Pagājušajā nedēļā turpinājās valdības un parlamenta darbs ārkārtējās situācijas apstākļos – ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību un mazināt tā negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Kopš brīža, kad 12. martā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 51A, 12.03.2020., Saeima apstiprinājusi ārkārtējo situāciju 13. marta sēdē) ar mērķi mazināt pandēmijas izplatību un sekas, norit aktīvs tiesību aktu izstrādes darbs visās nozarēs, tai skaitā vairākkārt ir grozīts arī pats 12. marta Ministru kabineta rīkojums, valdībai aizvien pastiprinot un detalizējot pasākumus infekcijas izplatīšanās ierobežošanai.
Gan šis rīkojums, gan citi ar pandēmiju saistītie normatīvie akti tiek izsludināti oficiālajā izdevumā vestnesis.lv, bet aktuālajās (konsolidētajās) versijās pieejami vienuviet portāla likumi.lv tematiskajā atvērumā Covid-19. Pagājušās nedēļas beigās ar Covid-19 saistīto normatīvo aktu skaits šajā krātuvē tuvojās 70.
Likumdošanas aktivitātes turpinājās arī visas pagājušās nedēļas laikā, gan valdībai sanākot uz vairākām sēdēm, gan Saeimai pulcējoties uz četrām ārkārtas sēdēm. Jāatgādina, ka, ņemot vērā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saslimšanu ar Covid-19, kas kļuva zināma 21. martā, tika grozīta gan valdības, gan parlamenta darba organizācija, pieskaņojoties epidemioloģiskās drošības prasībām.
Tā valdības sēdes jau kopš 24. marta norit attālināti, jo valdības vadītājam Krišjānim Kariņam un vairākiem ministriem, kā arī Valsts kancelejas un ministriju darbiniekiem bija jādodas pašizolācijā pēc kontaktiem ar A. Kaimiņu.
Savukārt Saeima marta sākumā nolēma kārtējās sēdes turpmāk nerīkot līdz 16. aprīlim (uz šo datumu pārcelti 12. un 19. martā plānotie darba kārtības jautājumi), kad būtu beidzies valdības ieviestā ārkārtējā stāvokļa sākotnējais termiņš (14. aprīlis). Līdz tam parlaments paredzējis pulcēties tikai uz krīzes situācijas risināšanai primāri nepieciešamo jautājumu apspriešanu ārkārtas sēdēs.
2. aprīlī – pēc aptuveni divu nedēļu darba pārtraukuma – vienā dienā notika divas Saeimas ārkārtas sēdes, jo bija noslēdzies vairāku deputātu un Saeimas darbinieku obligātais pašizolācijas periods pēc kontaktēšanās ar deputātu A. Kaimiņu. Šajā dienā parlamenta darbs pirmo reizi Latvijas vēsturē noritēja "daļēji attālināti" – sēdes notika parlamenta telpās, bet deputātiem atrodoties astoņās dažādās sēžu zālēs (pulcējoties pa frakcijām), kur turklāt tika ievērota minimālā divu metru drošības distance starp darbavietām. Tāpat tika organizēts darbs arī piektdien, 3. aprīlī, kad Saeima atkal sanāca uz divām ārkārtas sēdēm vienas dienas laikā un izskatīja vairākus būtiskus ar Covid-19 krīzi saistītus likumprojektus. 2. aprīlī parlaments arī informēja sabiedrību, ka norit intensīvs tehniskās sagatavošanās darbs, lai nepieciešamības gadījumā Saeima varētu strādāt pilnībā attālināti, nemaz nepulcējoties Saeimas telpās.
Šeit jāņem vērā, ka jau 23. martā Valsts prezidents Egils Levits uz apspriedi bija pulcinājis konstitucionālo orgānu vadītājus, lai konsultētos par darba organizāciju, kas nodrošinātu efektīvu valsts funkcionēšanu krīzes apstākļos, un tika pieņemts paziņojums, kurā paustas atziņas, ka epidēmijas apstākļos nepieciešami efektīva risinājumi, tai skaitā pieļaujams organizēt attālinātu valsts varas orgānu un institūciju darbu.1
Jāatzīmē, ka šajos apstākļos ierobežoti ir arī preses kontakti ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, jo preses konferences notiek attālinātā režīmā, kā arī nav iespējams klātienē apmeklēt nedz Ministru kabineta, nedz Saeimas sēdes.
