ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Janvāris 2019 /Nr.2 (1060)

Tiesisko neskaidrību var kliedēt ar rīcību, nevis gaidīšanu
Edgars Korčagins
Valsts kontroles padomes loceklis 

Modernā, demokrātiskā un tiesiskā valstī pašsaprotama ir prasība pēc likumu saprotamības. Normatīvajiem aktiem ir jāsasniedz savi adresāti, un ikvienam ir jāvar īstenot savas Satversmes 90. pantā noteiktās tiesības zināt savas tiesības.1 Arī Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā2 ir teikts, ka "normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi".

Ja normatīvā akta izstrādātājam un pieņēmējam ir izdevies sekot šim rokasgrāmatas ieteikumam, tad normatīvā akta piemērotājiem nevajadzētu rasties grūtībām to iztulkot un piemērot atbilstoši mērķim. Tiesa, nereti ir situācijas, kad normas mērķis, subjekts vai darbība tās piemērotājiem ir neskaidra vai arī atšķirīgi tiek saprasta no dažādu piemērotāju puses.

Neskaidrība par tiesību normas piemērošanu var rasties arī normas novecošanas rezultātā. Ar laiku var mainīties faktiskie apstākļi un situācija, kuras reglamentēšanai norma savulaik ir tikusi izdota, tāpēc var gadīties, ka tiesību normas piemērotājs kādā brīdī vairs neizprot tās mērķi vai konstatē normatīvā regulējuma neatbilstību esošajai situācijai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Vai pietiek tiesisko argumentu Rīgas domes atlaišanai
Jurista Vārds
Notikums
Satversmes tiesa savu funkciju īstenošanu uztver radoši  
Ievadvārdos pārskatā par tiesas darbu un tās aktualitātēm aizvadītajā gadā Latvijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norāda, ka "Satversmes tiesa kā tiesu varai piederīgs konstitucionāls orgāns savu funkciju ...
Jānis Neimanis
Viedoklis
Pašvaldības domes atlaišana
Pagājušā gada beigās aktualizējās jautājums par tiesībām atlaist pašvaldības domi. Turpinājumā par to, kādos gadījumos pašvaldības domi var atlaist, kāda ir pašvaldības domes atlaišanas kārtība un kāds ir tiesību ...
Edgars Pastars
Viedoklis
Starp tiesisko un politisko realitāti
Ņemot vērā izsmeļošo Dr. iur. Jāņa Neimaņa skaidrojumu, savā īsajā rakstā diskusijā par Rīgas domes atlaišanu atļaušos būt konspektīvs un sniegt īsas atbildes un apsvērumus brīvā formā ar nelielu cinisma piedevu, ...
Arnis Šults
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvija administratīvi teritoriālā iedalījuma līkločos
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes sistēma pastāvīgi atrodas dažādu nozaru reformu un pāreju periodos, nespējot sasniegt teritoriālajai reformai izvirzītos mērķus. 1998. gadā, pieņemot Administratīvi ...
AUTORU KATALOGS