ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Septembris 2020 /Nr.38 (1148)

Vai valstij ir pienākums maksāt advokāta darba samaksu par apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas
7 komentāri
Mg. iur.
Zigmunds Dundurs
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis 

Tēze: Apsūdzētai personai ir pienākums samaksāt valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu, kas radušies, lemjot jautājumu par apcietinājuma piemērošanu sakarā ar apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas, arī gadījumā, ja apsūdzētā persona, pabeidzot pirmstiesas procesu, aizstāvi tiesā nav vēlējusies.

 

Ievads

Kriminālprocesa ātram, efektīvam, taisnīgam un arī pēc iespējas ekonomiskākam risinājumam ir vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem ir saistīts ar kriminālprocesā iesaistīto personu attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu ievērošanu.

Centrālā figūra kriminālprocesā ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tostarp apsūdzētā persona, no kuras uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai kriminālprocess tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk un bez liekiem procesuālajiem izdevumiem. Ne vienmēr apsūdzētās personas ir ieinteresētas ātrā kriminālprocesa pabeigšanā, tāpēc bieži neievēro savus procesuālos pienākumus un izvairās no tiesas. Lai kriminālprocesu varētu pabeigt, tiesai jāpielieto procesuālie piespiedu līdzekļi, tostarp apcietinājums, kas rada papildu procesuālos izdevumus, jo ir jāpieaicina aizstāvis, kuram valsts samaksā par darbu.

Ņemot vērā, ka advokāta darba samaksas izdevumi valstij rodas tieši apsūdzēto personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, būtu loģiski radušos izdevumus notiesājoša sprieduma gadījumā likt samaksāt šīm personām.

Tomēr praksē tiesnešiem ir izveidojusies atšķirīga izpratne par to, vai no apsūdzētām personām ir jāpiedzen advokāta darba samaksas izdevumi, ja pati apsūdzētā persona nebija izteikusi lūgumu nodrošināt valstij aizstāvi tiesā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andis
1. Oktobris 2020 / 14:32
0
ATBILDĒT
Turpinot nule sākto - 20.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-406/2020
Maznodrošinātas personas statuss kā pamats procesuālos izdevumus segt no valsts līdzekļiem .Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajai daļai procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Šīs normas mērķis ir atbrīvot no procesuālajiem izdevumiem, tostarp no samaksas par aizstāvja palīdzību personas, kuru mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju segt izdevumus par aizstāvja palīdzību no saviem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot aizstāvja pieejamību neatkarīgi no personas mantiskā stāvokļa.
Andis Celms
1. Oktobris 2020 / 14:07
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, ir jāsaprot, ja lietu skatam bez apsūdzētā klātbūtnes, apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu realizē tikai aizstāvis(advokāts).
Otrkārt tieši tāpēc, ka personas izvairās no piedalīšanas tiesas sēdē un nevēlās pati sevi nodrošināt noteiktās tiesības apsūdzētam ir pienākums valstij atmaksāt par aiztsāvja piedalīšanos tiesas sēdē. Pāpētie judikatūru, ECT spriedumus un sapratīsiet šo domu.
Tiesši tāpēc tas ir kriminālprocess.
Andis > Andis Celms
1. Oktobris 2020 / 14:36
0
ATBILDĒT
Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, kas ietverts Kriminālprocesa likuma 15.pantā, ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.Tiesas tiesības atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus noteiktas Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ar atrunu, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa noteic, ka krimināllietu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās.
Likumā noteikti divi pamatnosacījumi krimināllietas iztiesāšanai bez apsūdzētā piedalīšanās: noziedzīga nodarījuma klasifikācija un apsūdzētā rīcība (piekrišana, atkārtota bez attaisnojoša iemesla neierašanās uz tiesas sēdi). Trešais pamatnosacījums noteikts Kriminālprocesa likuma 464.panta otrajā daļā – neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma klasifikācijas apsūdzētais saslimis ar smagu slimību, kas izslēdz iespēju piedalīties krimināllietas iztiesāšanā.
Andis
1. Oktobris 2020 / 14:06
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, ir jāsaprot, ja lietu skatam bez apsūdzētā klātbūtnes, apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu realizē tikai aizstāvis(advokāts).
Otrkārt tieši tāpēc, ka personas izvairās no piedalīšanas tiesas sēdē un nevēlās pati sevi nodrošināt noteiktās tiesības apsūdzētam ir pienākums valstij atmaksāt par aiztsāvja piedalīšanos tiesas sēdē. Pāpētie judikatūru, ECT spriedumus un sapratīsiet šo domu.
Tiesši tāpēc tas ir kriminālprocess.
Suns
24. Septembris 2020 / 13:48
1
ATBILDĒT
Vai vispār autora aprakstītajā gadījumā, lai lemtu par apcietinājuma piemērošanu, tiesai ir jāpieaicina aizstāvis?
Citētais Kriminālprocesa likuma 274.pants nav attiecināms uz procesa virzītāju - tiesu, tur ir runa tikai par izmeklēšanas tiesnesi.
Ja tiesa pēc savas iniciatīvas uzaicina aizstāvi, ko apsūdzētais nav lūdzis, tad valsts maksā šajā sakarā radušos izdevumus.
X > Suns
29. Septembris 2020 / 13:56
0
ATBILDĒT
KPL 276.p paredz ka tiesai jāņem vērā arī KPL 274.p norādītais
Kaķis > Suns
27. Septembris 2020 / 18:48
0
ATBILDĒT
Tiesai joprojām ir saistošas normas, kas regulē iztiesāšanu Kriminālprocesa likums 463.-466.p., apsūdzētā piedalīšanās ir obligāta, ja vien nav likumā noteiktie izņēmumi.
visi numura raksti
Estere Egle
Juridiskā literatūra
Izdota monogrāfija par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
Tiesu namu aģentūras grāmatu apgādā ir iznākusi Dr. iur. Irēnas Kucinas monogrāfija par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, tēmu aplūkojot no materiālo civiltiesību normu, starptautisko privāttiesību, kā ...
Līga Lūka
Viedoklis
Efektīva un pārdomāta reforma vai lamatas izmeklēšanai
2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu par tiesu ekspertīžu institūta reformu, kas paredz izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi Tieslietu ministrijas padotībā. Tādēļ šī ...
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes kolektīvs
Tiesību politika
Valsts policijas tiesu eksperti lūdz pārvērtēt reformas lietderību un izpildes formu
Šā gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu,1 kas paredz izveidot vienotu tiesu ...
Ilze Grīnberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditora interešu aizsardzība strīdos, kas izriet no koncernu tiesību pārkāpumiem
2 komentāri
Sanda Stikute
Skaidrojumi. Viedokļi
Klīniskajos pētījumos iesaistīto personu tiesiskais statuss
Mūsdienu medicīnas zinātne strauji attīstās, līdz ar to pieaug arī klīnisko pētījumu skaits, kuru process, pateicoties jaunām tehnoloģijām un inovācijām, kļūst arvien sarežģītāks. Būtiski uzsvērt, ka dalībnieku skaits ...
AUTORU KATALOGS