Kopš 12. marta, kad Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, valdība sanākusi ne vien uz regulārajām otrdienu sēdēm, bet arī uz septiņām ārkārtas sēdēm, kas turklāt divas reizes (14., 15. un 29. martā) notika nedēļas nogalē. Šajās sēdēs tika lemts par pasākumiem, kas nepieciešami pieaugošās krīzes risināšanai – aizvien stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, Latvijas valstspiederīgo repatriāciju no ārvalstīm, nepieciešamo atbalstu bezdarbniekiem un dažādām citām sociālām grupām, nodokļu atbalstu, garantijām un citiem pasākumiem ekonomiskās krīzes mazināšanai utt. Tā, piemēram, 19. martā valdība akceptēja Finanšu ministrijas izstrādāto un uz uzņēmēju ekonomisko atbalstu vērsto likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", ko Saeima steidzamības kārtā pieņēma jau 20. martā. Likums stājās spēkā 22. martā un nosaka pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Arī pagājušajā nedēļā valdība sanāca gan uz kārtējo (31. martā), gan ārkārtas sēdi (2. aprīlī), citu jautājumu vidū lemjot arī par pasākumiem un tiesību aktiem saistībā ar ārkārtējo situāciju. To vidū bija arī vairāki likumprojekti, kas tūlīt tika nodoti Saeimas izskatīšanā.
Tā 31. martā valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski paaugstināt sodus par ārkārtējās situācijas un epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšanu, kā arī Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Likums par iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību". Abus šos likumprojektus Saeima saņēma un 1. lasījumā kā steidzamus izskatīja 2. aprīļa sēdē, bet otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma piektdien, 3. aprīlī.
Savukārt valdība ceturtdien, 2. aprīlī, savā ārkārtas sēdē nolēma virzīt uz parlamentu vēl vairākus likumprojektus, tai skaitā Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka administratīvo atbildību par likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredzētā dīkstāves pabalsta nepamatotu pieprasīšanu.
Piedāvājam ieskatu dažos no pagājušajā nedēļā pieņemtajiem likumiem, kas saistīti ar Covid-19 izraisīto pandēmiju.
Paplašina valdības pilnvaras ārkārtas stāvokļa izsludināšanā
Ministru prezidents 2. aprīļa valdības sēdē iniciēja grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas paredzēja noteikt Ministru kabinetam tiesības, ja nepieciešams, pagarināt ārkārtējo situāciju vairākas reizes, katram šādam pagarinājumam nepārsniedzot trīs mēnešus (līdz šim likums pieļāva tikai vienu šādu pagarinājumu). Ar saturiski analogu priekšlikumu tajā pašā dienā klajā nāca arī Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Dana Reizniece-Ozola, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Māris Kučinskis, Armands Krauze un Aldis Gobzems (likumprojekts Nr. 636/Lp13), un parlaments deva priekšroku šai iniciatīvai, pieņemot grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" steidzamības kārtā divos lasījumos 3. aprīlī un piešķirot Ministru kabinetam tiesības pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju vairāk nekā vienu reizi. Tāpat kā līdz šim parlaments saglabās kontroli pār izpildvaru šajā jomā, jo Saeimai katru reizi vajadzēs apstiprināt šos Ministru kabineta lēmumus.
Paaugstina administratīvos sodus un ievieš jaunus administratīvā pārkāpuma sastāvus sakarā ar Covid-19 izraisīto veselības un ekonomisko krīzi
3. aprīlī Saeima steidzamības kārtā pieņēma arī grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), Iekšlietu ministrijas (IeM) iniciētajam projektam, kas paredzēja administratīvo sodu palielināšanu par epidemioloģisko noteikumu pārkāpumiem, pievienojot arī ministrijas priekšlikumu paredzēt jaunu administratīvā pārkāpuma sastāvu un sodīt par valsts piešķirto dīkstāves pabalstu negodīgu izmantošanu. Ar IeM rosinātajiem grozījumiem tiek paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.
