ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Februāris 2020 /Nr.8 (1118)

Tiesu ekspertīzes noteikšana: tiesiskais regulējums un prakse
Mg. iur.
Maija Muša
Sertificēta valsts tiesu eksperte 

Autores praktiskā darba pieredze liecina, ka, neraugoties uz detalizēto regulējumu, tiesu praksē ir vērojams izpratnes trūkums par tiesu ekspertīzes nozīmi, tiesu ekspertu sistēmu un darbības regulējumu, uz ko arī vērsta uzmanība šajā rakstā.

2007. gada 1. jūlijā Latvijas Republikā pirmo reizi stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kurā tika apkopotas tiesu ekspertīzi regulējošās normas un radīta jauna tiesu ekspertu profesionālo darbību regulējoša sistēma.1 Savukārt 2016. gada 15. martā stājās spēkā Tiesu ekspertu likuma pārstrādātā versija, kurā ir pievērsta lielāka vērība izstrādātajām metodēm, ne tikai ieviešot to reģistru, bet arī nosakot detalizētas prasības metožu dokumentācijai.2 Daudzi ar tiesu ekspertīzi saistītie jautājumi joprojām ir saglabājušies arī procesuālajos normatīvajos aktos – Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā.

Neraugoties uz detalizēto regulējumu, tiesu praksē ir vērojams izpratnes trūkums par tiesu ekspertīzes nozīmi, tiesu ekspertu sistēmu un darbības regulējumu. Šajā situācijā liela nozīme ir regulējošo normu dublējumam procesuālajos normatīvajos aktos un Tiesu ekspertu likumā, zināma stagnācija tiesību aizsargājošo iestāžu darbinieku uzskatos un rutīnas darbā, kas reizēm pat ir pretrunā ar likumos paredzēto kārtību. Galvenās praksē novērotās kļūdas var sadalīt trīs blokos – maldīgs uzskats par to, kurš var veikt tiesu ekspertīzi; kas ir atzīstams par eksperta atzinumu; izpratnes trūkums par to, kādus jautājumus var risināt tiesu eksperts.

 

Kurš var veikt tiesu ekspertīzi

Tiesu ekspertīzi tās praktiskajā izpratnē vislabāk raksturo definīcija, kas šobrīd ir ietverta Tiesu ekspertu likuma 1. pantā: "Tiesu ekspertīze – objektu vai materiālu zinātniska un praktiska izpēte, ko veic tiesu eksperts, izmantojot likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu metodi, lai atbildētu uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem, sniedzot pamatotus secinājumus." Taču prasības tiesu ekspertīzei visprecīzāk ir noteiktas Tiesu ekspertu likuma mērķa definīcijā – "objektīva, tiesiska un zinātniski pamatota".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas
Nepieciešamību analizēt Krimināllikuma (turpmāk – KL) 174. panta – cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo – problemātiku aktualizēja tiesas spriedums krimināllietā Nr. 11089143817 un nepieciešamība tikt skaidrībā, ...
2 komentāri
Kārlis Piģēns
Informācija
Saīsinātais spriedums Zolitūdes krimināllietā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2020. gada 18. februārī nolasīja saīsināto spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ...
4 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Tiesu prakse – zem doktrīnas un judikatūras atziņu lupas
"Kvalificējot pret personu vērstos nodarījumus, nereti to juridiskais izvērtējums no apsūdzības un tiesas viedokļa ir atšķirīgs un kvalifikācijas rezultāts rada pamatotas šaubas, par ko liecina prakses piemēri. [..] Tiesu prakses ...
Iveta Kruka, Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrija
Viedoklis
Domstarpības par sprieduma izpildes izdevumiem fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā
Atsaucoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa pausto, plašsaziņas līdzekļos ir aizsākusies diskusija par dažu zvērinātu tiesu izpildītāju praksi attiecībā uz fizisko personu ...
Indra Kaniņa-Šlitke, Atis Duks
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā
Senāts 2019. gadā ar 30. maija spriedumu lietā Nr. SKC-104/2019 un 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 šķietami ir pielicis punktu diskusijai par to, vai zemes piespiedu nomai, ja viena no pusēm ir ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS