku aizliegumu būt dalībniekam). Jo pašlaik mn pieteikumi netiek iesniegti ne jau tādēļ, ka nebūtu naudas depozīta iemaksai un valsts nodevas samaksai, bet tādēļ, ka "priekš kam". Iztīrīsim visu, ko vēl iespējams iztīrīt, nodibināsim jaunu SIA, tur visu ieliksim, pagaidīsim, lai paiet laiks, lai administrators noilguma dēļ neko nevarētu apstrīdēt, nenodosim dokumentus (vismaz tagad šo pēdējo jautājumu skata MNA) un, ja tad vajadzēs, tad iesniegsim to pieteikumu. Tā tas notiek.
Autora piedāvātais ceļš ir tikai kosmētiskais remonts.

Tikai nav reālas gribas tos izmantos - piemēram, absolūti lielākajā vairumā gadījumu t.s. tukšajos maksātnespējas procesos nav iesniegti gada pārkati vai pastāv kāds no pamatiem vienkāršotajai likvidācijai. Tikai nez kādēļ šis instruments netiek izmantots. Racionāla izskaidrojuma tam nav. Kādēļ ir šāda VID neizdarība? VID darba efektivitāte vispār ir viena liela bēdu ieleja, tikai neizprotamu iemeslu dēļ par to tiek noklusēts. Palasiet jebkuru no starptautiskajiem Latvijas situācijas v'ērtējumiem - tur, atšķirībā no mums pašiem te Latvijā, maksātnespējas joma nebūt netiek vainota zemās investīcijās, investīciju aizplūšanā un vispār kopumā bēdīgajā valsts ekonomiskajā stāvoklī. Eksperti norāda uz pavisam citiem iemesliem - un viens no būtiskākajiem, ja kas, ir vājā nodokļu administrēšana un iekasēšana. Tikai nav saprotams, kādēļ tāds fokuss uz maksātnespējas procesiem un administratoriem, nevis VID.