Ir konstatēts, ka personas ārkārtas situācijas rīkojumā noteiktos pasākumus un ierobežojumus neievēro, tādējādi būtiski apdraudot sev apkārtējos līdzcilvēkus, kā arī veicinot nekontrolētu Covid-19 izplatību valstī. Tādēļ jāpaaugstina naudas sods par administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem paredzēta administratīvā atbildība LAPK 42. pantā, t.i., par epidemioloģisko prasību neievērošanu, un LAPK 176.2 pantā, t.i., par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, paredzot piemērot par minēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu fiziskajām personām naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro, juridiskajām personām no 140 līdz 5000 eiro.
Administratīvā atbildība noteikta arī personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar infekcijas slimību slimu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, paredzot par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērot naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.
Ar ārkārtējo situāciju saistīti arī citi IeM rosināti grozījumi, kas paredz administratīvo atbildību par atteikšanos veikt pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai, ja pārbaude tiek veikta, izmantojot portatīvo mērierīci.
Lai būtiski atslogotu Valsts policijas amatpersonu un ārstniecības personu resursus, kas ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski noslogotas, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 "Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi", paredzot, ka gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs atteiksies no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nepiekritīs pārbaužu rezultātiem, transportlīdzekļa vadītāju, lai tam konstatētu alkohola reibumu, uz ārstniecības iestādi nenogādās. Uz ārstniecības iestādi transportlīdzekļa vadītāju, lai konstatētu alkohola reibumu, medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādās gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nebūs iespējams veikt.
Uz likumprojekta otro lasījumu kā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums tika iekļauts un Saeimas atbalstīs arī Tieslietu ministrijas uz valdības 2. aprīļa sēdi iesniegtais projekts par atbildības noteikšanu par dīkstāves pabalstu izkrāpšanu.
Turpmāk par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Lai atturētu tādus darba devējus, kuru finanšu situācija nav pasliktinājusies Covid-19 izplatības rezultātā, bet, piemēram, citu faktoru ietekmē, no iesniegumu iesniegšanas dīkstāves pabalsta saņemšanai, ir jāparedz administratīvā atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai. Nav pieļaujams, ka atsevišķas personas mēģinātu iedzīvoties uz valsts rēķina, aizbildinoties ar epidēmijas izplatību un maldinot valsts iestādes par to patieso finansiālo stāvokli vai faktoriem, kuru ietekmē finansiālais stāvoklis pasliktinājies. Līdz ar to ir jāparedz administratīvā atbildība, lai valsts budžeta līdzekļi netiktu nelietderīgi izmantoti vai izšķērdēti.
Administratīvā atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam varēs iestāties šādos gadījumos: (1) sniedzot nepatiesu informāciju par kritērijiem, lai kvalificētos Covid-19 izraisītās krīzes skartā darba devēja statusam; (2) sniedzot nepatiesu informāciju, lai kvalificētos dīkstāves pabalstam. Pie administratīvās atbildības varēs saukt: (1) fizisko personu, (a) kura nav darba devējs Darba likuma izpratnē, bet kurai ir tiesības uz dīkstāves pabalstu (pašnodarbinātā persona, autoratlīdzības saņēmējs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), (b) kura ir darba devējs Darba likuma izpratnē; (2) juridiskās personas valdes locekli.
Naudas sods paredzēts fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Likums par iestāžu darbību ārkārtas situācijā regulēs arī tiesu sistēmu
Tieslietu ministrijas izstrādātā un Saeimas 3. aprīlī pieņemtā likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" projekta anotācijā norādīts, ka šāds likums nepieciešams, jo esošie normatīvie akti (likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likums) nedod pietiekamu pilnvarojumu Ministru kabinetam, lai tas radītu normatīvo regulējumu iestāžu darbībai, kā arī privātpersonu tiesībām un pienākumiem ārkārtējās situācijas laikā. Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.
Likumā apvienots ārkārtējās situācijas regulējums attiecībā uz vairākām nozarēm, tai skaitā administratīvo procesu iestādēs, izmaiņām dokumentu apritē, pašvaldību darba organizāciju, sociālās aprūpes iestādēm, saslimušu vecāku bērna aprūpi, kā arī bāreņu aprūpes iestāžu darbību, rezerves karavīru mobilizēšanas iespējām, dažādu iestāžu kārtējo pārbaužu un atļauju atlikšanu, personas datu apstrādi utt.
Likuma 4.–7. pants veltīts tiesu sistēmas darbībai ārkārtējās situācijas laikā. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts uz ārkārtējās situācijas laiku paredz līdz šim nebijušu regulējumu tiesu sistēmas iestāžu un amatpersonu darbībai un tiesas procesu norisei, kā arī to, ka starp pirmo un otro likuma lasījumu 2. un 3. aprīlī tika iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumi, no kuriem liela daļa arī tika ņemta vērā, līdz ar to būtiski mainot likuma gala redakciju, ir nepieciešams laiks, lai "Jurista Vārds" sadarbībā ar projekta autoriem sagatavotu plašāku šī likuma apskatu. Tas tiks publicēts kādā no nākamajiem žurnāla laidieniem.
|
Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā
saistībā ar Covid-19 izplatību" normas, kas attiecas uz tiesu varas darba
organizāciju ārkārtas apstākļos (likums Saeimā pieņemts 3. aprīlī) Likuma pilnu tekstu pēc izsludināšanas skat. oficiālajā izdevumā vestnesis.lv un tiesību aktu portālā likumi.lv. 4. pants. (1) Mutvārdu tiesas sēdes tiesās tiek noturētas lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Par mutvārdu tiesas sēžu pārcelšanu tiesa laikus informē procesā iesaistītās personas. (2) Civillietas tiesa izskata rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un ja tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa savlaicīgi informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai. (3) Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar. (4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt tiesas procesa organizēšanas kārtību ārkārtējās situācijas laikā. (5) Beidzoties ārkārtējai situācijai, tiesa nodrošina to lietu izskatīšanu ārpus kārtas, kurās iztiesāšana tika atlikta vai iztiesāšanā tika izsludināts pārtraukums saistībā ar ārkārtējo situāciju. 5. pants. (1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu lietā pieņem rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā. (2) Tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā. (3) Institūcija (amatpersona), kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā uzskatāms, ka administratīvā pārkāpuma lietvedības noilguma termiņš arī attiecīgi pagarinās. (4) Iepazīšanās ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem tiek nodrošināta attālināti pēc attiecīga, personas parakstīta, pieteikuma nosūtīšanas iestādei, uz personas norādīto e-adresi 3 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas tiek nosūtītas skenētas lietas materiālu kopijas. 6. pants. (1) Procesa virzītājs uz valstī izsludināto ārkārtējās situācijas laiku var apturēt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 378. pantā noteikto kārtību, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja ir noskaidroti apstākļi, kas liedz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piedalīties kriminālprocesā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. (2) Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā var nepiemērot Kriminālprocesa likuma 140. panta 2.1, piekto un septīto daļu, ja procesa virzītājam ar tehniskiem līdzekļiem ir iespējams pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti. 7. pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt nosacījumus, atbilstoši kuriem zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja amata darbības izpilde nav saistīta ar nozīmīgu tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību un tās izpilde iesaistītajām personām var būt saistīta ar paaugstinātu risku inficēties ar Covid-19. |
1. Gailīte D. Mūsu valsts un cilvēki ir jāaizsargā jebkuros apstākļos. Jurista Vārds, 31.03.2020., Nr. 13 (1123), 6.–7. lpp.; Virsmērķis ir viens – valstij jāturpina darboties. Jurista Vārds, 31.03.2020., Nr. 13 (1123), 6.–7. lpp.